Pīļu medību sezona šogad sākusies bez pīlēm

2016. gada 19. augusts 00:00

369

Pīļu medību sezona šogad sākusies bez pīlēm

Nedēļu rit ūdensputnu medības. Sezonas atklāšanas dienā 13. augustā «Bauskas Dzīve» piedalījās pīļu medībās Lielupes krastā Rundāles novada Ziedoņos. Automašīnu un medītgribētāju upes krastā bija ļoti daudz, bet pīļu – teju nemaz.

Pārāk liels ūdens līmenis
Pīles drīkst medīt no augusta otrās sestdienas līdz novembra beigām. Ūdensputnu šaušana tiek uzskatīta par kārtīgu iesildīšanos pirms visvairāk gaidītā notikuma – briežu buļļu, aļņu medībām un medībām ar dzinējiem.

Ūdensputnu medību sezonas atklāšanas dienā, kā prognozēts, pīļu gandrīz nemaz nebija. Pēkšķinātājas labāk izvēlas uzturēties dīķos, karjeros, grāvjos un tīrumu peļķēs. Putniem tur barības netrūkst un vide lieliska – seklumā daudz ēdamā. Ar ūdeni pilnajās upēs situācija atšķiras.

Lielupes krastā sastaptais mednieku kolektīva «Irši» biedrs Oskars Rigasts stāsta, ka upēs ūdens līmenis pārāk augsts, tāpēc pīļu vēl nav. «Pēc lietavām krietni cēlies upes ūdens līmenis, arī straume kļuvusi ātrāka. Pīlēm tāda vide nepatīk – grūti atrast barību. Jāgaida, kad izžūs lielās peļķes, grāvji un dīķīši. Tad pīles pārcelsies uz upēm, kur ūdens līmenis būs nokrities. Tikai tad varēs sacīt, ka ūdensputnu sezona būs sākusies,» teic Oskars.

Šauj pacelšanās vai nosēšanās laikā
Pīļu medībām piemērotākais laiks ir septembra beigas un oktobra sākums, kad ziemeļos temperatūra noslīdējusi līdz mīnus desmit grādiem un putni, meklējot siltāku klimatu, baros lido uz Latviju. Te pīles ierodas krietni nobarojušās. Patlaban pēkšķes vēl tievas un mazas.

«Sezonas atklāšanas dienā tik maz pīļu sen nebiju redzējis,» vēlā 13. augusta pēcpusdienā secina O. Rigasts.

Uz pīlēm šauj, kad tās paceļas vai nosēžas, tās drīkst šaut tikai lidojumā. Putnu celšanās no ūdens ierasti notiek rīta pusē. Tad pēkšķinātājas dodas uz mazākiem dīķīšiem vai grāvjiem pēc barības. Ja upē ūdens sekls, pīles vienā apvidū nepaceļoties var dreifēt visu dienu. Tad mednieki mēdz tās izdzenāt, brienot pa upes krastu.

Pīļu sēšanās notiek vakarpusē, kad iestājusies krēsla. Tad putni atgriežas no barības vietām. «Pīles ierasti lido pret vēju, tāpēc var prognozēt, no kuras puses putni lidos. Tomēr notiek visādi, bieži vien tās lido, kur pagadās,» situācijas apraksta Oskars. Putni lidojuma virzienu mēdz mainīt arī pēc mednieku šāvieniem.

Netrāpa nevienai
Medību atklāšanas dienā Lielupes krastā «Bauskas Dzīve» pavadīja trīs stundas. Šajā laikā manītas četras pīles, kuras pēc attāli dzirdamiem šāvieniem pacēlās no Saulaines attīrīšanas iekārtu ūdenstilpes. Lidojumā uz upes pusi pīles centās notriekt vismaz ducis mednieku, bet stiprais vējš lodes «izdancināja» pēc sirds patikas, un visas pēkšķinātājas sveikas un veselas pārlaidās pāri medniekiem.
Mednieki stāsta, ka pievilināšanai var izmantot dažādas skaņas atdarināšanas iekārtas, gaiņāšanai noder suns. «Mēs izvērtējam, vai putnu ir vērts šaut. Ja pie beigtas pīles nevar tikt, tad netēmējam. Te noder suns, kurš var ielēkt upē un izvilkt medījumu. Ja straume liela, ar četrkājainā drauga dzīvību negribas riskēt,» stāsta mednieks Gatis. Lai izdotos labas medības, svarīgi laikapstākļi – jo tie sliktāki, jo labāk. Bezvējā, siltā laikā pīles uzturas klajā ūdenī tieši ūdenstilpnes vidū un ilgstoši dreifē ūdeņos. Vējainā laikā, kad rodas viļņi, pīles meklē patvērumu zālēs. Tās ir aktīvākas, lido no vienas vietas uz citu.

