Laimīga un pateicīga par mūžu

2016. gada 29. jūlijs 00:00

70 gadu jubileju svin Mirdza Ezīte Ozolainē.

Bauskas novada Vecsaules pagasta Ozolainē Mirdza Ezīte dzīvo jau 46 gadus. Savulaik te iegādāta māja, kuras viena daļa celta 19. gadsimtā. Jubilāre kopā ar meitu Sandru saimnieko lauku sētā un par dzīvi nesūdzas.

Darbīga bērnība
Mirdza dzimusi Rundāles pagasta «Staros». Viņa lepojas, ka pirmās septiņas klases mācījusies Rundāles pilī. Tas viņai esot liels gods. Pēc pamatskolas izglītošanās turpināta Bauskas 1. vidusskolā, vēlāk Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā izmācījusies par zootehniķi. Visi darba gadi pavadīti, strādājot specialitātē Bauskas, Rundāles un Īslīces padomju saimniecībās.

«Mācībās īpaši necentos, man viss kaut kā padevās,» atzīstas jubilāre. Piecu bērnu ģimenē Mirdza ir jaunākā. Ar vecāko brāli starpība ir iespaidīga – 23 gadi. Jaunība pavadīta pārticībā. «Dzīvojām pie Īslīces upītes. Pa dienu daudz strādājām. Tēvs peldēties ļāva vien pusdienlaikā. Blēņas arī darījām. Taču, kad tēvs trīs reizes nošvilpās, bez ierunām bija jāatgriežas darbā. Riekstus lasījām pa tumsu, jo dienā strādājām. Tolaik tāda bija bērnība, es ne par ko nevaru sūdzēties,» atmiņās kavējas jubilāre. No tēva pārņemtas arī biškopības zināšanas. Kamēr augušas meitas, regulāri ievākts medus.

Viena par otru rūpējas
Mirdzai ir divas meitas. Inga ir īsta pilsētniece. Uz laukiem brauc reti, jo tur viņai nepatīk. Arī mazdēls Mārtiņš netiecas uz laukiem. Meita Sandra Mirdzai ir galvenais atbalsts. Abas kopā pārdzīvojušas ne mazums likstu, viena par otru rūpējas. «Meita izdara visus mājas darbus. Kaut viena roka ir nekustīga, viņa ar visu teicami tiek galā. Tā mēs abas te dzīvojam, paldies Dievam – ne- kā mums netrūkst,» stāsta jubilāre.

Mirdza pārvietojas ar kruķiem. Viņa slavē Bauskas novada domes sociālās darbinieces – Nadeždu Votjakovu un Inu Cielavu, kuras vajadzības gadījumā palīdzību nekad neatsaka.

Ozolainē Mirdza dzīvo jau 46 gadus, kopš iegādāta māja. Viena daļa celta 1853. gadā. Ēkas sienas ir pat 70 centimetru biezas. Nama senāko pusi tagad izmanto noliktavas vajadzībām.

Klausās radio un lasa
Mirdza daudz klausās radio. Vienā istabā skan Latvijas Radio 2, otrā – pirmais kanāls. Televīziju nedz Mirdza, nedz Sandra neskatās. «Tur taču nekā nerāda! Vienas muļķības!» iesaucas jubilāre, kas daudz lasa grāmatas un žurnālus. Arī filmas par karu Mirdza nespēj skatīties. «Tur viss tiek rādīts citādāk. Es savām acīm redzēju līķu kaudzes pie Lielupes. Režisori neapzinās kara šausmas un visu rāda tik skaisti, ka riebjas skatīties,» pikti noteic Mirdza.

Laukos valda miers un klusums. Piemājas stabu rotā liela svēteļu ligzda, divi jaunie stārķēni sēd uz jumta kores. «Laukos man patīk, te ir mana vieta. Miers un klusums, svaigs gaiss. Neviens neskrien virsū, un vietas ir gana. Lai arī piedzīvots ne mazums smagu brīžu, esmu laimīga un pateicīga par nodzīvoto mūžu,» sarunas beigās noteic Mirdza.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Laimīga un pateicīga par mūžu

Kategorijas