Islande – maģiskā elfu zeme

ILZE LUJĀNE, baušķeniece, brīvprātīgajā darbā pašlaik Islandē

2016. gada 29. jūlijs 00:00

386

Ceļosim! Nedēļā apkārt otrai lielākajai Eiropas salai.

Eijafjadlajegidla vulkāna izvirdums, kas Islandē bija vērojams 2010. gadā, daudzus rosināja apskatīt šo eksotisko zemi. Milzu popularitāti Islandei nodrošina arī futbola izlase, kas Eiropas futbola čempionātā parādīja raksturu un cieņpilni piekāpās Francijas izlasei. Vulkāni un futbols ir šīs zemes īpašie simboli.

Pirmā pietura – Reikjavīka
Pēc ekonomiskās krīzes Islande ātri vien «izrāpās» no problēmu gūzmas un kļuva par bagātu valsti. Tur vērojama aktīva renovācija un celtniecība, krāsainā galvaspilsēta lieliski kontrastē ar apkārtnes dabu. Pašlaik Islandes galvaspilsētu Reikjavīku dēvē par autoceltņu zonu. Pēc ekonomiskā kraha tur bija maz jaunbūvju, taču strauji augošais ceļotāju skaits gan valdību, gan uzņēmējus rosināja domāt par attīstību.

Dzīve Reikjavīkā un citās Islandes pilsētās ir ļoti dārga. Dzīvokļu cenas Reikjavīkā un tās piepilsētās Habnarfjerdirā vai Kopavogurā ir iespaidīgas. Tas saistīts ar augošo tūristu skaitu un pieprasījumu pēc jaunām mājvietām. Daudzi, apciemojot šo valsti, spontāni nolemj tur palikt, un dzīvokļu īres tirgū pārmaiņas ir straujas – nemitīgi jāseko sludinājumiem.

Ejot uz veikalu, jāņem līdzi vismaz 20 eiro – aptuveni 3000 Islandes kronu. Lētākais alus kafejnīcā maksā septiņus eiro, zupa – desmit eiro. Vasarā naktsmītņu cenas galvaspilsētā ir divreiz augstākas nekā citos gadalaikos, tāpēc atvaļinājumu Islandē vēlams plānot pavasarī vai rudenī.

Reikjavīka ir viena no pasaules drošākajām pilsētām. Tās iedzīvotāji ir miermīlīgi, jaušams, ka daudziem ir mākslinieka dvēsele. Pirmo policijas mašīnu šajā valstī ieraudzīju aptuveni pēc trīs mēnešu ilgas ciemošanās.

«Zelta loks»
Viens no populārākajiem tūrisma maršrutiem Islandē ir «Zelta loks». Tajā iekļauts Strokura geizers, Gullfosa (latviski – ‘zelta’) ūdenskritums un Pingvelliras nacionālais parks, kur viena no otras lēni atdalās Eirāzijas un Ziemeļamerikas tektoniskās plātnes. Samaksājot aptuveni 120 eiro, iespējams pieteikties snorkelēšanai (zemūdens peldēšanai ar masku un elpošanas caurulīti) starp šīm plātnēm – ūdenī, kas kusis no ledāja un kura temperatūra sasniedz vien divus grādus. Ūdens tur ir tik tīrs, ka var redzēt vismaz 100 metru dziļumā.

Dodoties tūristu iecienītajā maršrutā «The Golden Circle» jeb «Zelta loks», var vērot, cik smieklīgi izturas tūristi. Apkārt geizeram, pie stāva ūdenskrituma un citur ir novilktas virves aptuveni potīšu augstumā, kas ievērojamai daļai tūristu, protams, nav traucēklis. Visi kāpj pāri. Tomēr virves izliktas ne vien dabas aizsardzības dēļ, bet galvenokārt, gādājot par apmeklētāju drošību.

Ceļš apkārt
Vasarā daudzu iecienīts maršruts ir «Ring Road» jeb «Apļa ceļš», kas ved apkārt Islandei. Lētākai un ērtākai ceļošanai pa šo valsti vēlams īrēt automašīnu, jo tūrisma firmu pakalpojumi ir dārgi – ekskursijai pa «Zelta apli» jāšķiras vismaz no 60 eiro.

«Apļa ceļā» var vērot, cik dažāda ir Islandes ainava. Snaefellsnes pussala pārsteidz ar baltām pludmalēm, kas vulkānu aktivitātes dēļ šajā valstī ir retums. Pussalā atrodas arī Žila Verna grāmatā minētā ala, kur sākās ceļojums uz Zemes centru. Izbraukājot šaurus un līkumotus ceļus, Rietumu fjordos iespējams skatīt skaistu ūdenskritumu. Šajā Islandes daļā nav daudz apskates objektu, bet paveras gana iespaidīgi dabasskati.

