Pasaku un tehnoloģiju valstībā

2016. gada 12. augusts 00:00

191

Latvijā ir daudzskaitlīga cilvēku grupa, kas aizraujas ar japāņu modernajām multfilmām un komiksiem, kā arī datorspēlēm. Tādi ir arī mūsu novados, kuri kopā ar vairākiem tūkstošiem fanu 6. un 7. augustā pulcējās festivālā «UniCon 2016» Olimpiskajā sporta centrā Rīgā.

Sarīkojums pārsvarā pulcēja rīdziniekus, taču atbrauca kupls skaits apmeklētāju no Latvijas novadiem, Lietuvas, Igaunijas, pat Baltkrievijas, Ukrainas, Ungārijas un citām Eiropas valstīm. Fotogrāfijas un video no pasākuma nodrošināja «BM studio Bauska» pārstāvji – Artūrs Šlosbergs, Kristers Buka un studijas vadītājs Dmitrijs Ščegoļevs.

Aizraujošais kosplejs
Vislielāko uzmanību festivālos izpelnās konkursu dalībnieku, apmeklētāju un tirgotāju kospleja tērpi, kas atbilst kādam no multfilmu, komiksu vai spēļu varoņiem. Šī izklaides žanra fanātiķi vērtē gan tērpu nēsātāju teatrālās prasmes, gan atbilstību mākslas darba tēlam un izdomas spējas, pieliekot klāt kaut ko no sevis. Sarīkojumā redzami cilvēki, mītiskas būtnes, roboti u. c.

«Interesantāk ir tad, ja vairāki kospleijeri apvieno tēmu. Tas gan ir visai reti, jo tērpu veidotāji parasti ir individuālisti un vairāk par diviem vai trim reti sanāk kopā,» apkārt redzamo raksturoja Helmuts Rubenis no Dāviņu pagasta, kas pašlaik apmeties tuvāk darbavietai Rīgā. Viņš atzīst, ka šādi festivāli ir vienīgie kultūras pasākumi, ko pats apmeklē, jo šeit var ne tikai iepazīties ar interesantiem cilvēkiem un gūt baudījumu acīm, bet arī nopirkt amizantas lietas.

H. Rubenis stāsta, ka kospleja stili ir dažādi. Ierastais veids ir izveidot sev tērpu, izkrāsot seju un augumu atbilstīgi tēlam. Cits, mazāk populārs, saucas «aigurumi» – kad uzvelk tērpu, kas apvienots ar sejas masku. Parasti tās ir dzīvnieku maskas, bet mēdz būt arī cilvēku. Latvijā šis kosplejs nav pārāk populārs, tomēr bieži tieši šo tērpu valkātāji piesaista lielāko publikas uzmanību.

Vēlme radīt
Daudzi apmeklētāji un konkursu dalībnieki kospleja tērpus pasūta internetā. H. Rubenis gan teic, ka ir fani, kas kostīmus veido paši. «Latvijas konkursā var piedalīties arī ar pirktajiem tērpiem. Galvenais, lai būtu pietiekami interesants teatralizētais uzvedums. Toties «EuroCospley» turnīrā var startēt tikai ar paša gatavotu tērpu,» stāsta H. Rubenis.

Viena no dalībniecēm, kas pati veidojusi savu tēlu, ir rīdziniece Svetlana Zibina. «Šādos pasākumos piedalos jau sen. Man patīk iemiesoties personāžos, it īpaši tādos, kuru tērpa un tēla veidošana prasa daudz darba. Iesaistos arī citos kostīmu pasākumos – Šerloka Holmsa tēlu saietā Rīgā, Venēcijas karnevālā Tallinā,» stāsta S. Zibina.

Savu tērpu veidošanai laiku viņa rodot vakaros pēc darba. Galvenais – lai tik būtu vēlme tos radīt. Vairāku gadu laikā radusies pārliecība, ka tas varētu būt jaunietes dzīves aicinājums, tāpēc pamazām viņa apgūst profesiju, lai kļūtu par kostīmu meistari. Kvalitatīvu kostīmu veidošana ir dārga un laikietilpīga, tāpēc šādu meistaru ir ļoti maz, un S. Zibina cer papildināt viņu loku.

