Nāc ar mani spēlēties!

«Spēlēšanās ir spontāns, pašiniciēts, aktīvs process, kurā mijiedarbojoties radoši izpaužas prāts, emocijas un darbība ar mērķi izmēģināt un mācīties,» psihoterapeite un smilšu spēļu terapeite Inga Birkmane definē rosīšanos, bez kā nav iedomājama neviena bērnība. Tās mērķis var atšķirties, bet vienojošais faktors ir prieks, kā arī – kļūdām nav neatgriezenisku un nopietnu seku ārpus spēlēšanās rāmja!
Mazulis runā caur spēli
Tomēr speciālisti vērš uzmanību, ka spēlēšanās kopā un, piemēram, pagalmā strauji gājusi mazumā. Saskaņā ar «Danonki» nesen rīkoto aptauju kopā ar vecākiem svaigā gaisā rotaļājas vairs tikai 14 procentu pirmsskolas vecuma bērnu. Ja nenotiek spēlēšanās, bērns nevar izaugt par socializētu, fiziski un emocionāli attīstītu un dzīvei pielāgotu cilvēku, norāda I. Birkmane.
«Spēle bērnam neaizvietojami ir pirmā komunikācijas forma, pirms vēl viņš iemācījies runāt. Bērna valoda un abstraktā domāšana ir ierobežota. Viņam nav apzinātu zināšanu, kas notiek viņa psihē. Taču mazais to var izteikt ar spēli,» pievērst uzmanību fiziskajam pašizpausmes veidam un nekādā gadījumā to neapslāpēt, bet atbalstīt vecākus mudina psihoterapeite.
Viņa skaidro, ka spēlēšanās formas var būt dažādas. Piemēram, spēles, rotaļas, rituāli, kas veido piederības sajūtu savai ģimenei un tautai. Arī teātris, cirks, šovs. Taču tā galvenais mērķis ir dzīves mācīšanās.
«Tā vien šķiet – kas tur liels aiziet ar mazo uz rotaļu laukumu. Taču tur notiek vesels socializēšanās process. Jātiek pirmajam rindā pie šūpolēm, jāpārvar bailes uzkāpt slīdkalniņā, jāiemācās nenokrist. Jāpierunā mamma tikt līdz tam laukumam vai palikt tajā vietā ilgāk. Tur norisinās arī attiecības starp puišiem, meitenēm un dažādu tautību bērniem,» modelē Inga.
Īstā dzīve sākas pagalmā
Spēlēšanās ir spēcīgs instruments, kas attīsta radošumu un spēju konstruēt jaunu realitāti, īstenojot sevi caur sapņiem un fantāzijām.
«Mūsdienu bērniem vairs nav tik izteiktas piedzīvojumu garšas – pie televizora un datora īsti nav iespējams konstruēt jaunu realitāti. Tad ir jāiet ārā. Piemēram, kad es bērnībā izgāju laukā, sākās piedzīvojums un nemaz negribēju iet mājās. Pulcējāmies apkārtnes bērni, spēlējām pagalmu spēles, daudz gājām ciemos. Pagalmā notika īsta dzīve – socializēšanās, noskaidrošana, kurš spēcīgāks, subordinācija, nacionālais jautājums. Taču mēs baidāmies laist savus bērnus ārā, jo nespējam nodrošināt pilnīgu drošību. Tas nemaz nav iespējams! Vienmēr būs kāds risks, nepatikšanas, slikta kompānija. Audzināšanai jānotiek mājās,» saprast un ļaut bērnam «pagalma dzīvi» iedrošina I. Birkmane.
Viņa min, ka spēlēšanās, kas rodas spontāni no jautājuma «ko darām?», veidojot jaunas spēles un piedzīvojumu trases, ir visvērtīgākā. Uzteicama ir arī spēļu un rotaļu laukumu veidošana, uz ko pēdējā laikā sasparojušās daudzas pašvaldības. Tomēr nevajadzētu aizmirst par pusaudžiem, kuriem aktuāli, piemēram, basketbola, futbola un volejbola laukumi, kā arī skrituļošanas rampas. Tas palīdzētu paaudzei, kas izaugusi istabā pie datoriem, iziet ārā, kustēties un socializēties. Iespējams, vairs nebūs tālu līdz brīdim, kad tiks veidota jaunā realitāte, kas tāpat veicina emocionālā un sociālā intelekta attīstību un spēj arī dziedināt.
