Gūst darba pieredzi

2016. gada 19. augusts 00:00

1946

Codietis Mārtiņš Ezermanis šogad sācis strādāt savā pirmajā darba vietā – SIA «Poļu nams» Codes pagastā. Puisim, kurš ir invalīds kopš bērnības, darbu izdevies iegūt ar Nodarbinātības valsts aģentūras atbalstu.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) Eiropas Savienības fondu projektā «Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem» īsteno pasākumu noteiktām personu grupām. Invalīdiem ir iespēja izmēģināt savus spēkus dažādās profesijās, atalgojumu daļēji maksā NVA, kas uzņēmējus atbalsta arī citādi.

Jauniešiem grūtāk
NVA Bauskas filiālē atbalsta programmā cilvēkiem ar invaliditāti ir iesaistīti pieci pieaugušie un pieci jaunieši. «Dotācija šādos gadījumos ir liela. Darba devējs par strādnieku maksā tikai sociālo nodokli,» skaidro filiāles vadītāja Igunda Bēmane. Viens no svarīgākajiem ieguvumiem ir programmas finansējums, ko darba devējs saņem darba vietas pielāgošanai cilvēkam ar invaliditāti.

NVA Bauskas filiāles koordinējošā eksperte Lāsma Maikūne atzina, ka cilvēki ar invaliditāti strādā visos novados. Bauskā tas ir ēdināšanas uzņēmums SIA «Hercogs», Rundāles novadā – zirgu audzētava «Lejenieki», Vecumnieku novadā – SIA «Pīlādzis» ar veikalu tīklu un sporta un atpūtas parku, Iecavas novadā – zirgu audzētava «Drostalas» un citi uzņēmumi.

L. Maikūne teic, ka jauniešiem ar invaliditāti programmā vēl ir brīvas vietas, uzņēmēji var pieteikties. Atbalsta pasākumu koordinatore Gita Dzjamko uzsver, ka brīvo vietu skaits ir tāpēc, ka jauniešiem ar darba iespējām ir grūtāk. «Pieaugušajiem bieži vien ar invaliditāti saistītās veselības problēmas nav ļoti apgrūtinošas, bet jauniešiem parasti tās ir smagas diagnozes,» situāciju raksturo G. Dzjamko. «Nav viegli atrast jauniešus ar invaliditāti, kas varētu strādāt kādā profesijā, un savest viņus kopā ar uzņēmēju,» piekrīt I. Bēmane. Kā sacīja NVA speciālisti, parasti esot tā – ja ģimenē vecāki strādā, arī bērns ar invaliditāti meklē darbu. Ja ģimene pieradusi dzīvot no pabalstiem, tad darbs neinteresējot.

Neievēro disciplīnu
Daļai aptaujāto uzņēmēju par šo pasākumu ir divējādas domas. Esot labs atbalsts, un darba vietu izdodas sakārtot ļoti veiksmīgi. Taču atdeve no darbinieka ar invaliditāti bieži vien neesot tāda, kā cerēts. «Parasti šie strādnieki darbā ilgi neturas – līdz atbalsta beigām, un viss. Vien dažos gadījumos personas turpina strādāt ilgāk,» stāsta Diāna Dēliņa, NVA Bauskas filiāles nodarbinātības organizatore. Cilvēki ar invaliditāti bieži vien nespēj pierast pie noteikta režīma, viņiem nav viegli norādītajā laikā ierasties darbā, ne visi iejūtas citā vidē. Ne jau velti ar ārstu komisijas slēdzienu viņiem noteikta invaliditātes grupa.

Aptaujātie uzņēmēji un programmā iesaistītās personas gan atzīst, ka daudzos gadījumos šis pasākums ir ļoti noderīgs. Ja invalīdam līdzās ģimene un paziņas, kas palīdz, un pats viņš ir gatavs darboties, ar laiku iesaistītais rod sev profesiju un nodarbi, kas jau ļauj sevi uzturēt un palīdzēt citiem. Šādos gadījumos darbs ir ļoti nozīmīgs.

Tālu tiks
Codieša Mārtiņa Ezermaņa gadījums ir īpašs. SIA «Poļu nams» vadītāja Gunita Kugrēna teic, ka šī viņam ir pirmā pieredze pirms daudz nopietnāka darba, viņa uzskata: «Ar tādu galvu, gribasspēku, zināšanām un apņēmību puisis tiks tālu.»

