Bažījas par «kaktu» mājlopiem

2016. gada 3. augusts 00:00

447

Valdība otrdien, 2. augustā, apstiprinājusi grozījumus noteikumos par Āfrikas cūku mēra (ĀCM) likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību, paplašinot sērgas riska zonu.

Tajā iekļauti arī Bauskas un Iecavas novads, Vecumnieku novada Vecumnieku, Stelpes, Bārbeles un Skaistkalnes pagasts, «Bauskas Dzīvi» informēja Zemkopības ministrijas (ZM) sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

Jāievēro ierobežojumi
Riska zonā līdz ar iepriekš noteiktajām teritorijām tagad iekļauti arī Baldones, Ķekavas un Stopiņu novads, Siguldas pilsēta, Siguldas novada Allažu un Siguldas pagasts. Izmaiņas noteic, ka Vecumnieku novada Valles un Kurmenes pagasts, kā arī Ķeguma, Amatas, Mālpils, Salaspils, Ikšķiles, Jaunjelgavas, Neretas, Salas un Viesītes novads, Siguldas novada Mores pagasts ir iekļauts ĀCM II riska zonas teritorijā. ĀCM II riska zonas teritorijā ietilpst viss Ogres novads un Limbažu pilsēta. ĀCM III riska zonas teritorijā papildus jau noteiktajiem novadiem un pagastiem iekļauta Ainažu un Salacgrīvas pilsēta.

Visiem dzīvnieku īpašniekiem un dzīvnieku izcelsmes produkcijas ražotājiem, kuri atradās no ĀCM brīvā zonā, bet tagad ir nokļuvuši ierobežojuma zonā, ir jāievēro visi noteiktie biodrošības pasākumi, uzsver ZM. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atgādina, ka stingri biodrošības pasākumi jāievēro gan tradicionālo mājas cūku, gan mežacūku un eksotisko šķirņu cūku dzimtas dzīvnieku – Mangalica, Pekinas cūka, Vjetnamas cūka, pundurcūka u.c. – īpašniekiem, gan zooloģisko dārzu un minizoo turētājiem.

Būvēs žogu
Pēc cūku mēra uzliesmojuma Latvijā karantīnas III riska zona tiek noteikta pēc ĀCM gadījumu konstatēšanas mājas cūku novietnēs un savvaļas cūku populācijā, skaidro R. Rudzīte.

II riska zona tiek noteikta pēc sērgas gadījumu konstatēšanas savvaļas cūku populācijā, savukārt I riska zona tiek noteikta kā aizsardzības zona ap III vai II riska zonu.

Bauskas novada Gailīšu pagasta zemnieku saimniecības «Senči» vadītāja Ligita Mendele «Bauskas Dzīvei» saka: «Cūku mēris pāries visu Latviju, tas ir tikai laika jautājums, bet svarīgi, vai tas trāpīs tikai pa mežazvēriem, vai arī tiks fermās. Cūkaudzētāju asociācija par to brīdināja, vēl pirms slimība bija sasniegusi Latviju, un jau tad vajadzēja ievērot biodrošību, ja gribēja pasargāt ražošanu.»

«Senčos», kur tur ap 1000 cūku, sagatavots un iesniegts Lauku atbalsta dienestā projekts par žoga būvi ap saimniecību, lai ierobežotu cilvēku un dzīvnieku nekontrolētu iekļūšanu teritorijā. «Projekts ir apstiprināts, būvniecība sāksies tuvākajā laikā,» saka L. Mendele, «par to var saņemt 80 – 100% atbalstu, un tā ir laba lieta, ko daudzi saimnieki izmanto.»

Fermā ir paklāji ar dezinfekcijas šķīdumu, ikvienam darbiniekam ir maiņas apģērbs un apavi, ko regulāri dezinficē. Tiek kontrolēta gan nepiederošu cilvēku, gan mežazvēru vai suņu pārvietošanās, jo sērgu varot ienest jebkurš. «Mums ļoti jāuzmanās, un visi fermas darbinieki to zina. Reiz pamanīju, ka pie vienas ieejas ir sauss dezinfekcijas paklājs, jo nebija uzliets līdzeklis. Ja kāds aizbildinās, ka nav bijis laika to samitrināt, varu tikai atbildēt – ja tādēļ notiks visnepatīkamākais, mums visiem būs ļoti daudz laika, un to neviens nevēlas,» uzsver uzņēmēja.

