Arheologi pēta 17. gadsimta dzelzs ražotni
Vecumnieku novadā pie Zvirgzdes upītes un «Asaru» mājām, kur 17. gadsimtā atradās Kurzemes hercogistes dzelzsrūdas manufaktūra, trīs nedēļas notiek arheoloģiskie izrakumi. Tie turpināsies līdz 19. augustam.
Pirmo reizi Baltijā
Arheoloģiskā ekspedīcija ir Latvijas un Norvēģijas pētnieku kopējs projekts «Tehnoloģiju pārnese no aizvēstures līdz jaunajiem laikiem».
Ekspedīcijas vadītājs vēstures doktors Rūdolfs Brūzis uzsver, ka šie ir Baltijā pirmie arheoloģiskie izrakumi 17. gadsimta dzelzs ražotnes vietā. Ekspedīcijā strādā Latvijas Universitātes (LU) Vēstures institūta zinātnieki, pētnieks no Norvēģijas vēstures muzeja, kā arī LU Vēstures un filozofijas fakultātes 15 studenti un students no Holandes. Tā viņiem ir vasaras prakse.
Izrakumu laukumā 12. augustā pētnieki rīkoja apmeklētāju dienu, lai sabiedrību iepazīstinātu ar starpvalstu projekta mērķi, uzdevumiem un padziļinātu zināšanas Kurzemes hercogistes vēsturē. Vēstures institūta vadošā pētniece Mārīte Jakovļeva apmeklētājiem stāstīja par dzelzs rūdas ieguvi Vecumnieku reģionā 17. gadsimtā. R. Brūzis vadīja ekskursiju un atbildēja uz jautājumiem. Ikviens varēja iejusties arheologu ikdienā, ņemot rokās lāpstu. Liela interese par ekspedīciju bija Bauskas pils muzeja speciālistiem, jo Kurzemes hercogistes vēsture ir viņu pētījumu galvenais temats.
Relikvija pie domes
Rūdolfs Brūzis «Bauskas Dzīvi» iepazīstina ar vēstures faktiem un dzelzs ieguves specifiku: «Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā dzelzs ražošana no purva rūdas bija viena no galvenajām tautsaimniecības nozarēm. Visā hercogistes teritorijā no Jēkabpils līdz Kuldīgai darbojās 20 manufaktūras. Tajās kausēja dzelzsrūdu un virpoja lielgabalu korpusus. Iegūtais metāls bija eksporta prece – nozīmīgs nacionālais produkts. Ražotnēs nodarbināja ļoti daudz cilvēku. Zemniekiem, kuri piegādāja izejvielu, nebija jāpiedalās klaušu darbos. Latvijā dzelzi ieguva no purva rūdas, kas veidojas, sadaloties noteiktas sugas sūnām. Purvos vai mitrās pļavās iegūtajai rūdai ir daudz silīcija piemaisījumu, tomēr Kurzemē saražotā produkcija bija pieprasīta. Norvēģijā, Zviedrijā un Lielbritānijā dzelzi ražoja no daudz kvalitatīvākās kalnu rūdas, tāpēc izturēt konkurenci ar zviedru produkciju Kurzemes manufaktūras nespēja.»
Gandrīz droši var apgalvot, ka 17. gadsimta lielgabals, kas eksponēts zālienā pie Vecumnieku novada domes, tika izvirpots šajā manufaktūrā, saka R. Brūzis. Vietējie iedzīvotāji pirms dažiem gadu desmitiem to atrada upītē. Gatavo produkciju no dzelzs manufaktūras ar laivām 17. gadsimtā veda augšup pa Zvirgzdes upi. Iespējams, gadījās kļūme, lielgabals izkrita, nogrima dūņās un tā arī nogulēja trīs gadsimtus, pieļauj vēsturnieks.
Labi saglabājusies
Vecumnieku apvidū bija vairākas dzelzs rūdas ieguves vietas, taču neviena arheoloģiskā ekspedīcija līdz šim nebija notikusi. Priekšizpēte rīkota Iecavas novada Dzelzāmurā, kur hercogistes laikā arī bijusi dzelzs ražotne. R. Brūzis Kurzemē piedalījies vairākās manufaktūru meklēšanas ekspedīcijās. No visām redzētajām vietām arheoloģijas objekts pie «Asaru» mājām bija vislabāk saglabājies, jo atradās cilvēku darbības neskartā ainavā.
Arheoloģijas objektā pētnieki un studenti strādā vairākos izrakumu laukumos. Zinātnieki cer, ka izdosies atrast manufaktūras sirdi – kausēšanas krāsns bedri. Ražotnes pamatu kontūras pagaidām ir nosacīti apjaušamas. Vienā pētījumu laukumā atsegta radze ar dolomīta izlauzumiem. Pētnieki skaidro, ka dolomītu nedaudz pievienoja karsēšanas procesā, lai uzlabotu rūdas kušanu. Rokot parādās ļoti daudz dzelzs izdedžu. Oksidējoties tie ieguvuši zilganu nokrāsu. Ir izdevies atrast dažādu izmēru jēldzelzs gabalus. Metāla identificēšanai arheologi izmanto magnētu.
Fitness svaigā gaisā
Vēstures institūta pētnieces Ditas Auziņas zinātniskās izpētes joma ir dzelzsrūdas pārstrādes tehnoloģijas Kurzemes hercogistē. Viņa atzīst: «Rakstītajos avotos nekur neparādās manufaktūrās pielietotās metodes, tāpēc vislielākā neskaidrība valda par tehnoloģisko procesu. Arheoloģiskā ekspedīcija varētu sniegt atbildes uz vairākiem svarīgiem jautājumiem.»
LU Vēstures un filozofijas fakultātes 2. kursa students Ļevs Perlovs ir aizrāvies ar arheoloģiju. Šovasar viņš ir paguvis piedalīties ekspedīcijā Grobiņas pilskalnā un pašlaik darbojas dzelzs manufaktūras izpētē.
«Arheoloģiskās ekspedīcijas es dēvēju par «fitnesa zālēm», jo svaigā gaisā un fiziskā darbā trenēju muskuļus un iegūstu izturību. Taču fitnesa zālē nekādi artefakti nemētājas, toties šeit – Zvirgzdes upītes krastā – interesantu atradumu ir papilnam,» spriež students.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»