BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mērķē un trāpa jau trešajā paaudzē

Artūrs Dulbe

2016. gada 5. augusts 00:00

284
Mērķē un trāpa jau trešajā paaudzē

Apaļā stenda šāvējs iecavnieks Dainis Upelnieks pirms četriem gadiem intervijā «Bauskas Dzīvei» atklāja, ka domās jau ir Olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro Brazīlijā. Dainis savu sapni ir piepildījis – viņš cīnīsies par Olimpiādes medaļām.

Dainim ir īpašs līdzjutēju pulks – Iecavas novada Zorģu apkaimes iemītnieki, kuru vecākā paaudze redzējusi uzaugam nu jau īstu olimpisko atlētu ar 1,93 metru augumu un kārtīgu 103 kilogramu latvieša svaru. Starptautiskās Šaušanas sporta federācijas dalībnieka dosjē par Daini vēl minēts, ka viņš sācis startēt sacīkstēs 1997. gadā, ir labrocis un mērķē ar labo aci, spēlē hokeju, aizraujas ar medībām un mašķerēšanu, runā angliski.

«Bauskas Dzīve» ar atlētu tikās īsi pirms izbraukšanas uz Rio jūlija pēdējās dienās. Tagad pašu un kaimiņu novadu ļaudis ar īpašu nepacietību gaida 12. augustu, kad Dainim paredzēts olimpiskais starts apaļā stenda šaušanā.

Daini, jūs esat šāvējs jau trešajā paaudzē! Laikam jau no bērna kājas sapratāt, ka bez ieroča rokās neuzaugsit?
– Tieši tā. Es šauju no 12 gadu vecuma jau 21 gadu. Mans pirmais treneris bija mans tēvs Ēriks Upelnieks, viņa pirmais treneris bija mans vectēvs. Šauj arī mani brāļi un pat sieva.

Kādi bija treniņi bērnībā, un kādi tie ir tagad?
– Kad tikko sāku nodarboties ar šaušanu, 90% treniņu bija tā sauktie «sausie» – bez šaušanas. Mācījos pareizu stāju un elpošanu, koordināciju, pildīju dažādus vingrinājumus roku un acu veiklībai. Tagad ir otrādi – 90% treniņu pavadu šaujot.

Ko jums nozīmē šaušana? Ko par šo dzīves neatņemamo daļu saka ģimene?
– Patlaban kopš pavasara sākuma šaušana ir mana ikdienas prioritāte. Taču tas nenozīmē, ka ģimeni esmu pametis novārtā. Tikai vispirms izplānoju dienu šaušanai, tad – visam pārējam. Neuztraucieties! Laika pietiek arī sievai un bērniem (smaida). Sākumā bija grūti, bet nu visi tuvinieki ir pieraduši. Neapšaubāmi, mans lielākais atbalsts ir mana ģimene.

Uz sacensībām ierasti dodaties viens vai kāds brauc līdzi?
– Parasti braucu viens, bet nereti mana kompanjone ir sieva Diāna. Nezinu, kā tas nākas, bet, kad viņa ir līdzi, šauju labāk.

Vai pirms sacensībām izpildāt kādus rituālus, vai jums ir talismans?
– Nē, nav. Vienmēr pirms sacensībām 30 – 40 minūtes iesildos. Neko citu īpašu nedaru.

Kas ir pats svarīgākais sacīkšu laikā? Kāda ir panākuma atslēga?
– Psiholoģiskā noturība. Var traucēt putni, citu šāvēju radītie trokšņi, šautuves fons un vējš. Jāprot koncentrēties, lai viss, par ko šāvējs domātu, ir mērķa sašaušana. Apkārtējā vide šāvēju nedrīkst ietekmēt. Lai gūtu panākumus, psiholoģiskajai noturībai jābūt pastāvīgai. Kļūdīties šaušanas sportā ir ļoti viegli.

Kādos sacensību apstākļos jūs jūtaties vislabāk?
– Labāk šaut ir spriedzes apstākļos. Tad koncentrēšanās ir maksimāla. Treniņos šaudīties ir viens, bet, kad pienāk sacensības, tad prāts spēj izspēlēt ne mazumu triku. Cik sevi atceros no jaunības – jo nozīmīgāki starti, jo labāk spēju koncentrēties un sasniegt augstākus rezultātus.

Cik izmaksā sacensības un aprīkojums?
– Iesācējs šaujamo var nopirkt par 500 – 1000 eiro. Laba ieroča cena svārstās no trim līdz četriem tūkstošiem eiro. Mana bise maksā no astoņiem līdz desmit tūkstošiem. Latvijā piedalīšanās vienās sacensībās prasa ap 150 eiro, Eiropas mērogā – ap tūkstoti. Dalībai Pasaules kausa sacīkstēs Brazīlijā izmaksas bija trīs tūkstoši eiro. Par inventāru un citiem nepieciešamiem izdevumiem man jāpateicas trenerim un menedžerim Uģim Dronkam, kurš gādā, lai man nekā netrūktu un viss vajadzīgais šaušanai būtu nodrošināts.