Pirmajā dienā no Reikjavīkas devos ziemeļu virzienā, braucu aplūkot otru lielāko pilsētu – Agireiri. Visas naktis pavadīju teltīs. Ar laikapstākļiem paveicās, tikai otrajā naktī nepārtraukti lija, un samirkušās teltis nācās žāvēt mašīnā virs sildītājiem. Otrajā dienā peldējos siltajā Zilajā lagūnā un apmeklēju vienu no Eiropas spēcīgākajiem ūdenskritumiem – Detifosu, pie kura Islandes valdība vēlējās būvēt elektrostaciju, taču pārdomāja, jo atzina, ka tas izbojās iespaidīgo skatu.

Trešo, ceturto un piekto dienu pavadīju Austrumu fjordos. To apceļošanai vajag daudz laika, jo, apskatot vienu fjordu, ikreiz jāatgriežas Egilstadirā. Austrumu fjordos apmeklēju vairākus ciematiņus, biju Seidisfjordūrā, kur saules gaismu uz savas ādas var just tikai divus mēnešus gadā. Tas tāpēc, ka šī pilsēta ir pašā fjordu pakājē, bet saule tiem pāri tiek tikai vasarā.

Piektās dienas vakarā nonācām Jokulsarlonā – tā ir aisbergu lagūna, kurā peld no netālu esošā ledāja atlūzuši ledus gabali. Islandes dienvidu daļā ir vairāki ledāji, kas atgādina par klimata pārmaiņām. Ledāji ievērojami sarūk. Zinātnieku grupa tur veikusi vienkāršu pētījumu – veicot smalku urbumu no ledāja virspuses, tajā nolaista nostiepta virve. Ledājam kūstot, tā virspusē jau atrodas vairāk nekā divi metri šīs virves.

Sestajā dienā, braucot uz Reikjavīku, apstājos pie melno smilšu pludmales, apskatīju ledājus un ūdenskritumus. Ūdenskritumu un karsto avotu Islandē ir daudz, vairākos pieejamas dušas.

Neskartas dabas baudītājiem
Ledāji, ūdenskritumi, ģeotermālās zonas, karstie avoti, spēcīgi, Islandei vien raksturīgi zirgi, fjordi, stāvas klintis, kanjoni un melno smilšu pludmales. Pēc katra līkuma šajā zemē paveras interesants skats. Esmu peldējusi karstā avotā, kad ārā bija ļoti auksts, apgājusi apkārt ūdenskritumam, braukusi pa nedrošu ceļu, ieķērusies automašīnas sēdeklī, lūgusies par dzīvību, glaudījusi savvaļas zirgus un gluži vienkārši – baudījusi dabu.

Pēc visa redzētā un piedzīvotā vairs nebrīnos, kāpēc islandieši tic elfiem. Mazās radības var būt gan draudzīgas, gan niknas, ja tiek aizskartas to mājvietas. Islandē bija plānots būvēt ceļu, kas šķērsotu elfu zemes. To aizstāvji protestējuši, sakot, ka elfu mājas nedrīkst aizskart. Atbildīgie speciālisti piekrituši un izveidojuši jaunu projektu.

Islande ir burvīgs ceļojuma galamērķis, ja gribas baudīt cilvēku neskartu dabu un iesaukties: «Cik skaisti!» Šī zeme, tāpat kā Latvija, katrā gadalaikā izskatās pilnīgi citādāka.

UZZIŅAI

Pēc teritorijas Islande ir pasaules 18. lielākā sala un otrā lielākā sala Eiropā (pēc Lielbritānijas). Galvenās salas teritorija ir 101,826 km2, bet kopējā valsts teritorija ir 103 000 km2. 62,7% teritorijas ir neauglīga zeme (tundra, lava, akmeņi un smiltis), 11,6% teritorijas aizņem glečeri, 2,7% – ezeri un tikai 23,1% no teritorijas ir auglīga zeme.

Islandes kopējais iedzīvotāju skaits ir aptuveni 275 000. 2010. gadā valsti apmeklēja 488 600 tūristu, pērn – 1 289 140, bet šī gada
provizoriskie dati ir vēl iespaidīgāki – ekskursantu skaits varētu pārsniegt pusotru miljonu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Islande – maģiskā elfu zeme

Kategorijas