Treneris ar trim sapņiem

2016. gada 5. augusts 00:00

136

Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolā sesto gadu strādā vieglatlētikas treneris Raivis Maķevics, kurš savulaik bijis daudzsološs daudzcīņnieks un Londonas Olimpiskajās spēlēs pirms četriem gadiem piedalījies kā treneris.

Uz Londonas Olimpiskajām spēlēm R. Maķevicu kā treneri uzaicināja daudzcīņnieks, Latvijas rekordists Edgars Eriņš. Arī šogad E. Eriņš cerēja nokļūt Brazīlijā, tomēr tas neizdevās. Kaut arī R. Maķevics paliek mājās, viņš «Bauskas Dzīvei» atklāja savu pieredzi un neliedza prognozes par Latvijas vieglatlētikas nākotni.

Kuri Latvijas olimpieši, tavuprāt, mūsu valstij var atnest medaļas?
– No vieglatlētiem viscerīgāk noteikti izskatās daudzcīņniece Laura Ikauniece. Ja viņa izliks maksimālo spēku un sasniegs jaunu Latvijas rekordu, tur var būt medaļa. Pats galvenais, lai nebūtu traumu. Nedrīkst sevi priekšlaikus «sadedzināt», prātojot par medaļu. Lai domā par rekordu!

Var trāpīgi «izšaut» Madara Palameika, un noteikti brīnumu var sagādāt Zigismunds Sirmais. Pēdējo pat vērtēju augstāk – viņš ir kaujinieciskāks par Palameiku, un pēdējās Olimpiādes ir pierādījušas, ka medaļām nekādu dižu rezultātu nevajag. Uz medaļām var cerēt Štrombergs, abi svarcēlāji – Koha un Plēsnieks, pludmales volejbolisti – viņiem ir augšupejoša panākumu līkne, un Rio viņi būs uz viļņa. Nedrīkst aizmirst brīvo cīņu. Kandidātu ir gana, bet beigās būs labi, ja iznāks kaut viena medaļa.

Kā sacensību rezultātus var ietekmēt Brazīlijas klimats un apkārtējā vide? Kādi bija apstākļi Londonas Olimpiādē?
– Rio ir daudz risku – vīrusi, klimats, drošība. Tas noteikti var atstāt iespaidu, kuru paredzēt ir grūti. Pašreizējās ziņas nav pozitīvas – jau aizturēti terora aktu plānotāji, runā, ka policistiem maz maksā un viņi grib protestēt. Arī daļa iedzīvotāju esot pret Olimpiskajām spēlēm.
Londonā viss bija ļoti augstā līmenī, it īpaši drošības ziņā. Domāju, ka tā būs arī Rio. Akreditācijas karte toreiz bija svarīgākais dokuments – bez tās nekur nevarēja tikt iekšā un ārā. Iedzīvotāji mūs uzņēma ļoti pozitīvi. Pats biju līdzi Edgaram Eriņam kā treneris, bet vienalga – izejot ārā, jaunieši lūdza autogrāfus un vēlējās aprunāties, fotografējāmies kopā. Edgars toreiz palika trešajā desmitā, bet, neskatoties uz to, līdzjutēji bija priecīgi būt kopā ar viņu. Varēja just, ka apkārtējā sabiedrība ļoti priecājas par jebkuru savas valsts medaļu. Jutām, ka notiek lielākais sporta pasākums pasaulē. Ja Brazīlijā būs līdzīgi, tad viss būs kārtībā.

Kādi bija paša pārdzīvojumi Londonas Olimpiādē?
– Tas bija pārsteigums, ka Edgars izvēlējās mani kā treneri uz Olimpiskajām spēlēm. Nav jau tā, ka sadarbības iepriekš nebija – esmu startējis kopā ar viņu, trenējies, esmu devis padomus jomās, kur man pieredze ir lielāka. Londonas Olimpiāde bija stresa pilna. Bija uztraukums par Edgara veselību, šaubījāmies, vai viņš spēs piedalīties visos desmitcīņas posmos, vai nevajadzēs izstāties. Ikdienā galvenais bija treniņi, braukšana uz stadionu un atpakaļ. Olimpiādes notikumus skatījos tikai pa televizoru. Vienīgais pluss – izmantojām iespēju vienreiz vērot klātienē pludmales volejbola spēles, un vienu dienu varēja veltīt pilsētas apskatei.

Olimpiādi tā īsti neizbaudīju. Ja būs iespēja vēlreiz aizbraukt, tad gribētos baudīt vairāk – fotografēties kopā ar slaveniem sportistiem, apskatīt pilsētu. Toties bija iespēja vērot, kā citi trenējas, ieraudzīt, ko viņi dara un ko varam paši izmantot. Tad saproti, ka neko nepareizi nedarām. Atšķiras sporta bāzes un atbalsts, bet pamats, ko ieliekam treniņos, ir pareizs.

Kādas ir iespējas Latvijai atkal just līdzi kādam Olimpisko spēļu dalībniekam daudzcīņā?
– Jāsagaida, kad vienam no tiem, kuri trenējas šajā sporta veidā, sakritīs visas labākās īpašības. Reinim Krēgeram no Vecumniekiem trūka ātruma, Atim Vaisjūnam augums bija par mazu. Vajag visas īpašības – gan ātrumu, gan eksplozivitāti lēcienos, izturību, koordināciju, augumu. Tā nav, ka mūsu ir maz un tādu talantu nevar sagaidīt. Varam ņemt piemēru no igauņiem – viņiem tikko pasaules U20 vieglatlētikas čempionātā daudzcīņā bronzas medaļa. Es pat iepriekš par tādu puisi nezināju, bet viņš 400 metru distanci skrien 48,17 sekundēs – tikpat ātri, cik mūsu labākie sprinteri, kas startē tikai šajā distancē.

