Lietuva nebeidz pārsteigt

2016. gada 19. augusts 00:00

1026

Ceļosim! Telšu pilsētā uzmanību saista piemineklis Durbes kaujai.

Codes pagasta iedzīvotāju Anitas un Ulda Osīšu ģimene jūlijā devusies divu dienu ekskursijā pa Žemaitijas skaistākajām vietām Lietuvā. Redzētais kārtējo reizi pozitīvi pārsteidzis.

Pensionāru pāris no Codes pēdējā laikā katru gadu kopā ar tūristu grupu dodas braucienā ar autobusu pa Lietuvu. Un katru gadu šajā valstī atrodas kaut kas ļoti interesants un pārsteidzošs. U. Osītis gan to vērtē ļoti pragmatiski: «Lietuvieši daudz veiksmīgāk ir piesaistījuši Eiropas Savienības finansējumu gan savu pilsētu sakopšanai, gan tūrisma objektu izveidošanai.»

Meditācijas parks
Ekskursijas pirmā diena vairāk skārusi vēsturiskus objektus – Seredžus pilskalnu Nemunas krastā, Raudonas un Paņemunes pili. «Paņemunes pils no ārpuses izskatās ļoti skaisti. Tomēr tas arī viss, ko tur pagaidām izdevies paveikt, – sakārtot ārpusi. Iekšējā apdare vēl gaida savu laiku,» stāsta U. Osītis.

Viņam visinteresantākā likusies otrā diena, kad ekskursanti devušies uz Žemaitijas nacionālo parku. Lielāko uzmanību saistījis enerģētiskais labirints un ģeometrisko figūru parks. «Tā bija interesanta viesu māja, ko savulaik nopirkuši jauni cilvēki, kas apkārtni izveidojuši par meditācijas parku. Visapkārt ir lapenes, dārzi un meditācijai vai vienkārši mierīgai laika pavadīšanai piemērotas vietas. Kopējā teritorija ir apmēram trīs hektāri, kur cilvēkiem no pilsētām atbraukt un atpūsties,» objektu raksturo U. Osītis. «Bērnus var droši vest uz šiem labirintiem izklaidēties,» atzīst A. Osīte.

Skulptūras ceļa vidū
Apmeklēts Plokštines raķešu bāzes Aukstā kara muzejs. Ekspozīcija iespaidīga, bet sajūtas drūmas. «Tur padomju laikā atradās četras starpkontinentālo raķešu palaišanas vietas. Šahtas vairāk nekā 20 metru dziļumā un raķešu kodol-galviņu spēks vairāk nekā 20 reižu lielāks par tām, ko savulaik nometa Japānā, Hirosimā. Iespaidi – nomācoši,» atzīst codietis. Viņaprāt, arī mūspusē varēja izveidot līdzīgus muzejus. «Gan jau Iecavas novada Zālītē ko tādu varēja izveidot,» pauž U. Osītis.

Toties ceļā no Pluņģes uz Telšu pilsētu piedzīvots pārsteigums. «Tur ir ceļa aplis – nedaudz mazāks kā pie Ķekavas, kad uz Rīgu brauc. Tajā izvietotas dažādas koka skulptūras,» atceras codietis. Tādējādi parasts ceļa aplis kļuvis par saistošu apskates objektu tūristiem.

Misiņa pilsēta
Telši, kas skaitās arī neoficiālais Žemaitijas centrs Lietuvā, pārsteiguši ar skaistām baznīcām un sakoptu vidi. Iedzīvotāji lepojas, ka pilsēta esot tādi pati kā senā Roma – uzcelta uz septiņiem pakalniem.

Tūristus visvairāk ieinteresējuši misiņa pieminekļi. «Uz ielām atrodas nelieli un ļoti dažādi misiņa pieminekļi, skulptūras. Neviens tos nedz zog, nedz griež, nedz posta. Ne tā kā pie mums,» atceroties mūspuses notikumus, sarūgtinājumu pauž pensionārs. Vairākās vietās apspēlēta lāču tēma, kas ir Žemaitijas simbols. Citā vietā ir suņa statuja. Un par katru skulptūru savs stāsts.

Liela uzmanība pievērsta vēsturei – gan gravējumi ar informāciju, gan plāksne, kas atsauc atmiņā notikumus, arī vēsturiskas kartes – rūpīgi izstrādātas un aizraujošas. Vairākās vietās ir pilsētas maketi no misiņa – kā pilsēta izskatās mūsdienās, kāda vecpilsēta bijusi senākos laikos. Pārsteigušas baznīcas ieejas durvis – abās pusēs uz durvīm trīs rūpīgi izstrādātas misiņa plāksnes, kur katra attēlo kādu ar baznīcu saistītu notikumu. «Ik pa pārdesmit metriem uz ielas pie baznīcas stāv kāds piemineklis vai skulptūra,» vēl aizvien sajūsmā ir U. Osītis.

Žemaišu uzvaras atcerei
Ekskursanti šoreiz Telšos bija nonākuši īpaša notikuma tuvumā – pāris dienu pirms pieminekļa atklāšanas Durbes kaujai. 1260. gadā kuršu zemēs kaujā pie Durbes žemaiši sakāva Livonijas ordeņa armiju. Lietuvieši atzīst, ka tā bijusi viena no izšķirošajām cīņām par Lietuvas neatkarību. Uz pieminekļa iegravēti uzraksti par godu vēstures notikumam vairākās valodās, arī latviešu, uzstādīta misiņa plāksne, kas attēlo Eiropas karti 1260. gadā.

«Lietuvieši ļoti turas pie savas ticības un vēstures izzināšanas,» iespaidots bija U. Osītis. Viņš uzsver, ka pieminekļa apkārtne izveidota kā sava veida kultūras centrs – turpat netālu pie ezera krasta ir amfiteātris seno romiešu stilā. Pie pieminekļa sastapuši mākslinieku, kurš pārbaudījis, vai viss gatavs atklāšanai.

«Pirms diviem gadiem pie Ignalīnas pārsteidza Kosmoloģijas muzejs, pagājušajā gadā – Dzūkijas nacionālais parks un šogad Žemaitija. Lietuva nebeidz sajūsmināt,» smaidot stāsta Anita Osīte.

INTERESANTI

Žemaitija ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā. Žemaitijas galvenā pilsēta ir Telši, bet senā provinces galvaspilsēta atradās Medininkos (tagad – Varņi). Iedzīvotāji runā lietuviešu valodas dialektā, kas reizēm tiek uzskatīta par patstāvīgu žemaišu valodu.

Žemaitija atšķiras no visas pārējās Lietuvas galvenokārt ar novada iedzīvotāju pārliecību, ka viņi vispirms ir žemaiši un tikai pēc tam – lietuvieši.

Iespējams, žemaišu patriotisms sakņojas laikā, kad pastāvēja Lietuvas Dižkunigaitija, kurā žemaišiem piederēja īpašas pašnoteikšanās tiesības, kas bija spēkā aptuveni 400 gadu. Turklāt novada simbols ir lācis, un, kā paši žemaiši mēdz sacīt, katram dots mazliet no lāča rāmā, koncentrētā spēka.

Avots: impro.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lietuva nebeidz pārsteigt

Kategorijas