Maizes diena ievada ieražu sarīkojumus

2016. gada 1. augusts 00:00

Viļa Plūdoņa muzejā Ceraukstes pagasta «Lejeniekos» sestdien, 30. jūlijā, bija Maizes diena, kuras gaitā cepa īstu rudzu maizi, mīcīja pīrāgus un pina vārpu vainagus.

Maizes diena ievadīja muzeja un zemgaļu kultūras biedrības «Upmale» projektu «Pie darba «Lejeniekos»», ko atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, «Bauskas Dzīvei» pavēstīja muzeja un biedrības pārstāve Elīna Kūla-Braže.

Plūc un griež
«Lejenieku» klētiņas lieveņa pavēnī čakli darbojās vārpu vainagu pinēji – ap desmit bērnu ar vecākām padomdevējām saplūca vārpas tuvējā laukā un apguva dekoratīvo vainagu veidošanas prasmi. Vārpas nav tas vieglākais pinamais, tās vispirms jāapplūc un jānogriež pareizajā garumā.

Pinot materiāls duras, tāpēc iesācējiem pirksti vēlāk sūrst, atzina meitenes. Toties kāti zem spurainās virskārtas veido gludu, blīvu pīni. E. Kūla-Braže teic, ka vārpu vainagu pat svētkos nēsāt nav viegli, jo tas ir ciets un pasmags, salīdzinot ar puķu pinumu. Tomēr tas noder kā glīts, smaržīgs dekors.

Baušķeniece Viktorija Kuzmenko ar pašas darināto vainagu bija ļoti apmierināta, kaut arī sākums nav izdevies tik gluds. «Es ar savu vainagu ietu pat peldēties,» smejas meitene, ar draudzeni apspriežot, kura nodarbe – peldēšanās vai vainaga pīšana – ir aizraujošāka. Meitenēm tika arī «košļenes» – izkritušie graudi izrādījās gards uzkožamais.

Čaklas rokas
Viktorijas māmiņa Jeļena bija meitas padomdevēja pīšanā, atzīstot – šāds sarīkojums ir ļoti noderīgs, jo ļauj iepazīt un pašiem pamēģināt latviskās tradīcijas. Jeļena uz «Lejeniekiem» bija atvedusi Rīgas ciemiņus Eimiju un Brendonu, kas ar prieku pina vainagus un mīcīja pīrāgu mīklu.

Gaļas pīrāgus no kopīgi samīcītās kviešu mīklas veidoja un pildīja Janīna Olava un Dace Gurkovska, no-smejot – te pielikts tik daudz čaklu roku, ka nevar neizdoties īsts gardums.

Dienas galvenais un ilgākais notikums bija rudzu maizes mīcīšana un cepšana. Meistare Ilga Rozenberga no Ceraukstes pagasta «Strautiņiem» ieraugu sagatavojusi iepriekšējā vakarā pulksten 23, likusi to ģimenes abrā, kas mantota no vecmāmiņas un darināta vectēva rokām. Piejaucot rudzu miltus, mīklu pusstundas laikā «slapju muguru un pieri» samīcījusi Ilgas meita Sanita.

«Maizes cepšana manā ģimenē ir tradīcija,» atklāj Ilga, kas savulaik strādājusi par veterināro speciālisti un kalusi dzirnakmeņus, «mans hobijs ir arī gaļas ēdienu un pīrāgu gatavošana».

Tīra manta
Cepējas rosījās Selēnu mājā, kur ir mūra krāsns cepšanai. Tā savulaik pārmūrēta un kalpo labi, apstiprina amatu meistars Māris Braže. Krāsns iekurta rīta pusē, un dienas vidū Ilga ar palīdzēm ķērās gatavot kukulīšus. Maize bija gatava ap pulksten pieciem pēcpusdienā, kad to varēja nogaršot visi.

Ilga uzsver, ka īstā rudzu maizē neko vairāk par rudzu miltiem, ūdeni, sāli un ķimenēm neliek: «Rudziem ir pašiem sava rūgšanas spēja, raugs nav vajadzīgs. Tāda maize ir veselīga un ilgi glabājas. Vecmāmiņas cepto maizi mēdzām ēst mēnesi. Mīklas samīcīšanai vajag prasmi un spēku, bet tā ir liela vērtība.»

Sarīkojumā piedalījās folkloras kopa «Laukam pāri». Kāda baušķenieku ģimene, ko «Bauskas Dzīve» sastapa jau atceļā, atzina, ka būtu pavadījuši «Lejeniekos» vairāk laika, ja uz muzeju būtu labāka sabiedriskā transporta satiksme vai, līdzīgi kā bibliotēkas organizētajos pasākumos, dalībniekus no pilsētas un atpakaļ atgādātu pašvaldības transports.

Projektā «Pie darba «Lejeniekos»» paredzēti vēl trīs latvisko ieražu sarīkojumi – aušanas darbnīca septembrī, Mārtiņu un Ziemsvētku svinēšana, stāsta E. Kūla-Braže. «Ikvienu «Lejeniekos» sagaidīsim kā savējo, lai muzeja mājās valdītu dzīvība,» teic muzeja vadītāja.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Maizes diena ievada ieražu sarīkojumus

Kategorijas