Vecpilsētas mazo ielu apslēptais šarms

2016. gada 29. jūlijs 00:00

3975

Dažreiz notiek neticamais – pazīstamas ielas, pa kurām diendienā staigāts, pēkšņi kļūst citādas. Dzīvas, apveltītas ar dvēseli. Bauskas vecpilsētas Pasta ielas šarmu «Bauskas Dzīvei» palīdzēja atklāt lielās un saliedētās Kristapu dzimtas vecākās paaudzes sievietes Dagmāra Lazdiņa un Astrīda Kristapa, kā arī Igunda Bēmane – Dagmāras un Andreja Lazdiņu meita.

Astoņas baušķenieku paaudzes
Skaistais Pasta ielas ķieģeļu nams ar fasādes arkveida logiem ir satikšanās vieta jau astotajai dzimtas paaudzei. Tagad senču namā pastāvīgi dzīvo Dagmāra un Astrīda, bet dzīvoklīšus pamazām remontē māsu Kristapu bērni. Kristapu ģimenē bija septiņi bērni. Māsas Astrīda, Dagmāra, Valija un Blāzma visu mūžu ir pavadījušas Bauskā. Viņu atmiņas, kurās netrūkst gan analītiska skatījuma, gan humora, ir kā aizraujoši uzrakstīta pagātnes stāstu grāmata. Ģimene ir izpētījusi dzimtas ciltskoku, saglabājusi daudz vēsturisku fotogrāfiju un dokumentu.

Ar saviem senčiem iepazīstina Dagmāra Lazdiņa: «Namu Pasta ielā nopirka mana vecmāmiņa Ella Freijs. Viņa bija baltvāciete. Tikai divas Bauskas vāciešu ģimenes 1939. gadā atteicās repatriēties uz Vāciju. Mūsu mamma Elvīra jau bija precējusies ar latvieti Voldemāru Kristapu, viņi nevēlējās pamest dzimteni. Arī vecvecākiem pret to nekas nebija iebilstams. Ella Freijs mājas apakšējā stāvā ierīkoja maizes ceptuvi un konditoreju. Tajā strādāja mūsu ģimene un algoti beķerzeļļi. Tur bija arī neliela bodīte, kurā varēja nopirkt maizīti, kūkas un tortes, iedzert buljonu, karstu šokolādi vai pienu. Mūsu sētā atradās arī pulksteņmeistara Šulca darbnīca.

Vecāmāte, liekot mājai jaunu jumtu, bija iedzīvojusies parādos. No bankrota ģimeni izglāba turīgs vecpuisis – ieceļotājs no Lietuvas Jānis Nakabiks. Viņš atmaksāja parādu un palika pie Freijiem un Kristapiem mūža maizē. Vēlāk vecmāmiņa sponsoram piedāvāja kļūt par ceptuves nomnieku. Viņš žigli nomainīja beķerejas izkārtni un ierakstīja savu vārdu. Tas ir iemūžināts vairākās vēsturiskās fotogrāfijās, un cilvēki nereti domā, ka Nakabiks bija beķerejas īpašnieks. Nē, tikai nomnieks!»

Rosīgā kvartāla pārvērtības
Astrīda un Dagmāra lieliski atceras Bauskas vecpilsētu pēc Otrā pasaules kara. Pirmās brīvvalsts uzplaukuma gados māsas vēl nebija piedzimušas. Visai ielas kreisajai pusei bija raksturīga blīva apbūve, bet pretējā pusē atradās vecais Tirgus laukums. Vairākos Pasta ielas namos tika iekārtotas iebraucamās sētas un noliktavas. Visām ēkām bija plaši iekšpagalmi. Kara laikā sprāgstoša bumba iznīcināja Freiju un Kristapu mājas vienu piebūvi un pilnīgi sagrāva blakus esošo koka ēku. Savukārt namā, ko mūsdienās baušķenieki dēvē par Valtera māju, brīvvalsts laikā un pēc kara bija liela iebraucamā sēta. Bauskas uzņēmējs Valters māju nopirka 20. gadsimta 90. gados, pirmajā stāvā iekārtoja veikaliņu. Ēku neglābjami izpostīja ugunsgrēks, bet tagad to rekonstruē jaunie īpašnieki.

