Māksla ne tikai priekš kaķiem

2016. gada 17. augusts 00:00

659

Rundāles novada Svitenes muižas zālē ar krāšņu gleznojumu un studiju izstādi sestdien, 13. augustā, noslēdzās jau piektais Svitenes glezniecības simpozijs. No 8. augusta plenērā Rundāles pils dārzā un citviet novadā gleznoja ne tikai profesionāļi, bet arī mazie mākslinieki, vēsta pasākuma rīkotāja Īra Rozentāle, gleznotāja un Rundāles novada māk-slas studijas vadītāja.

Attīsta domāšanu
Ceturtdien, 11. augustā, visi kopā darbus radīja Svitenes muižas parkā, kur māksliniekus sastapa «Bauskas Dzīve».

Talantīgā svitenieku Zvirgzdu ģi-mene ir piedalījusies visos Rundāles novada plenēros kopš 2011. gada, uzslavē Ī. Rozentāle. Vecāki Māra un Raimonds stāsta, ka viņu četri bērni ar otām rokās uz papīra spēj radīt skaistumu.

«Bērni pieaug, un mēs augam viņiem līdzi. Ir patiess prieks redzēt, kā mazais Roberts sāk zīmēt. Viņa trīs lielās māsas Madara, Irbe un Rasa iet mākslas skolā. Bērni zīmē no sirds, daudz nedomājot, tāpēc gleznas ir patiesas un skaistas savā vienkāršībā,» atklāj Māra un Raimonds. Vecāki teic, ka zīmēšana uzlabo bērnu spējas komunicēt, attīsta domāšanu un radošumu.

Jauniete Allija Dzidruma uz plenēru bija atbraukusi no Bauskas. Viņai šī ir pirmā pieredze. «Mācos mākslas skolā. Nolēmu atbraukt, pabūt kopā ar profesionāliem māksliniekiem, lai smeltos iedvesmu un pilnveidotu sevi. Plenērā piedalās ļoti daudz talantīgu un prasmīgu cilvēku. Šeit pavadītais laiks ir ļoti lietderīgs,» stāsta jaunā māksliniece.

Vide uzlādē
Plenērā piedalījās teju 30 profesionālu mākslinieku. No viņiem daudzi Svitenē bija pirmo reizi. Luīze un Mārtiņš Lindes no Rīgas ir veikli portretu uzmetumu zīmētāji, raksturo Ī. Rozentāle.

«Patīk lauku daba, plašie lauki, lielie koki un ēku arhitektūra. Pateicoties plenēram, redzēju Rundāles pili, kur pēdējo reizi biju pirms vairāk nekā desmit gadiem. Piedaloties plenērā, mākslinieki smeļas idejas un iedvesmu tālākai darbībai. No Svitenes uz Rīgu dodos, ideju pārpildīta,» atklāj Luīze. Viņai piekrīt Mārtiņš, neslēpjot sajūsmu par vidi: «Svitenes pils uzlādē. Tā ir neskarta, patiesa un ar modernizāciju nesamaitāta ēka. Tās sienās glabājas dzīvi, nesabojāti vēstures stāsti. Fenomenāls arhitektūras piemineklis!»

Interjera dizainere Dina Zoldnere pēdējo reizi gleznojusi pirms vairākiem gadiem. Viņa uz Rundāles pili nedevās, bet visu plenēra laiku pavadīja Svitenē. «Fantastiska vieta! Neaiztikta, nepārveidota, tik dabiska ar laukiem, ļaudīm un dabu. Es jutu, ka šeit man ir jāatbrauc, un intuīcija mani nepievīla. Pateicoties Svitenes plenēram, es noteikti atsākšu gleznot. Esmu atguvusi zīmētprieku,» emocijas atklāj Dina.

Pārsteidzoši un atraisīti
Jaunie mākslinieki plenērā bija ieradušies no Rundāles novada, Bauskas un Rīgas.