Notiek pārbaudes
Tāpat kā citus gadus, arī šajā ūdensputnu medību sezonā Valsts meža dienests sadarbībā ar Valsts policiju plāno kontrolēt medības, galveno uzmanību pievēršot drošības prasību ievērošanai.

Oskars Rigasts apliecina, ka pārbaudes ir striktas un samērā biežas: «Medību atklāšanas pasākumā kontrole ir regulāra. Arī sezonas laikā mednieki tiek pārbaudīti ne tikai medībās, bet arī mājās. Mani pašu reiz Ziemassvētku un Līgo vakarā pārsteidza inspektori. Pārbaudīja, vai ierocis ir seifā.»

Likumsargi uzmana ieroču un munīcijas aprites atbilstību likuma normām, kā arī uzrauga, lai medības notiktu bez alkoholisko dzērienu un apreibinošo vielu ietekmes.

Medību noteikumos ir fiksēta kārtība, kādā mednieki apkopo informāciju par nošautajiem ūdensputniem (līdz sugas līmenim) un iesniedz to Valsts meža dienestā. Tomēr jāatgādina, ka, medījot individuāli publiskajās ūdenstilpnēs, mednieks pats reģistrē nošautos ūdensputnus (identificējot līdz sugas līmenim) nomedīto dzīvnieku reģistrācijas žurnālā vienas dienas laikā pēc medībām un mēneša laikā pēc medību sezonas beigām un apkopoto informāciju iesniedz Valsts meža dienestā.

UZZIŅAI

Ūdensputnu medību sezonas sākumā – no 13. augusta līdz 14. septembrim – ūdensputnus atļauts medīt trešdienās, sestdienās un svētdienās, no 15. septembra līdz 30. novembrim – katru dienu. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās var būt noteikti arī citi medību termiņi.

Saskaņā ar Medību likumu publiskajās ūdenstilpnēs un to tauvas joslā medījamos ūdensputnus atļauts medīt savā reģistrētajā medību iecirknī, savā īpašumā vai publiskajā ūdenstilpnē. Publiskajās ūdenstilpnēs pilsētu administratīvajā teritorijā medīt aizliegts.

Svešā īpašumā vai medību iecirknī ūdensputnu medības atļautas ar īpašnieka vai medību tiesību lietotāja rakstisku atļauju.

Valsts meža dienests aicina medniekus cienīt cilvēkus, kas dzīvo vai atpūšas pie ūdeņiem, un ar savām darbībām vai bezdarbību neradīt sliktu priekšstatu par medniekiem.

Medību laikā mednieks nedrīkst būt alkohola reibumā, kas pārsniedz 0,5 promiles.

Aizliegta ūdensputnu šaušana uz ūdens.

Pagājušajā medību sezonā nošauti 20 tūkstoši ūdensputnu, tajā skaitā – 15 tūkstoši mežapīļu.

Medījamo putnu sarakstā iekļauti lauči, krīkļi, pelēkās pīles, platknābji, mežapīles, prīkšķes, baltvēderi, garkakļi, brūnkakļi, cekulpīles, ķerras, tumšās pīles, melnās pīles, kākauļi un gaigalas.

Biežāk konstatētie pārkāpumi ūdensputnu medībās ir pusautomātisko šaujamieroču lietošana, kuru patrontelpas un magazīnas kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām, motorizētu braucošu ūdens transportlīdzekļu izmantošana, medības bez mednieka sezonas kartes. Bieži vērojamo pārkāpumu vidū ir nemedījamo ūdensputnu nogalināšana, svina munīcijas lietošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, pielādēta medību šaujamieroča pārvadāšana, gadījumi, kad medību šaujamieročus lieto divi un pat vairāki laivā esošie mednieki, medījamo ūdensputnu šaušana uz ūdens.

Avots: Valsts meža dienests, mājaslapa vmd.gov.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pīļu medību sezona šogad sākusies bez pīlēm

Kategorijas