Atalgojuma pielikumu vērtē kā kompensāciju

2016. gada 15. augusts 00:00

486

Atalgojuma pielikumu vērtē kā kompensāciju

Valdības un sociālo partneru diskusijas par minimālās darba algas palielināšanu un sociālo iemaksu apmēru radījušas rezonansi sabiedrībā.

Diskusijas par nākamā gada budžeta projektu uzņēmēji vērtē pozitīvi, bet solīto minimālās algas paaugstinājumu lielākoties negatīvi.

Uz citu rēķina
Labklājības ministrija aicina minimālo algu nākamgad paaugstināt par 37 eiro, bet Finanšu un Ekonomikas ministrija gatavas runāt par desmit eiro, vēsta ziņu aģentūra LETA. Ažiotāžu raisījušas arī izmaiņas sociālā nodokļa iekasēšanā – plānots, ka par pusslodzes vai mazāku darba apjomu sociālais nodoklis būs jāmaksā no pilnas algas.

Zemnieks no Ceraukstes pagasta Andis Maskalis teic – viņu plānotās izmaiņas īpaši neuztrauc, jo strādnieki saņem ievērojami vairāk par minimālo algu. Tomēr minimālo algu saņemot ievērojams skaits strādājošo, kam jābūt darbavietās, bet kas ražīgumu neietekmē, piemēram, sargi. Ja ievērojami paaugstinās minimālo algu, daudziem uzņēmējiem tā būs jāceļ uz ražojošo darbinieku rēķina.

«Ir citi veidi, kā stimulēt darbiniekus, un nauda ir jānopelna, nevis vienkārši jāpaaugstina alga,» uzskata uzņēmēju kluba «Bauska ‘97» prezidents Indulis Pētersons. Viņš pauž viedokli, ka paaugstinājumu īsteno valsts ierēdņu dēļ, kam atalgojums ar dažādiem koeficientiem ir piesaistīts pie minimālās algas, un, jo lielāks amats, jo lielāks koeficients un algas pielikums.

«Bauskas Dzīves» uzrunātie iedzīvotāji pauda divējādus vērtējumus. Tie, kas saņem ievērojami vairāk par minimālo algu vai kam atalgojums ir saistīts ar padarīto, atzina, ka minimālās algas izmaiņas viņus neinteresē. Turklāt minimālo algu bieži saņemot tie, kas nestrādā pilnvērtīgi, un atbalstīt to nebūtu pareizi.

Cenas kāpj
Mazākas algas saņēmēji uzsver, ka darbojas jomās, kur nav vajadzīgas specifiskas prasmes, tāpēc uzņēmēji nav ieinteresēti paaugstināt atalgojumu, pat ja ražīgums pieaug, jo darbiniekus atradīs vienmēr. Viņi uzskata, ka minimālā alga jāceļ par vairākiem desmitiem eiro
«Desmit eiro nav minimālās algas pieaugums, bet gan kompensācija par izdevumu pieaugumu, valstij palielinot nodokļu nastu,» pauž Aija no Bauskas novada, «statistika par to, ka Latvijā teju nav inflācijas, ir melīga – medikamentiem cenas kāpj nepārtraukti.»

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ir kategoriski pret strauju minimālās algas palielināšanu: «Jau patlaban produktivitāte aug lēnāk nekā atalgojums. Kad tiek celta minimālā alga, uzreiz pieaug nepilnu laiku strādājošo skaits, īpaši lauku reģionos. Uzņēmēji nespēj nodrošināt algas pieaugumu un vai nu daļu algas izmaksā aploksnēs, vai arī darbiniekus noformē uz nepilnu darba laiku.»

Finanšu ministre pauda, ka minimālo atalgojumu var celt ne straujāk kā par desmit eiro. Labklājības ministrs Jānis Reirs uzskata, ka minimālā alga jāpaaugstina, lai palielinātu sociālās iemaksas un samazinātu to atalgojuma daļu, ko maksā «aploksnēs». «Mūsu prioritāte ir nevienlīdzības mazināšana, un minimālās algas palielināšana ir būtisks atbalsts tieši zemo algu saņēmējiem, jo īpaši reģionos,» pauda J. Reirs.

Nav ekonomikas izaugsmes
Kā pamatojumu Labklājības ministrija min Nodarbinātības valsts aģentūras pētījumu par šķēršļiem ilgstošo bezdarbnieku iesaistei darba tirgū. Viens no iemesliem, kādēļ cilvēki atsakās no darba, ir nepietiekamā minimālā alga, lai kompensētu transporta izmaksas nokļūšanai līdz darba vietai, īpaši reģionos.

Valdībai iekasēto nodokļu apmēra palielināšana jāstimulē ar ekonomikas attīstību un ienākumu paaugstināšanu – neapliekamā minimuma samazināšanu, uzskata uzņēmēji. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa uzskata, ka minimālo algu Latvijā var palielināt tikai ar nosacījumu, ka notiek ekonomikas izaugsme: «Pašlaik par to nekas neliecina, arī Finanšu ministrija samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozes 2017. gadam.»

«Par optimālu minimālās algas līmeni uzskata atalgojumu ap 40 procentiem no vidējās algas,» skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Saskaņā ar statistikas datiem, 2016. gada martā vidējā alga Latvijā bija 854 eiro, tātad minimālā alga 370 eiro ir 43,3 procenti no tās. Raugoties no sabalansētas ekonomikas skatpunkta, minimālās algas paaugstināšana kļūšot aktuāla tad, kad vidējā alga sasniegs 925 eiro.

Pāries uz pašnodarbinātajiem
Izmaiņas paredz, ka par samazinātas slodzes darbu no 2018. gada 1. janvāra būs jāmaksā sociālās iemaksas vismaz minimālajai algai atbilstīgā apmērā. No 2017. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim paredzēts pārejas periods, kad sociālās apdrošināšanas iemaksas būs 75% no minimālās algas, vēsta Labklājības ministrija.

Daļa uzņēmēju un politiķu uzskata, ka tas liks darba devējiem atbrīvoties no strādniekiem, kam maksā mazāk par slodzi, vai arī radīs nereģistrētās darba vietas.

«Situācijās, kad būs nepieciešams pusslodzes vai mazāka apjoma darbs, uzņēmēji liks darbiniekiem reģistrēties kā pašnodarbinātajiem un maksās par pakalpojumu. Diemžēl mana pieredze rāda, ka rezultātā kopējā summa, ko saņemu par pakalpojumu, ir mazāka nekā iepriekšējā alga un sociālās iemaksas. Gan man naudas mazāk, gan valstij sociālo iemaksu,» atzīst Edgars no Bauskas, kurš darbojas informācijas tehnoloģiju jomā un nesen bija spiests pāriet no atalgojuma uzņēmumā uz pašnodarbinātā statusu. Viņš paredz – ja pieaugs pašnodarbināto skaits, maksājumi valsts budžetā samazināties, tāpat kā saņemtais atalgojums.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atalgojuma pielikumu vērtē kā kompensāciju

Kategorijas