«Maritas Kitijas Škapares zīmējumi pārsteidza ar stilistiku – tā līdzinās jaunākās paaudzes mākslinieku kompozīcijām visā pasaulē,» raksturo Ī. Rozentāle, «mūsu plenēristu pulciņam ir piebiedrojušies arī gleznotāji Rita Pranča un Andrejs Bovcovičs, kuri nesen atgriezušies no plenēra Parīzē. Ar izcilu krāsu izjūtu apveltītais Andrejs savās kompozīcijās ir ļoti atraisīts un vispusīgs, reizēm balansējot uz mākslas robežšķautnes kā akrobāts. Savukārt Rita izkopusi savu rokrakstu, kurā krāsa un vijīgais, dinamiskais otas triepiens aktivizē skatītājos pozitīvas emocijas.»

Unikāla gaisma
Daži jaunie mākslinieki piedalījās arī gleznotāju simpozija teorētiskajā daļā 11. augustā līdz vēlam vakaram, vēsta Ī. Rozentāle.
«Šoreiz klausītājiem piedāvāta teo-rētiskā tēma, pieskaņota UNESCO izsludinātajam Jaņa Rozentāla 150. jubilejas gadam – «Apgaismojums un tā atveides formālie izteiksmes līdzekļi Jaņa Rozentāla ainavās». Apgaismojuma svarīgumu pasaules glezniecībā varam salīdzināt ar El Ninjo un La-Ninja nozīmi mūsu planētas klimatā, jo ir ļoti svarīgi apzināties, vai glezna darināta, piemēram, Ziemeļeiropā vai ekvatora tuvumā,» skaidro gleznotāja, «mēs dzīvojam mērenā klimata joslā, kur aug ne tikai vissmaržīgākās zemenes pasaulē, bet arī, pateicoties saules kustībai virs horizonta, ir glezniecībai visatbilstīgākais apgaismojums. Turpretī, piemēram, Āfrikā saule gandrīz vienmēr atrodas zenītā un ainavas glezniecībā zūd apgaismojuma nozīme, reizē zaudējot izsmalcināta kolorīta izpausmi. Pateicoties tam, mēs apbrīnojam slavenos franču impresionistu darbus un Vilhelma Purvīša ainavas. Viņa 1900. gadā tapusī glezna «Ziemeļu nakts» 20. gadsimta sākumā, kad Purvītis bija ieguvis slavu Eiropā kā labākais sniega gleznotājs, starptautiskā izstādē Lionā saņēmusi «Grand Prix» jeb galveno balvu.»

Augstākais līmenis
Simpozija rīkošanā Ī. Rozentāli atbalsta Rundāles novada kultūras nodaļa. Tās vadītāja Sandra Kerēvica uzsver, ka ar mākslinieku dāsnu atbalstu tiek papildināta Rundāles novada mākslas darbu kolekcija, kurai dalībnieki atvēl savu labāko plenēra darbu.

Īra Rozentāle vērtē: «Kopumā Svitenes piektais glezniecības simpozijs sasniedzis līdz šim lielāko profesionāļu un mazo gleznotāju atsaucību, papildinot Rundāles novada mākslas darbu kolekciju ar augstvērtīgiem darbiem. Kad nesu uz izstādi savas rozā bildes, parka zaļajā zālē, uz pakaļkājām izslējies, tās ziņkārīgi aplūkoja balts kaķēns, bet tas nebūt nenozīmē, ka pie mums māksla ir tikai priekš kaķiem...»

PLENĒRA DALĪBNIEKI

Profesionālie mākslinieki:
Inese Sudare, Eva Migliniece, Ēra Zalcmane, Maija Purgaile, Muzikantu ģimene – Ieva, Tālivaldis, Kristiāns un Elīza, Luīze un Mārtiņš Lindes, Rolands Krišjāns ar dēliem Dāvidu un Lūkasu, Rita Pranča un Andrejs Bovcovičs, Gunta Gračinska, Aiga Ivbule, Baiba Ozola, Dina Zoldnere, Aina Putniņa, Liene Šervinska, Maija Bērziņa, Dzintra Cepīte, Sandris Beķeris un Īra Rozentāle.

Mazie gleznotāji:
Patrīcija Aizbalte, Paula, Viktorija un Daniels Apsīši, Vikija Auziņa, Demija Bogņana, Allija Dzidruma, Kitija un Laura Ivanovas, Dāvis Jurševics, Sanija Kimeiša, Leonards Linde, Emma Muzikante, Marita Kitija Škapare un Karels Volodins.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Māksla ne tikai priekš kaķiem

Kategorijas