Māsu Kristapu bērnībā vecpilsētā bija ļoti daudz iedzīvotāju. Viņas apgalvo, ka pat vismazākajā kambarītī mitinājās īrnieki. Tirgus laukumā un piegulošajās ielās valdīja liela saimnieciska rosība. Neskaitāmas bodītes, kas galvenokārt piederēja ebrejiem, pēc kara tika slēgtas, bet ēkas – nacionalizētas.

Freijiem un Kristapiem laimējās, jo lielā ģimene varēja palikt savā namā, lai gan padomju varas iestādes to sadalīja mazos dzīvoklīšos un iemitināja svešus īrniekus. Beķereju, protams, likvidēja. Ne reizi vien daži ienācēji Kristapus apveltīja ar nicinošo apzīmējumu «buržuji» vai «fašisti», jo Voldemārs Kristaps bija leģionārs, tātad okupācijas varas ienaidnieks.

Jaunības dienu mājoklis
Māsas ar sirsnību atceras savus kādreizējos jaukos kaimiņus – tolaik vēl gluži jauno žurnālistu Ivaru Bušmani un viņa sievu keramiķi Tiju Bušmani. Nacionalizētā nama pirmajā stāvā 80. gadu sākumā pilsētas izpildkomiteja viņiem piešķīra pagaidu dzīvoklīti. «Ivars un Tija tik lieliski to izremontēja! Kad Bušmaņiem piedāvāja citu mājokli, viņu vietā atnāca viens vīrs un nez kāpēc sāka dzīvokli pārkārtot pa savam,» Astrīda joprojām ir neizpratnē.

Tija Bušmane, tagad rīdziniece, labprāt dalās atmiņās par savu un Ivara jaunības posmu Pasta ielas dzīvoklī: «Sākumā mājoklis šķita drēgns un tumšs, bet pamazām to padarījām omulīgāku. Ivars uzbūvēja krāsniņu un nelegāli, jo oficiālas iespējas nebija, pieslēdzās kanalizācijai. Nu mums vienīgajiem visā namā bija tāda ekstra kā tualete iekštelpās! Pasta iela bija patīkama vieta vecpilsētas pašā sirdī. Mums bija dažādi interesanti kaimiņi. Joprojām smaidu, kad atceros onkulīti, kurš savu dūšīgo sievu vienmēr uzrunāja: «Mana kaziņa!»»
Pasta ielas visās pārējās dzīvojamās ēkās tagad ir jauni īrnieki. Astrīda un Dagmāra ir pagātnes vienīgās liecinieces. Vairs nav it neviena cilvēka, ko savā kvartālā māsas pazina bērnībā, jaunībā un brieduma gados.

Manto gleznas un galdautu
Igunda Bēmane, kura pārstāv četrdesmitgadnieku paaudzi, senču namā nav dzīvojusi, bet bērnībā ļoti bieži ciemojusies pie vecmāmiņas un tantēm. Viņa stāsta: «Man patika lūkoties uz veco Tirgus laukumu un parku no augšējiem stāviem. Tagad no mājas logiem paveras brīnišķīgs skats ar visiem Bauskas torņiem fonā, skaisto Rātslaukumu un Rīgas ielas apbūvi.

Saviem vecvecākiem esam 14 mazbērni. Mums vienmēr kopā bija ļoti interesanti spēlēties, tāpēc neradās vajadzība iepazīties ar Pasta ielas un tuvējās apkaimes bērniem. Vecmāmiņa bija ļoti smalku rokdarbu darinātāja. Saņēmu mantojumā lielu, ārkārtīgi skaistu viņas adītu galdautu. Vēl esmu mantojusi tēta Andreja Lazdiņa 16 gleznas. Tām es un vīrs pasūtījām glītus rāmjus un eksponējām savā mājā. Tētis bija amatiermākslinieks, kuram gleznošana pensijas gados kļuva par dzīves piepildījumu. Viņam ir bijušas personālizstādes galerijā «Meistars Gothards» un Bauskas muzejā. Mani vecāki ilgi strādāja Bauskas kinodirekcijā, abi bija kinomehāniķi pilsētas kinoteātrī «Uzvara». 1992. gadā, kad mūsu dzimta atguva savu īpašumu, vecāki pārcēlās uz Pasta ielu. Tēta jau piecus gadus nav šajā saulē. Viņa gleznu kolekcijas liela daļa glabājas pie mammas un citiem mūsu tuviniekiem.»

