30 gadi nav vecums

2016. gada 5. augusts 00:00

Pirms četriem gadiem Latviju pārsteidza baušķeniece Dace Lina. 2008. gada Pekinas Olimpisko spēļu iespaidota, Dace sāka nodarboties ar skriešanu un spēja izpildīt 2012. gada Londonas Olimpiādes normatīvu maratonā.

Lai arī tūlīt pēc Londonas sportiste teica, ka ir vērts domāt par Riodežaneiro Olimpiskajām spēlēm, tomēr četros gados prioritātes ir mainījušās. Saruna ar «Bauskas Dzīvi» apliecina – Dace izmanto vērtīgo pieredzi, lai dzīvē ietu tālāk.

Kas liek sportistiem tiekties uz Olimpiādi?
– Olimpiskās spēles ir lielākais sporta forums, kuru svin visā pasaulē. Ja sportists tiecas pēc augstākajiem sasniegumiem, tad pašsaprotami, ka ir vēlme kvalificēties šim notikumam. Uz Olimpiādi aizbrauc tikai tie, kuri pārvarējuši augsto latiņu un izcīnījuši tiesības tur būt. Es tikai trīsarpus gados sasniedzu normatīvu un pierādīju, ka ar darbu un gribasspēku tas ir iespējams.

Šogad Olimpiādē startēs trīs mūsu maratonistes. Ja Londonā tev būtu komanda, vai rezultāts būtu labāks?
– Maratons ir ļoti individuāls sporta veids. Pārāk gara distance, lai teiktu, ka sportists cīnās ar pārējiem. Maratonā cīnās vienīgi pats ar sevi.

Tieši olimpiskais maratons manā skrējējas karjerā bija pats grūtākais, jo piemeklēja dažas likstas, par kurām klusēju, kaut vainot citus būtu vieglāk. Maratons ir distance, kurā var gadīties neparedzamais. Vienlaikus tas ir skaistākais, jo olimpiskais maratons. Joprojām esmu lepna, ka tur biju un izdarīju to, par ko sapņoju.

Pēc Londonas Olimpiādes vēl biji gatava cīnīties par Rio. Kas mainījās?
– Toreiz tās bija vēl svaigas emocijas no tik grandioza notikuma. Pēc tam sapratu, ka gribu sevi piepildīt arī citādi. Ar treniņiem divas reizes dienā to grūti izdarīt. Turklāt jāvelta laiks, lai atjaunotos, jātrenē citas muskuļu grupas, ne tikai skriešanai. Izlēmu veltīt sevi citai jomai, taču joprojām daudz ko salīdzinu ar sportu, un pārliecība, ka viss ir iespējams, palīdz jebkur.

Vai Latvijas maratonistes kļuvušas spēcīgākas?
– Rio ir pazemināts maratona normatīvs. Ja būtu spēkā iepriekšējie noteikumi, tad šogad uz Olimpiskajām spēlēm aizbrauktu tikai Jeļena Čelnova-Prokopčuka. Jaunais normatīvs krietni palielinājis sportistēm iespējas piepildīt olimpisko sapni.

Cik bieži tevi redzēsim Bauskā?
– Bauska ir vieta, kur esmu uzaugusi, un te vienmēr patīkami atgriezties. Bausku apciemoju, jo te dzīvo radinieki un vecmāmiņa, pie kuras uzaugu.

Ko vari ieteikt tiem, kas nodarbojas ar sportu pēc 30 gadu vecuma?
– Pati sportoju savai veselībai. Joprojām patīk braukt ar velosipēdu, ko bieži izmantoju. Šad un tad paskrienu.

Nevajadzētu dalīt pirms 30 un pēc 30. 30 gadi nav nekāds vecums, ja nu vienīgi Latvijā, kur ir ļoti izteikts jaunības kults. Sportot var un vajag jebkurā vecumā. Slodze jāvērtē nevis pēc gadiem, bet pēc vispārējā veselības stāvokļa. Ja ir liekais svars, tad skriet sākumā nevajadzētu – jāsāk ar pastaigām. Jāņem vērā atjaunošanās laiks, pietiekams miegs, jo miegā organisms vislabāk atpūšas. Nav vērts trenēties, ja regulāri neizgulies.

Pats galvenais – sirds treniņi ir veselības pamatā. Ja cilvēks izvēlas skriešanu, tad tieši lēna skriešana ir veselības nosacījums. Skriet tik lēni, ka skrējiena laikā var brīvi sarunāties. Tiem, kas vēlas trenēties nopietni, iesaku sameklēt profesionālu treneri. Ar tādu ieteiktu aprunāties arī tiem, kas vēlas skriet prieka pēc, lai sports kalpotu veselībai, nevis otrādi.

UZZIŅAI

Dace Lina
2011. gada oktobrī Frankfurtes maratonu noskrēja 2 stundās, 40 minūtēs un 8 sekundēs, finišējot 24. vietā. Olimpiskais B normatīvs bija 2 stundas un 43 minūtes.

Šī gada Rio spēlēm normatīvs ir 2 stundas un 45 minūtes. To izpildījušas četras Latvijas sportistes: Jeļena Čelnova-Prokopčuka – 2:24.07, Ilona Marhele – 2:35.01, ASV latviete Ariana Hilborna – 2:40.32 un Anita Kažemāka 2:44.09. Divas skrējušas ātrāk par Daci Linu, un Olimpiādē varēs startēt trīs ātrākās.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

30 gadi nav vecums

Kategorijas