Jaunietis no Codes visu mūžu ir piesaistīts ratiņkrēslam, pagājušajā gadā viņš pabeidza Vecumnieku novada Skaistkalnes vidusskolu, kur bija iespēja apgūt izglītību tālmācībā. Šogad puisis iestājies Alberta koledžā un nepilna laika studiju programmā apgūst programmētāja profesiju. «Mācos ar interneta palīdzību. Izbraukāt uz Rīgu būtu neiespējami. Tālmācības sistēmā ir plašākas iespējas piekļūt mācību procesam,» pauž M. Ezermanis. Vidējā atzīme par pārbaudes darbiem pašlaik ir 8,8 balles.

Par iespēju iegūt darbu ar NVA atbalstu savulaik pastāstījuši labi draugi, atrasta informācija arī internetā. Bijušas konsultācijas ar
G. Kugrēnu par iespēju strādāt uzņēmumā, tad kopā ar vecākiem devušies uz NVA Bauskas filiāli. «Kad man zvanīja no NVA, es jau zināju – tas būs Mārtiņš, kas pie manis strādās,» atceras G. Kugrēna.

Ikdienā uz darbu jaunieti atved tēvs. M. Ezermaņa pienākums ir ar speciālu datorprogrammu veidot preču pavadzīmes. Darbdienu jaunietis pavada pie datora. Šosezon pieaudzis pieprasījums pēc «Poļu nama» produkcijas, jebkura palīdzība nāk par labu. «Pirmā darba vieta un iespēja apgūt prasmes strādāt ar speciālu programmatūru man ir ļoti vērtīga pieredze,» atzīst jaunietis.

Jārod stimuls
Ar datoriem saistīts arī stelpieša Vitauta Linges darbs – viņš strādā pie Ērika Pīlādža Vecumniekos par uzņēmuma mājaslapas administratoru. Rokas zaudētas negadījumā bērnībā. Pēc tam iemācījies apieties ar datoru – peli darbina ar kājām, raksta ar mutes palīdzību. Internetu lieto ikdienā, bet prasmes un zināšanas gan pagaidām nav pietiekamas, lai iegūtu pastāvīgu darbu. «Iespēja strādāt ir tikai ar NVA atbalstu. Par to liels paldies Ērikam Pīlādzim, kurš gatavs sadarboties. Parastajā darba tirgū atrast atalgotu nodarbi neizdodas,» atzīst V. Linge. Šis ir otrais pasākums, kurā stelpietis iesaistījies.

Ir domāts par profesijas apguvi, bet tas nav viegli. «Pagaidām nav iespēju iegūt izglītību. Pierakstīt neko nevaru, un paturēt visu galvā nesanāks. Viss apgūts pašmācības ceļā, lasot un gūstot informāciju internetā,» stāsta stelpietis. Viņš teic, ka labāk izvēlētos mācības klātienē, nevis tālmācību. «Tā ir iespēja komunicēt ar cilvēkiem, būt sabiedrībā. Izbraukāt nebūtu grūti – varu pārvietoties ar sabiedrisko transportu, nav problēmu. Šoferi parasti ir saprotoši, dokumentus pat neprasa, jo apzinās, ka tos paņemt un parādīt nevaru,» vērtē V. Linge. Ja izdosies atrast veidu, kā apgūt profesiju, tā būšot saistīta ar datoriem un tehnoloģijām, kas viņu interesē. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj cilvēkiem ar invaliditāti dzīvot aizvien pilnvērtīgāk, vēl pirms desmit gadiem iespējas bija daudz ierobežotākas.

«No paša atkarīgs, vai vēlas kaut ko darīt vai gluži vienkārši eksistē. Pašam sevī jārod stimuls. Tad arī apkārtējie sāks domāt, kā palīdzēt. Ja es sēdētu mājās un čīkstētu, ka viss ir slikti, diez vai Ēriks Pīlādzis man piedāvātu darbu,» uzskata
V. Linge.

UZZIŅAI

NVA darba devējam nodrošina šādu finansiālu atbalstu, ja viņš nodarbina personu ar invaliditāti:
Darba algas dotāciju, kura nav lielāka par pusotru valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru.

Subsīdijas darba vadītāju atlīdzībai.

Dotāciju valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, ja darba devējs ir biedrība vai nodibinājums.

Vienreizēju dotāciju par obligātajām veselības pārbaudēm.

Vienreizēju dotāciju iekārtu un aprīkojuma iegādei, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanas un iegādes izmaksām, lai pielāgotu darba vietas bezdarbniekiem ar invaliditāti.

Avots: nva.gov.lv

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Gūst darba pieredzi

Kategorijas