Aglonā atjauno ticību un rod mieru

2016. gada 19. augusts 00:00

218

Jaunavas Marijas Debesbraukšanas svētkus Aglonā 14. un 15. augustā apmeklēja vairāki simti baušķenieku un apkaimes ticīgo. Daudzi uz svētvietu jau mēneša sākumā devās kājām, citi pievienojās svētceļnieku grupām atsevišķos maršrutos. Bija arī tādi, kas izvēlējās braucienu ar personisko mašīnu vai mikroautobusu.

Ekumenisks skatījums
Jau 21. reizi ceļojumu katoļiem, citu konfesiju piederīgajiem un Dieva meklētājiem uz Aglonu ar īrētu autobusu organizēja baušķeniece Zenta Maziļevska. Viņa ir Bauskas Svētā Gara luterāņu draudzes kasiere, bet dēls Arnis Maziļevskis – Bebrenes draudzes katoļu priesteris. Viņš organizēja svētceļojumu no Bebrenes uz Aglonu 170 cilvēku grupai.

Šīs ģimenes modelis vairāk nekā skaidri parāda kristiešu vienotību neatkarīgi no konfesijām. Katrs kalpo savā draudzē un ar lielu pietāti un cieņu izturas pret citu kristietības virzienu pārstāvjiem. Aglonas svētkos piedalās gan dažādu kristīgo konfesiju ļaudis, gan neticīgie vai šaubu māktie. Visus vieno kopības izjūta un vēlēšanās Dieva klātbūtni piedzīvot sevī.

Bažīgi zvanu Zentai Maziļevskai 16. augusta rītā, jo zinu, ka iepriekšējā vakarā viņa un ceļabiedri ļoti vēlu atgriezās mājās. Pieļauju, ka viņa ir nogurusi un grib atpūsties. «Atnāciet ciemos! Esmu piepildīta ar svētību, mani ir pārņēmis miers un patīkamas pārdomas par divās dienās pieredzēto,» moži atsaucas Zenta.

Attālinās no Dieva
Mēs runājam ar Zentu par to, kas 21 gada periodā ir mainījies Dievmātes svētku norisēs un svētceļojumu jomā.

Z. Maziļevska spriež: «Nekādas īpašas pārmaiņas svinību sakrālajā daļā nejūtu. Baušķenieku braucienu uz Aglonu pirmo reizi organizēju 1995. gadā. Bazilikas ansamblis jau bija rekonstruēts. Tas notika 1993. gadā pirms Romas pāvesta Jāņa Pāvila II oficiālās vizītes Latvijā. Divās desmitgadēs pārmaiņas visvairāk ir skārušas sabiedrību – to apliecina arī mani organizētie braucieni uz Aglonu. Iedomājieties, 90. gados svētceļniekiem no Bauskas bija jānoīrē divi lielie autobusi – cilvēki bija ļoti izslāpuši pēc garīguma! Tolaik arī baznīcas bija pilnas.

Uzlabojoties dzīves situācijai, pamazām tika aizmirsti gan Atmodas ideāli, gan Dievs. Tas nav pārmetums, bet fakta konstatējums. Eiropā cilvēki attālinās no Dieva, bet svētvietas komercializējas – arī brīnišķīgā Medžugorje Bosnijā, kur šovasar uzturējos desmit dienas. Kopš mana iepriekšējā apmeklējuma pilsētiņa ir pārvērtusies par tirgotavu. Aglonā vēl nav tik traki. Tirdzniecības zona atrodas patālu no sakrālā laukuma. Esmu ievērojusi, ka komerciālā rosība ik gadu palielinās.»

Pievienojas liepājniekiem
Bauskas katoļu draudzes locekle Gunita un viņas bērni – pusaudži Roberts un Undīne – izmantoja iespēju pievienoties svētceļnieku – kājāmgājēju – lielajām grupām, veicot daļu no garā maršruta. Gunita un Roberts vispirms iekļāvās Liepājas svētceļnieku grupā, to sagaidot Bauskas novada Ozolainē. Visi kopā aizgāja līdz Skaistkalnei.

Gunita stāsta: «Iepriekšējos gados esmu gājusi uz Aglonu dažādās grupās, bet liepājnieki bija īpaši ar to, ka dienas pirmajā pusē stingri ievēroja klostera lūgšanu kanonisko ritu, bet vakaros jauniešiem sniedza iespēju izpausties radoši un jautri. Liepājas svētceļniekus ļoti aizkustināja Bauskas katoļu draudzes prāvesta monsinjora Jāņa Zviedrāna sirsnība un rūpes. Viņš atbrauca uz Eleju, lai sagaidītu grupu. Kamēr ceļinieki sasniedza Bausku, monsinjors jau bija paguvis sagatavot cienastu. Grupa nakšņoja teltīs Bauskas katoļu baznīcas skaistajā dārzā.»

Kopā ar bērniem
No Skaistkalnes Gunita un Roberts atgriezās mājās, bet vēlāk ar auto aizbrauca uz Ilūkstes novada Bebreni, lai pievienotos šīs draudzes grupai. Katoļu baznīcā notika Tezē dziedājumu vakars. Tajā Gunita satika domubiedrus no Jelgavas novada, kuri Bauskas katoļu baznīcā divas reizes ir piedalījušies Tezē dziedājumos, kas ir draudzes jaunā tradīcija.

Gunita atklāj: «Maršruta nākamo posmu līdz Dvietei gāju kopā ar dēlu Robertu un meitu Undīni, kura pārgājienā piedalījās pirmo reizi. Protams, tas nebija viegli, tāpēc es priecājos par meitas izturību. Roberts jau ir gana pieredzējis ceļinieks. Pērn mēs abi nogājām vairāk nekā 100 kilometru. Šoreiz mūsu ģimenes mērķis nebija aiziet kājām uz Aglonu, bet izjust svētceļojuma garu. Gājiens beidzās Daugavpils novada Višķos, kur sakopām dzimtas kapus un braucām uz mājām.»

Grib ceļot tradicionāli
Modelis, par ko stāstīja Gunita, ir piemērots strādājošiem cilvēkiem, kuri, pievienojoties kājāmgājēju grupām, svētceļojumā pavada nedēļas nogali. Arvien iecienītāki kļūst ģimeņu vai domubiedru vienas dienas braucieni uz Aglonu, lai piedalītos 14. augusta Krusta ceļa procesijā un naktī dotos atpakaļ.

Vairākas Bauskas katoļu draudzes locekles, kuras ik gadu devās Zentas Maziļevskas organizētajā svētceļojumā, šoreiz izvēlējās ģimeņu braucienu mikroautobusā. Krusta ceļš daudziem ir Aglonas svētku kulminācija. Šo variantu par labu atzīst arī Zenta Maziļevska. Atceļā viņa aptaujāja visus grupas biedrus, tomēr vairākums noraidīja vienas dienas ceļojumu, jo tā nevarot pilnībā izbaudīt svētkus.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Aglonā atjauno ticību un rod mieru

Kategorijas