Iemesli, kāpēc spēlēt pagalma spēles
Laba veselība
Svaigs gaiss uzlabo un stiprina imūno sistēmu. Bērns iegūst rūdījumu, un organisms labāk spēj pretoties dažādām slimībām. Stiprāka imūnsistēma savukārt nozīmē labāku pašsajūtu – vesels bērns jūtas labāk, ātrāk mācās un apgūst jaunas zināšanas.
Fiziskā sagatavotība
Rotaļas nodrošina papildu kustības, kas vairo prieku, mazina satraukumu, saspringumu un uzlabo fizisko formu. Pirmsskolas vecuma bērni, kas rūdījušies pagalmā, arī sākot skolas gaitas, būs sekmīgāki sportā un citās nodarbēs, kur nepieciešams spēks un izturība.
Iztēle
Mājas pagalmā koka soliņš kļūst par drošu slēpni, nevīžīgi nosviestā kartona kaste pārtop bruņinieka vairogā, un rudais kaimiņu runcis nāk par sabiedroto, lai jātu kalnā pēc apburtās princeses sirds. Rotaļas un pagalma spēles ļauj iejusties cita ādā – vienu reizi bērns vada spēli, citreiz atrodas pretējā frontē. Lomu spēles ir svarīgas saskarsmes prasmju un radošās domāšanas attīstībai – indiāņu komanda spēj uzbūvēt labāko štābiņu pasaulē, un ķengurs vienmēr ir «augstāk par zemi».
Stratēģiskā domāšana
Spēles māca risināt reālas problēmas, domāt tālredzīgi un loģiski, piemēram, atrast labāko veidu, kā izvairīties no noķeršanas, vai paslēpties tā, lai spēlē uzvarētu.
Sociālās un komunikācijas prasmes
Pagalms ir vieta, kur bērns atrod pirmos draugus, nokļūst konfliktsituācijā vai risina dilemmu. Spēles uzlabo sadarbību, sagādā daudz prieka, azarta un vairo lepnumu par komandas uzvarām. Tas ir labs veids, kā bērniem ļaut tikt galā ar problēmjautājumiem, tā nostiprinot pašapziņu.
Psiholoģe Zane Avotiņa
Pieredze
Kādas spēles tevi bērnībā spēja aizraut līdz tam, ka pazūd laiks?
(Psihoterapeites Ingas Birkmanes aptauja)
Ilze: – Lēkšana gumijās, «kazaki razboiņiki», «klasītes», kariņš ar štābiņu ierīkošanu. Vēl zemē veidojām mozaīkas no ziediem un lapām un to visu pārsedzām ar kaut kur atrastu stikla lausku. Daudz braucām ar riteņiem. Spēlējām ārstus, frizierus, veikalniekus.
Inese: – Šāvām kuģus un spēlējām ģeogrāfijas spēli, kur jāmin pilsētas, valstis un vārdi ar izvēlēto burtu. Tad vēl bija kaut kāda veiklības spēle ar tenisa bumbiņu pret sienu, kad vajadzēja atkārtot dažādus trikus. To tiešām spēlējām gadiem. Kaimiņu garāžas siena bija varen izdekorēta ar bumbiņas atstātajiem pleķiem.
Anda: – «Monopols» un kārtis. Tās spēlējām dikti daudz, jo dzina vēlme uzvarēt. Dakterīši vienmēr bija nervu kutinošs pasākums.
Inga: – Tā kā man pagalmā bija tikai puikas, spēlējām visas «zēnu» spēles – kariņus, štābiņus, paslēpes. Stāstījām spoku stāstus, gājām izlūkos, spēlējām novusu. Kad puikas negribēja ar skuķi draudzēties, daudz laika pavadīju dārzā, pētot kukaiņus un iedomājoties dzīvi no viņu skatpunkta. Gāju ciemos pie attālākām draudzenēm, un iejutāmies skolās, dakteros, ģimenēs, princesēs un televīzijās.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»