Barība un sivēni
«Tagad šķiet riskanti pat vākt labību un vest šķūnī lopbarībai, jo pa laukiem mežacūkas staigā, un tās ir galvenās slimības pārnēsātājas,» saka L. Mendele, «lai kā mednieki teiktu, ka mežacūkas intensīvi izšauj, tas nav pietiekami. Uzvaras ciemā dzīvoju kopš dzimšanas, bet nekad nebiju redzējusi, ka dienas laikā mežacūkas staigātu pa lielo ceļu. Tagad tā notiek. Domāju, ja laikus samazinātu mežacūku skaitu, slimība mūs tik smagi neskartu.»

«Senčiem» ĀCM karantīnas zonas dēļ jau pērn nācies mainīt biznesa virzienus, jo tā ietekmē sivēnu kustību, dzīvu cūku pirkšanu un pārdošanu. «Pērn pirku sivēnus no fermas, kur bija tīrs ganāmpulks, bet tagad nācās atrast citu saimniecību, jo pirmajai ir stingri ierobežojumi. «Senčos» pirms dažiem gadiem bija rekonstrukcija, regulāri iznīcinām grauzējus, lai pie lopiem netiek ne žurkas un peles, ne eži vai citi savvaļas dzīvnieki, jo ikviens var pārnēsāt slimību. Simtprocentīgas drošības nav, bet darām visu, lai savu ganāmpulku pasargātu,» saka L. Mendele.

Reģistrēt vai likvidēt
Bauskas novada lauku konsultante Anita Vismane «Bauskas Dzīvei» pauž: «Sērgas izplatība tiek kontrolēta lielfermās un saimniecībās, kur lopi reģistrēti. Visvairāk jābaidās par tā dēvētajām «kaktu» cūkām, kuru turētājiem jāizšķiras – vai nu lopiņu reģistrēt, vai arī likvidēt. Slimības kontrolē jāizturas atbildīgi, un nedrīkst nepildīt veterinārā dienesta prasības, kas nemaz neprasa lielus tēriņus.»

A. Vismane uzskata – ja nebūtu bezatbildības, ĀCM cūku novietnēs no meža nemaz nebūtu iekļuvis: «Ja reiz PVD speciālisti teica, ka nedrīkst zaļbarību pļaut un dot cūkām, tad nedrīkst! Ja neļauj izbarot cūkām ābolus no dārza, tad tas jāievēro. Zinu, ka gadu desmitiem tā esam darījuši, taču apstākļi ir mainījušies. Tas nav joks – kad kaut kas notiek, ir par vēlu. Mūsu ģimenes saimniecībā ir septiņas cūkas, ko audzējam pašu patēriņam, tās visas ir reģistrētas, ievērojam visus biodrošības noteikumus.»

Dezinfekcijas paklāju ierīkošanai izmantoti dēļi kastes sanaglošanai, maiss ar porolonu vai zāģu skaidām, plēve izklāšanai. Tas viss atrodams ikvienā saimniecībā, saka A. Vismane. Paklāju mitrina divreiz dienā. Dezinfekcijas koncentrāts izmaksājis ap 10 eiro, ar to var sagatavot šķīdumu desmit litru kannā, ko izlieto nedēļas laikā. Jāsaglabā un jāreģistrē visi biodrošībai iegādāto materiālu pirkumu čeki.

«Slimību var atnest ikviens, ja to negribam saprast, esam truli un bezrūpīgi,» A. Vismane ir patiesi norūpējusies, «mēs visi dzīvojam kā uz pulvera mucas, tāpēc aicinu ikvienu cūku turētāju sadarboties ar PVD speciālistiem, ļaut pārbaudīt novietnes, lūgt padomu. Tie, kas uzklausījuši ieteikumus un novērsuši risku, nav sodīti. Savukārt par nereģistrētām cūkām draud liela sodanauda vai saimniecības likvidācija.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bažījas par «kaktu» mājlopiem

Kategorijas