BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jaunajiem futbolistiem mājās spēlēt grūtāk

Uldis Varnevičs

2009. gada 21. septembris 18:27

875
Jaunajiem futbolistiem mājās spēlēt grūtāk

Bauskas stadionā 19. septembrī notika starptautisks futbola turnīrs «Bauskas rudens 2009» 1999. gadā dzimušajiem un jaunākiem futbolistiem. Turnīrā piedalījās astoņas komandas. No Lietuvas bija ieradušās četras komandas - «Autara» no Kedaiņiem, FC «Pasvalis», SC «Pakroja» un Biržu jaunie futbolisti. No Latvijas piedalījās arī FK «Olaine» un FS «Metta». Baušķenieki šoreiz turnīrā spēlēja ar divām komandām - BJSS 1 un BJSS 2. Turnīra uzvarētāji šoreiz bija FK «Olaine» futbolisti, bet baušķeniekiem paveicās mazāk - BJSS1 ieguva sesto vietu, BJSS2 - astoto vietu.Iespējams, baušķenieku sniegumu iespaidoja arī fiziskais nogurums, jo vietējie spēlēja gandrīz bez maiņām, bet viesi bija ieradušies ar skaitliski lielu sastāvu, kas ļāva veiksmīgi mainīties un mazāk nogurdināja komandu spēlētājus. Stāsta baušķenieku treneris un turnīra organizators Raimonds Aleksandrovs: «Spēlējam ar divām komandām, jo mājās nevienam nav jēgas sēdēt malā. Mājas turnīrus tādus arī taisa, lai spēlēt tiek visi savējie. Tā ir arī iespēja dažiem otrā sastāva spēlētājiem parādīt, ka viņi var spēlēt pirmajā sastāvā. Lietuvā šogad esam bijuši divos turnīros un izcīnījām divas otrās vietas. Bet šajā vecumā mājas spēlēs ne tik svarīgas ir izcīnītās vietas, cik iegūtā pieredze.» BJSS1 komanda ļoti labi nospēlēja aizsardzībā, bet pievīla uzbrukums - grupas turnīrā tikai vienreiz izdevās dabūt bumbu pretinieku vārtu tīklā. «Pietrūka spēka uzbrukumā, izdarījām maz centrējumu. Izdevās uzvarēt spēli, kur pretinieki bija piekusuši, bet arī pašiem ir liels fiziskais nogurums,» atzīst baušķenieku spēlētājs Tomass Jirgensons. BJSS2 komanda regulāri katrā spēlē guva vārtus, bet aizsardzība pievīla ļoti smagi. Attiecīgi beigās arī pēdējā vieta. Tomēr paspējis izcelties uzbrucējs Romualds Paulovičs: «Vārtus guvu katrā spēlē, lielā mērā pateicoties komandas biedra Rūda Brikmaņa piespēlēm. Savukārt aizsardzībā mums gāja grūti, arī daudz sodu.»Savu bērnu panākumiem līdzi jūt arī vecāki. Stāsta īslīcieša vārtsarga Kārļa Brazaucka tēvs Normunds: «Patīkami, ka spēles ir mājās, var atnākt un apskatīties. Ciemos vēl neesmu braucis līdzi. Jau sen bija skaidrs, ka puisim ir jānodarbojas ar kādu sporta veidu. Vajag kustēties, lai nesēž mājās tikai pie datora. Pie mājām dārzā ir savs sporta laukums ar vārtiem. Sākumā spēlējām tur, bet pagājušā gada septembrī izlasījām sludinājumu, ka uzņem 1999. gadā dzimušus futbolistus, un pieteicāmies. Zēnam patīk, un tas ir to vērts.»