Pasta ielas nama pirmajā stāvā Igunda un dzīvesbiedrs 1994. gadā atvēra parfimērijas preču pievilcīgu veikaliņu. Bēmaņi bija firmas «Dzintars» produkcijas oficiālie izplatītāji. Bodīte darbojās astoņus gadus. Pēc tranzītielas izbūves un lielveikala «Rimi» atvēršanas vecpilsētu atstāja gandrīz visi privātuzņēmumi, tomēr dzīvība lēnām atgriežas.

Zudušais Edītes pagalmiņš
Pasta ielas tēlu ar izdomu un cītīgu darbu pirms vairākiem gadiem izdevās uzlabot 7. daudzdzīvokļu nama bijušajai pārvaldniecei Edītei Auziņai. Pagalmu, kas atrodas iepretim veikalam «Varis», viņa pārvērta par ziedošu dārzu un bērnu spēļu laukumu. Enerģiskā sieviete iesaistījās vairākos projektos, lai sakārtotu ēkas fasādi, jumtu un pagalmu, kas kļuva par tūristu un baušķenieku iemīļotu apskates objektu.

Kādreizējā skaistuma vietā tagad plešas liels, asfaltēšanai sagatavots laukums. «Bauskas Dzīve» bija neizpratnē un vērsās pie Edītes Auziņas. Viņa atklāj: «Mājas iedzīvotāju vairākums nobalsoja par pagalma asfaltēšanu. Iebildu tikai es un kaimiņiene Valentīna Ļesina.»
Tagad Edīte ir SIA «Vides serviss» darbiniece – Pasta ielas publiskās tualetes apkopēja. Īstenībā tādu tualeti, kas atgādina ideāli tīru un ar Edītes darinātiem dekoriem izrotātu dzīvojamo istabu, «Bauskas Dzīve» ne mūsu pilsētā, ne kur citur nebija redzējusi.

Kontrastaina vide
Saules ielas posmā līdz kāpnēm, kas ved uz Dārza ielu, ir tikai trīs dzīvojamās mājas. Vienā – Bauskas luterāņu draudzei piederošā īpašumā – dzīvo mācītāja Aivara Siliņa ģimene, bet nama ziemeļu daļu apdzīvo romu ģimenes. Iztaujāts par ikdienu ielas viszaļākajā vietā, Saules dārzā, mācītājs ir atturīgs: «Jā, protams, atrodamies dzīvā dabā, taču mikrorajons ir visai specifisks. Vienu nakti no dārziņa mums izrāva trīs ogu krūmus ar visām saknēm...»

«Bauskas Dzīves» uzmanību saistīja divstāvu nams Saules ielā 2 ar ļoti skaisti iekoptu, nelielu pagalmiņu. Ap žogu un iekšpagalma fasādi vijas vīnstīgas, acis priecē kupls hortenziju krūms un citi krāšņi augi, pat vecie malkas šķūnīši ir ļoti akurāti. Blakus ēkā notiek pamatīga rosība – bijušā cietuma divu mūra korpusu rekonstrukcija. Saules ielas iedzīvotāji ir dzirdējuši, ka vēsturisko būvi atjaunojot baušķenieki enerģiskie brāļi Dubaņeviči, kuri gan nevienam nestāstot par nama izmantošanas iecerēm.

Dzejnieka Viļa Plūdoņa piemineklis Saules dārzā ir pilsētvides izteiksmīgs akcents. Zālienā katru dienu spēlējas tuvākās apkārtnes bērni, kuri dažreiz sasēstas pieminekļa pakājē un skaļi lasa metālā iegrebtās Plūdoņa vārsmas. Diemžēl Saules dārza strūklaka šovasar tā arī netika iedarbināta.

Bērnudārza «Pasaulīte» oficiālā adrese ir Kalēju iela, bet abās pusēs iestādes korpusi robežojas ar Saules ielu. Bērnudārza teritorija tiek uzturēta nevainojamā kārtībā. Ainavas gleznieciskumu akcentē divi dižozoli un jasmīnu audzes.

Vienīgais veikaliņš Saules ielā ir «Ozolu optika». Vēl nesen Rīgas un Saules ielas stūrī atradās autopreču tirgotava, kas tagad pārcelta uz Pasta ielu.

VĒSTURISKĀ UZZIŅA

Pasta iela Bauskā
Pasta iela ir viena no centrālajām Bauskas vecpilsētā, kas perpendikulāri savieno divas paralēlās ielas – Rīgas un Plūdoņa. Tā sākas pie Rīgas ielas (ar pagarinājumu līdz Mēmelei) un beidzas pie Kalēju ielas.