«Pop-up» kartītes
Kamēr vienā no zālēm notiek kospleja šovi un dažādas informatīvas nodarbības, tikmēr citā tirgotāji piedāvā plašu preču sortimentu japāņu un datorspēļu kultūras cienītājiem. Ir gan plakāti, gan tērpu detaļas, gan galda un datorspēles, arī īpaši Austrumu kultūras priekšmeti.

Vjetnamiešu mākslinieks Kao Viets Ngujens piedāvāja apmeklētājiem «pop-up» kartītes. «Kartītes ar telpisku veidojumu ir Austrumu tradīcija, kas pēdējā laikā kļuvusi populāra arī Amerikas Savienotajās Valstīs. Katru gadu ar tām atnāku uz festivālu – pārdodu, izklaidējos, atpūšos,» tā mākslinieks.

Reizē ar divām lego klucīšu pilsētiņām, leļļu izstādēm un kāršu spēlēm apmeklētājiem bija iespēja izmēģināt virtuālās realitātes spēles. Tie, kas pārbaudīja jaunāko piedāvājumu, atzīst, ka bija jautri, bet paši diez vai ko tādu iegādāsies. Iemesls ir ne tikai jauno spēļu lielās izmaksas, bet arī fakts, ka tās parasti prasa diezgan lielu telpu, kur izvietot iekārtas. Vienīgais, ko labprāt gandrīz visi redzētu mājās, bija braukšanas simulators, kas kustina krēslu līdzi visiem līkumiem, lēcieniem un ceļa nelīdzenumiem, radot patiesas brauciena izjūtas.

Gaida latvisko
Lai arī lielākā daļa apmeklētāju bija sajūsmā, pieredzējušākie sacīja, ka gaida uzlabojumus festivāla darbībā, nevis iepriekšējo gadu scenāriju atkārtošanu. «Ziemas pasākumos tērpi ir kvalitatīvāki un rūpīgāk izstrādāti nekā vasarā,» secina H. Rubenis.

«Varēja būt labāk,» pauž Kao Viets Ngujens, «apmeklēju pasākumu jau vairāk nekā trīs gadus. Telpa ir laba, apmeklētāju daudz, bet vajag vairāk programmu, jaunas idejas. Nevis kopēt no citiem festivāliem, bet radīt ko oriģinālu.»

Mākslinieks uzskata, ka pašu festivālā noteikti vajadzētu iekļaut kaut ko no vietējā, tautiskā, latviešu pasaku tēliem. Kosplejam nav jābūt obligāti saistītam ar japāņu kultūru, var uzstāties arī ar savas zemes stāstiem. «Latvju rakstus var savienot ar mūsdienu modi. Es esmu ārzemnieks, un man tas liekas interesantāk nekā ārzemju kultūras kopēšana. Redzu, ka ārzemnieki nāk un meklē kaut ko oriģinālu, latvisku,» uzsver vjetnamietis, kurš veidojis komiksus par latviešu leģendu tēmām.

UZZIŅAI

«UniCon»

Multižanra fanu festivāls Austrumeiropā, kas organizēts komiksu, anime, grāmatu, filmu, kospleja u. c. faniem.

Pasākums ietvēra datorspēļu turnīru ar kopējo balvu fondu 2500 eiro un kospleja sacīkstes, kurās noskaidro mākslinieku – Latvijas pārstāvi Eiropas Kospleja čempionātā.

Kosplejs ir japāņu multfilmu jeb anime, japāņu komiksu jeb mangu, kā arī spēļu un reizēm mākslas filmu varoņu attēlošana, ietērpjoties to kostīmos.

Avoti: unicon.lv, animeblog.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pasaku un tehnoloģiju valstībā

Kategorijas