Brazīlijā jau esat bijis. Vai tā ir priekšrocība?
– Noteikti. Es Rio ierodos divas nedēļas pirms Olimpiādes un trīs nedēļas pirms starta. Būšu aklimatizējies, apradis ar dzīvošanas apstākļiem un psiholoģiski sasaistīšos ar vietu, kur dzīvoju un trenējos. Tas ir ļoti svarīgi, lai būtu labi rezultāti. Man nepieciešamas aptuveni trīs dienas, lai aprastu ar klimatu, laika joslu maiņu un citām ar sadzīvi saistītām lietām.

Kāds ir jūsu mērķis Olimpiādē?
– Izšaut savu personisko rekordu un vēl labāk. Esmu pētījis iepriekšējo Olimpiāžu statistiku – Eiropas čempionātā ir labāki rezultāti. Konkurence Pasaules kausa posmos ir lielāka, tas man dod labas iespējas uz sešnieku Brazīlijā.

Vai esat jau plānojis sacensību dienas grafiku, dienas, kurās trenēsities?
– Šaušanā sacensības sāksies 12. augustā. Līdz tam varēs trenēties. Sportistu ir maz, tāpēc ceru rast iespēju vingrināties arī starp citu disciplīnu startiem.

Kad pēc gadiem ir šāvēja karjeras augstākais punkts?
– Šāvējs ap 25 – 33 gadiem, kad vislabāk startē vairākums citu sporta veidu pārstāvju, tikai piešauj aci (smaida). Šaut var tik ilgi, kamēr acis rāda skaidri un rokas netrīc, pietiek veiklības un acu koordinācijas. Šaušanā vecuma ierobežojumu nav. Gadiem ejot, krājas pieredze, aug psiholoģiskā noturība.

Olimpiāde ir viens no jūsu karjeras mērķiem. Ko tālāk?
– Jāsasniedz labāki rezultāti. Dalība sacensībās vēl nenozīmē uzvaru. Ja izdosies startēt nākamajā Olimpiādē, tad mērķis būs pārspēt iepriekš uzstādīto rezultātu. Un tā tikai uz priekšu!

Kā vērtējat šaušanas attīstību un jauno latviešu censoņu izredzes uz pasaules skatuves?
– Šaušanas sports attīstās, šāvēju ir vairāk, un konkurenti kļūst prasmīgāki. Lielākais prieks par jaunajiem censoņiem, kuri šaušanas sportam pievēršas ar lielu atbildību. Latvieši ir soli priekšā kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem. Jau tagad un arī nākotnē Latvijas izlase šaušanā ir un būs ļoti spēcīga. Aug daudz jauno šāvēju, to vidū arī mūsējie – Emīls Starodubcevs un Egils Āboliņš.

Pēdējās sacīkstēs Bauskas šautuvē viesojās lietuvietis Ronalds Račinskis, kurš arī piedalīsies Olimpiskajās spēlēs. Vai esat draugi vai konkurenti?
– Vairāk draugi. Viņš ir individuālists. Uz visām sacīkstēm dodas viens par saviem līdzekļiem. Šaušanas sporta entuziasts, un ļoti prasmīgs. Viens otru konsultējam, apmaināmies viedokļiem pirms un pēc sacīkstēm. Viņš ir labākais šāvējs Lietuvā.

Kādi ir citu valstu šāvēji?
– Prasmīgākie ir itālieši. Ir viens dienvidnieks, kurš jau 16 gadu vecumā uzvarēja Olimpiādē pieaugušo konkurencē. Arī ASV sportisti ir spēcīgi un ļoti talantīgi. Izcilniekiem raksturīga perfekta stabilitāte un liels talants.

Rio Olimpiskajās spēlēs liela uzmanība pievērsta aizliegto vielu jeb dopinga lietošanas izskaušanai. Vai šaušanas sportā ir šādi gadījumi, un vai dopings šāvējam var ko uzlabot?
– Protams, ka var, tāpat kā jebkuram sportistam. Šaušanā dopings vairāk varētu tikt izmantots fiziskā stāvokļa normalizēšanai – kādi nomierinošie preparāti vienmērīgam sirds ritmam vai elpošanai. Arī pret stresu varētu lietot kādas vielas, lai prāts mierīgāks. Tiesa, nezinu nevienu gadījumu, kad kāds šāvējs ko tādu darītu vai būtu pieķerts.

Daini, lai jums labs ceļavējš, gaidām mājās ar medaļu!
– Darīšu visu, kas manos spēkos.

Stenda šāvējs Dainis Upelnieks

Dzimis 1982. gada 1. oktobrī Bauskā.

Panākumi:
septiņkārtējs Latvijas čempions,

2015. gadā 15. vieta Eiropas čempionātā, 62. vieta Pasaules čempionātā,

2016. gadā 21. vieta Eiropas čempionātā, 23. vieta Pasaules kausa posmā,

augstākā izglītība iegūta Latvijas Lauksaimniecības universitātē.

Dati: Olimpiskā vienība, Starptautiskā Šaušanas sporta federācija.