Dzīves prioritāte pašlaik ir meita

2016. gada 5. augusts 00:00

3848

Bauskas novada Dāviņu pagasta jauniete Jūlija Jackeviča, svinot skaisto 25 gadu jubileju, nolēmusi turpināt mācīties maģistrantūrā, lai veidotu veiksmīgu karjeru. Tomēr pašlaik viņa galvenokārt ir māmiņa četrus gadus vecajai meitiņai Kirai, kura ir neapšaubāma dzīves prioritāte.

Audzināta stingri
Jūlija augusi Dāviņu pagastā, kur kopā ar draugiem piedzīvoti bērnības jaukākie mirkļi. Kopā ar draudzeni Viktoriju smilškaste un piemājas šūpoles bija iecienītākā spēļvieta. Lai arī varējusi baudīt bezrūpīgu ikdienu, Jūlija audzināta ļoti stingri. Tēvs vienmēr prasījis no meitenes atbildību par mājas darbiem, uzvedības un pieklājības normu ievērošanu, kā jau īstai dāmai piedien.

Jūlija pirmajā klasē gāja divreiz, bet ne tāpēc, ka slikti mācījās. «Skolas gaitas sāku Dāviņu sākumskolā, bet tad to slēdza. Nācās pāriet uz Bauskas 2. vidusskolu, kur mācījos no 1. līdz 12. klasei,» stāsta Jūlija.

Dāviņus jubilāre vienmēr uzskatīs par savām mājām, vietu, kur allaž atgriezties. «Esmu vēl jauna. Lai kur mani mans dzīves ceļš aizvedīs, es vienmēr būšu meitene no Dāviņiem,» ar smaidu noteic gaviļniece.

Runā svešvalodās
Jautrākie un aizraujošākie skolas gadi pavadīti vidusskolā. Jūlija slavē skolasbiedrus, foršo klases audzinātāju Jadvigu Šlosbergu un citas skolotājas. Ikdiena bijusi smieklu piepildīta. Saņemot vidējās izglītības atestātu, Jūlija nolēma mācīties Rīgas Aeronavigācijas institūtā, paralēli sākot darba gaitas Rīgas brīvostā par dzelzceļa speciālisti. Viņa pieņem un nodod kravas, pārbauda vagonu sastāvus, risina ar loģistiku saistītus jautājumus. Šogad Jūlija saņems pateicības rakstu par uzticību darbavietai, kur strādā piecus gadus.

«Man patīk mans darbs, tāpēc esmu nolēmusi turpināt mācības maģistrantūrā, lai veidotu karjeru,» atzīst gaviļniece. Viņa atklāj, ka lielākā daļa kolēģu runā krieviski, bet latviešu darbavietā gandrīz nav, un ar ārvalstu partneriem jārunā angliski, tāpēc latviešu valodu darbā nākas izmantot reti.

Jūlijai ir četrus gadus veca meitiņa, un ar viņas nākšanu pasaulē jaunā māmiņa pilnībā mainījusi domāšanu un dzīves prioritātes. «Visu savu uzmanību veltu Kirai. Kad viņa piedzima, man bija 21 gads, tas notika vecumā, kad to visvairāk vēlējos. Es zināju, ka meitas piedzimšana netraucēs ne mācībām, ne darbam. Bez viņas savu ikdienu nespēju iedomāties,» tā jaunā sieviete.

Maina iekšējo pasauli
Vārds Kira Jūlijai ir mīļš kopš bērnības. «Jau no pamatskolas laikiem es zināju, ka manu meitiņu sauks tieši tā un ne citādāk,» teic jubilāre, smejot, ka meita viņai ir pilnīgs pretstats. «Esmu sieviete «melnā», bet Kira ir gaišs eņģelītis. Tiesa, raksturā abas esam līdzī-
gas – spītīgas un gudras,» smaidot saka māte. Pateicoties Kirai, Jūlija ir kļuvusi stresa noturīgāka, nopietnāka un atbildīgāka: «Bērns mainīja manu iekšējo pasauli, padarīja to labāku, un es kļuvu laimīgāka. Noteikti gribēšu vēl bērnus un vismaz vienu dēlu. Vēlos lielu ģimeni.»

Jūlija brīvo laiku pavada sporta zālē un gleznojot. Pašas priekam viņa zīmē cilvēkus, dabasskatus, dzīvniekus u. c. Gleznošana palīdz atslābināties, baudīt mieru un klusumu. Mamma un meita dodas izbraucienos pa Latviju ar auto, garās pastaigās parkos un dabas takās, pļavās dzimtajos Dāviņos.

«Mamma Marina mani audzināja par kārtīgu meiteni, kurai jābūt pārliecinātai par sevi, savām vēlmēm. Arī es Kiru audzinu par īstu dāmu un ceru, ka izaugot piepildīsies visi viņas sapņi un cerības,» saka Jūlija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzīves prioritāte pašlaik ir meita

Kategorijas