Daudzcīņa būtībā ir vieglatlētikas pamatu pamats, un ar to būtu jānodarbojas plašāk. Pēdējā Latvijas čempionātā bija 50 dalībnieku un neviena no Rīgas. Pašlaik šajā jomā darbojas piecas sporta skolas. Ja Bauskā būtu sācis strādāt piecus gadus ātrāk, noteikti būtu daudzcīņā trenējis arī tos puišus, kas startēja tikai skriešanā. Andrim Ūdrim nebūtu ļāvis tikai skriet. Ģirts Dubiniskis, Jānis Baltušs, Mārtiņš Rūgums – ikviens no viņiem būtu ļoti labs daudzcīņnieks.

Kāpēc Edgaram Eriņam šoreiz neizdevās sasniegt rezultātu, kas dotu ceļazīmi uz Olimpiskajām spēlēm?
– Iekšā viņam ir. Pēdējās sacensībās garo skrējienu noskrēja kā labākajos laikos. Pieļauju, ka šoreiz treniņu procesā par daudz sevi pasaudzēja. Pietrūka eksplozivitātes lēkšanas disciplīnās. Daudzcīņā pirmajā dienā bija tādi divi veidi – augstlēkšana un tāllēkšana, kad abi nesanāk, galva nokaras. Skriešana jau ir līmenī. Noteikti vajadzēja vairāk sacīkšu, bet tur piebremzēja trauma.

Tagad no septembra līdz novembrim būs svarīgākais sagatavošanās process – kādu ieliksi fizisko vingrinājumu pamatakmeni, tāda būs sezona. Ja to nobumbulē, tad nekas prātīgs nebūs. Plinti krūmos jau netaisāmies mest un turpināsim trenēties – vēl ir pasaules čempionāts nākamgad. Daudzcīņā vecums nav tik noteicošs kā sprintā – nekas pēc 30 gadiem nebeidzas. Arī sprintā mēdz būt dažādi, piemēram, Kims Kolinss no Sanktkitas un Nevisas. Viņam vairāk nekā 40 gadi, bet vēl aizvien skrien 100 metrus zem desmit sekundēm. Arī Eriņš var – tikai pašam vajag saprast un netaupīt sevi par daudz.

Kāda tev izskatās vieglatlētikas nākotne Latvijā?
– Mūsdienās pazūd konkurence jau junioru vecumā. Pašlaik ir tā – jo grūtāka disciplīna, jo mazāk dalībnieku. Tāpēc sporta skolās zināmu līmeni būtu jācenšas dabūt jau B vecuma grupā un jauniešiem, lai viņi saprot, ka var trenēties un kaut ko sasniegt. Jauniešu vecumā mainās domāšana, parādās citas vērtības, junioru vecumā šie sportisti bieži pazūd, izņemot fanātiķus, kas turpina trenēties. Tas nav vienkārši – katru reizi sevi ir jāpiespiež iet uz treniņu. Turklāt bieži ir negatīva attieksme no sabiedrības – komentē, ka uz pasaules un Eiropas čempionātiem tiek vesti «tūristi», kas nevar cīnīties par medaļām. Taču katrs normatīvs ir ļoti neatlaidīga darba un ilga treniņu procesa rezultāts. Lai kritiķi paši pamēģina sevi dienu no dienas dzīt uz treniņiem!

Ko vēlies sasniegt Bauskā? Vai vari izaudzināt olimpieti?
– Vismaz vienu olimpieti izaudzināt gribu. Man ir trīs sapņi – izaudzināt vismaz vienu šķēpmetēju, kas met tālāk par 80 metriem, vienu sievieti daudzcīņnieci, kas pārspētu 6000 punktu atzīmi, un vienu vīrieti daudzcīņnieku, kas sasniegtu 8000 punktus. Tie ir rezultāti, kas ved uz Olimpiādi. Talantu nav daudz, bet, ja igauņi regulāri pierāda, ka viņus var atrast un uztrenēt, atliek vien strādāt.

Ir faktors, kas nav no trenera atkarīgs, – ļoti daudz nosaka vecāki. Ja viņi neradīs stimulu, lai atvases ietu uz treniņiem, tad rezultātu un intereses nebūs. Vecākiem jāsaprot – tas ir svarīgi, ka bērni trenējas, jo tā apgūst disciplīnu. Vēlāk būs vieglāk, kad mācīsies augstskolā, strādās, jo būs patstāvīgi. Sports māca visu dzīvi sakārtot un saplānot uz priekšu. Vecākiem tas ir jāapzinās. Talantu ir daudz – tie sadalās pa visiem sporta veidiem. Jo, kas vienam ir labs, parasti der arī citam trenerim. Galvenais, kas jāsaprot, – pat ja nepatīk vieglatlētika, lai iet un trenējas citos sporta veidos, bet lai trenējas.

UZZIŅAI

Raivis Maķevics

Dzimis 1987. gada 7. janvārī.

Talsu novada sporta skolas audzēknis.

2007. gadā Latvijas čempionātā daudzcīņā izcīnīta trešā vieta.

Desmitcīņa: Edgars Eriņš – 7961, Atis Vaisjūns – 6781, Raivis Maķevics – 6327.

Augustā Bauskā rīko vienas dienas septiņcīņas sacīkstes sievietēm un vīriešiem bez vecuma ierobežojuma. Šogad sacensības 27. augustā notiks ceturto reizi.

2016. gada sezonā trenera audzēkņi Latvijas ziemas un vasaras čempionātos ir izcīnījuši 33 medaļas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Treneris ar trim sapņiem

Kategorijas