Vēsturiski iela bija saistīta ar dažādām norisēm vecpilsētas galvenajā objektā – Tirgus laukumā.

Tirgus laukuma (tagadējā Rātslaukuma) pusē, kas piekļāvās Pasta ielai, 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā preces pārdeva no Lietuvas pierobežas atbraukušie tirgotāji, tāpēc šo vietu baušķenieki nodēvēja par «Leišu tirgu».

Pēc Otrā pasaules kara, kad Tirgus laukums tika pārdēvēts par Oktobra laukumu, Pasta un Rīgas ielas stūrī eksponēja Bauskas rajona sociālistiskā darba pirmrindnieku Goda plāksni.

Pasta ielas pagarinājumu virzienā no Rīgas ielas līdz Mēmeles krastam iezīmēja ebreju sinagogas ēka, ko Otrā pasaules kara laikā sagrāva. Rabīna dzīvoklī ieeja bija no Pasta ielas. Nopostītā ebreju dievnama vietā vēlāk ierīkoja skvēru un saldējuma kiosku.

Arhitektoniski izteiksmīgākajā Pasta ielas ēkā tagad atrodas kafejnīca «Čuguna roze». 20. gadsimta sākumā celtais nams piederēja vairākām ebreju ģimenēm. Tajā līdz pat 20. gadsimta 70. gadiem atradās Bauskas autoosta, bet autobusu piestātnes bija izvietotas gar Pasta ielu.

Pasta ielas 9. namā atradās Freiju ģimenes beķereja, par kuras nomnieku vēlāk kļuva maiznieks Jānis Nakabiks.

Pasta ielas11. namā, kas pēc ugunsgrēka tiek atjaunots, līdz Otrajam pasaules karam atradās viesnīca «Rīga» un restorāns. Izkārtnes dizaina dēļ pilsētnieki to dēvēja par «Balto bumbu».

Pasta un Plūdoņa ielas stūrī atradās latviešu luterāņu draudzes mācītājmāja. Tā bija pirmā vēsturiskā ēka, ko jaunie īpašnieki vecpilsētā atjaunoja 90. gadu sākumā un kas ir zināma kā veikals «Veltas centrs». Latvijas pirmās brīvvalsts laikā tai iepretim bija Bauskas pasta stacija.

Saules iela Bauskā
Skursteņslaucītāju iela – tāds bija vēsturiskais nosaukums ieliņai, kas perpendikulāri savieno Rīgas un Plūdoņa ielu un beidzas iepretim Kalēju ielai. Saules ielas vārdu tā ieguva 1936. gadā atbilstīgi K. Ulmaņa ideoloģijas nostādnēm, kad kļuva populārs sauklis «Saules mūžu Latvijai!». Arī senais latviešu luterāņu draudzes baznīcas dārzs kļuva par Saules dārzu.

Iepretim Saules dārzam mūra ēkā atradās 19. gadsimta būve – Bauskas cietuma kanceleja un īslaicīgās aizturēšanas telpas. Tās funkcionēja arī pēc Otrā pasaules kara, bet vēlāk šeit ierīkoja Patērētāju biedrības noliktavas.

Padomju laikā Saules ielā 8 – bijušā Bauskas dzemdību nama divās ēkās – atvēra mazbērnu novietni jaundzimušajiem no divu mēnešu līdz triju gadu vecumam. Tolaik bērna kopšanas atvaļinājums mātēm bija tikai trīs mēnešus.

70. gados ielas posmā no pašreizējās «Ozolu optikas» līdz Kalēju ielai uzbūvēja kāpnes ar sānceliņu bērnu ratiņu un velosipēdu stumšanai. Bauskā tās dēvē par «Ķibildes kāpnēm», atsaucoties uz pilsētas izpildkomitejas toreizējās priekšsēdētājas Elvīras Ķibildes uzvārdu.

50. gados Saules ielas augšējā terasē uzbūvēja ūdenstorni – rezervuāru, kurā ūdeni iesūknē no vairākiem artēziskiem urbumiem.

Dati: Aigars Urtāns, Bauskas muzeja vēstures nodaļas vadītājs.

+ 5

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vecpilsētas mazo ielu apslēptais šarms

Kategorijas