Atjauno savām rokām

2016. gada 17. augusts 00:00

Vecumnieku novada Bārbeles pagasta «Beķeros» saimnieko Jons Bruveris. Viņš sācis vērienīgus remontdarbus un māju apņēmies izremontēt, lai vecumdienās ir, kur atpūsties.

Māla ēka
Jons ir lietuvietis, Bārbeles pagastā viņš ienāca un uz dzīvi apmetās 1969. gadā. Tajā pašā gadā nopirka «Beķerus», kur dzīvoja viņa tēva māsa. Senās liecības vēsta, ka nams celts no 1920. līdz 1930. gadam. Ēka mūrēta no māliem, par ko liecina vēl līdz šai dienai saglabājusies māla siena. To nojaukt nav plānots. Nams celts pieticīgi – viens stāvs ar četrām mazām istabām. Zem vienas istabas grīdas ir pagrabs, tāds kā bunkurs. Tur, pēc Jona domām, glabāta pārtika. Tagad, kad sākušies ēkas remontdarbi, pēc ilgām pārdomām pazemes pagrabu saimnieks nolēmis aizbērt.

«Beķerus» ieskauj 0,5 hektāru liels pagalms. Aug ābeles, koki un krūmi. Netrūkst puķu dobju. Arī saimniecības ēka Jona rokām būvēta, tāpat kā pagrabs un lielā nojume, zem kuras padzīt auto vai traktortehniku. «Darbi lauku sētā nerimst ne mirkli. Re, tikko nopļāvu zāli, bet jau atkal jāpļauj!» uz ataugušo zaļo zemes deķi rāda Jons.

Vēsturiska antena un logs
Saimnieks ķēries pie nama kapitālā remonta. Visu darot pats, nereti palīdzot radinieki vai draugi. «Nekur nesteidzos. Lēnām, cik spēju, tik daru,» noteic Jons. Viņš uzsver, ka namu atjauno, lai vecumdienās ir, kur dzīvot. Tepat veikals blakus, pasts un ārsts. «Kad man būs 80 gadu, cik tad tālu ar spieķi tikšu? Nedzīvošu tak desmit kilometrus no veikala, tāpēc laikus jāsaved «Beķeri» kārtībā, lai vecumdienas varu pavadīt ar mierīgu sirdi,» smaidot stāsta Jons.

Viņš jau iebetonējis grīdas, nomainījis mājai dažus logus. Tāpat kā māla sienu, arī bēniņu logu neaiztikšot, lai ēka nezaudētu vēsturisko auru. Gadu desmitus veca liecība ir viena no pirmajām televīzijas antenām, kas, stipri sarūsējusi, vēl redzama uz jumta. Namam no abām pusēm uzceltas piebūves. Viens gals, kur agrāk bijusi ieeja no ielas puses, pagarināts par metru. Otrā galā piebūve veido veselu istabu ar koridoru. «Vietas bija maz. Viena mājas daļa bija pamesta novārtā, otra labi saglabājusies. Paies ilgs laiks, līdz «Beķeri» «mirdzēs» kā jauni,» nedaudz aizdomājies, bet optimisma pilns teic Jons.

Lauki kļūst tukši
Saimnieks ne mirkli nezaudējot darītprieku. Māja mīļa. Bērni gan uz laukiem netiecoties. Lai arī auguši Bārbelē, tik ļoti pieraduši pie pilsētas dzīves, ka atgriezties negrasās. «Ko te jauns cilvēks darīs? Neies jau vagā sēdēt. Lauki kļūst tukšāki, cilvēki tiecas uz pilsētām. Drīz nomalēs dzīvos tikai pensionāri, neviens cits,» skarbi vērtē Jons.

Ja bērni būtu biežāki viesi, saimnieks raktu dīķi, celtu pirti. «Priekš sevis man nevajag, bet bērnu dēļ – kāpēc ne?!» teic Jons. Viņš cer, ka māju pamati pārdzīvos sākušos elektrības kabeļu rakšanas darbus. «Grāvī ir plūstošās smiltis. Kabeli raks metru no mājas. Jācer, ka strādnieki zinās, ko darīt, lai «Beķeri» paliktu tur, kur stāvējuši,» mazliet nobažījies saka bārbelietis.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atjauno savām rokām

Kategorijas