Pagātnē neskatās, nākotne nebiedē

2016. gada 12. augusts 00:00

713

70 gadu jubileju svin Vija Zemeskalna Jauncodē.

Gana skriets un darīts, secina Vija Zemeskalna Jauncodē, svinot 70 gadu jubileju. «Es vairs neko nedaru un ne par ko nesatraucos,» smaida gaviļniece.

Satrauc mazaktīvi bērni
Jubilāri izbrīna mūsdienu jaunā paaudze. Viņasprāt, vecāki nevelta pietiekamu uzmanību un pūles, lai bērni lietderīgi pavadītu laiku. Pagalmā rosība maza. Spēļu laukumi tukši.

«Mani vecāki mani nodarbināja, kā vien varēja. Bezdarbībai laika neatlika. Tagad bērnam iegrūž rokās telefonu, un problēmas atrisinātas! Bērni mūsdienās aug ļoti mazaktīvā vidē. Strādāt nevajag, sportot negrib. Žēl raudzīties,» pārdomās dalās Vija.

«Cik man zināms, skolā audzēkņiem pat tāfele vairs nav jātīra, un viss iet uz to, ka skolotāji bērnu vietā drīz pāršķirs arī grāmatām lappuses,» šausminās jubilāre.

Vija gan piekodina, ka nav pesimiste, tikai dalās novērojumos. Laiki mainās, cilvēku paradumi arī. «Mūsdienas mani pārsteidz, bet cilvēks ir būtne, kas pielāgojas pārmaiņām. Nāks jauni laiki, un arī tad ļaudis brīnīsies un sacīs, ka agrāk tā nebija,» noteic jauncodiete.

Ar vilku aci pret aci
Vija bērnību pavadīja Codē. «Mēdz sacīt – ja šķības kājas, tātad codietis,» smejot stāsta gaviļniece. Viņa mācījusies Mežotnes pagasta Strēlnieku Bērzu muižā. Pēc Smiltenes tehnikuma absolvēšanas par darba un dzīves vietu izvēlējusies Kurzemi.

«Turp mani vilināja meži. Divas reizes lūkojos vilkam acīs. Es apstājos, arī plēsīgais zvērs nekustējās. Mirklis klusuma, un viņš turpināja savu ceļu. Arī lūsi kokā esmu redzējusi,» stāsta Vija.

Kurzemē iepazinusies ar vīru. Kad gaviļnieces vadītā «Volga» nogrimusi dubļos, kāds puisis pieteicies auto izvilkt. Pēc 50 kopdzīvē pavadītiem gadiem vīrs nesen devies uz mūža mājām. Vija tomēr nav zaudējusi dzīvesprieku un jokojot saka: «Pusgadsimtu dzīvot ar vienu cilvēku? Trakums! Zināju katru vīra kustību un nākamos trīs soļus.»

Vīrs bijis «ātro» šoferis visa darba mūža garumā. «Viņam patika braukt, steigties palīgā. Citā darbā viņš sevi nespēja iedomāties,» atmiņas kundzei sarieš acīs asaras.

Vienā skriešanā
Vijas vīru sauca Jānis, tāpat kā viņas dēlu un mazdēlu. Jāņi Zemeskalnu dzimtā ir ceturtajā paaudzē. Savukārt meita Inga dāvājusi mazmeitu Līvu.

Vija daudzus darba gadus strādāja par veterinārārsti kolhozos Kurzemē, Codē un Mežotnē. Brīvdienās braukusi uz tirgu pārdot pašas audzētos dārzeņus un augļus.

«Skrēju vienā skriešanā. Bez atelpas. Lielāko daļu mūža diennaktī gulētas vien dažas stundas. Atlikušajā laikā strādāts pietiekami smagi, lai pašlaik es atļautos neko nedarīt,» tā jubilāre.

Lai arī Kurzemē jubilārei patika, atgriezties turp nevēloties. «Ja reiz šī diena dota, tad jādzīvo šajā mirklī. Pagātnē nav vērts dzīvot, un nākotne nebiedē,» pārliecināta Vija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pagātnē neskatās, nākotne nebiedē

Kategorijas