Sējumi jāsargā pašiem zemkopjiem

2016. gada 27. jūlijs 00:00

411

Meža dzīvnieku nodarītos postījumus lauksaimnieki var kompensēt, apdrošinot audzējamos dzīvniekus vai sējumus, bet cita iespēja ir lūgt zaudējumus noteikt pašvaldības medību koordinācijas komisijai.

Zemkopības ministrijā (ZM) arvien biežāk tiek saņemta informācija par savvaļas medījamo dzīvnieku postījumiem lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, tāpēc iestādes pārstāve Viktorija Kalniņa atgādina, ka Medību likumā ir spēkā jaunas normas, lai samazinātu zaudējumu apmēru.

Atbildīgs saimnieks
Likumā noteikts, ka par medījamo dzīvnieku postījumiem ir atbildīgs zemes īpašnieks, ja medību tiesības nav nodotas citam lietotājam. Ja par to noslēgts līgums, tajā noteikti pušu pienākumi un tiesības. Zaudējumu atlīdzināšana par savvaļas dzīvnieku postījumiem notiek civiltiesiskā kārtā saskaņā ar Medību likumu un medību tiesību nodošanas līgumu, skaidro ZM pārstāve.

Likums paredz iespēju medījamo dzīvnieku postījumu gadījumus izskatīt pašvaldības medību koordinācijas komisijā, lemjot par pasākumiem zaudējumu mazināšanai gan medību iecirkņos, gan teritorijās, kur medības aizliegtas. Komisija var noteikt arī materiālo zaudējumu apmēru, ja par dzīvnieku postījumiem saņemts zemes lietotāja iesniegums.

Kopš izveidošanas 2014. gada novembrī trīs zemkopju iesniegumus par medījamo dzīvnieku postījumiem izskatījusi Iecavas novada medību koordinācijas komisija, ko vada deputāts un zemes ierīcības dienesta vadītājs Aivars Mačeks. Viens no tiem saņemts pagājušā gada pavasarī, divi – šogad, liecina informācija pašvaldības vietnē
iecava.lv.

Noraida prasības
Lūgumu izsniegt limitēto medījamo dzīvnieku – mežacūku – medību atļauju pērn bija iesniedzis īpašuma «Adreses» saimnieks, kam nodarīti zaudējumi kultivētajās pļavās 0,3 ha platībā. Tas noraidīts, jo komisija konstatējusi, ka īpašums nav nožogots, nav izmantoti dzīvnieku atbaidīšanas repelenti. Īpašniekam ieteikts noslēgt līgumu ar medību kolektīvu.

Šogad maijā divus iesniegumus par mežazvēru postījumiem kukurūzas sējumos septiņu un sešu hektāru platībā īpašumos «Kalna Zaķi» un «Purmales» komisijai iesniedza SIA «Zeltezeri», bet arī te prasītais zaudējumu apmērs netika noteikts, jo iepriekš nav izmantoti sējumu aizsardzības līdzekļi, un vienā gadījumā īpašniekam ieteikts pārslēgt līgumu ar medību kolektīvu.

Jau vēstīts, ka pirms ražas novākšanas Iecavas novada zemnieku tīrumus – gan kukurūzu, gan labību – pēdējos gados paplucina mežacūkas, brieži vai stirnas. Zemkopji iepriekš lēsa, ka lielāku platību apstrādātājiem zvēru nodarītie zaudējumi var sasniegt līdz 10% ražas, taču tas neesot kritisks apjoms. Daži lauksaimnieki sējumus sargā paši, naktī dežurējot uzstādītajos torņos pie laukiem, bet citiem ir līgumi ar mednieku kolektīviem.

Laba sadarbība
Vecumnieku novada medību koordinācijas komisijas vadītāja Aiga Saldābola «Bauskas Dzīvi» informēja, ka kopš izveidošanas tai nav nācies aktīvi strādāt: «Mums līdz šim nav bijis iesniegumu par problēmām, jo vairākums lauksaimnieku noslēguši līgumus ar mednieku kolektīviem, kuri uzrauga situāciju laukos. Mūsu novadā ir laba sadarbība zemniekiem un medniekiem.»

Pērn rudenī bijušas aizdomas par vilku vai klaiņojošu suņu apdraudējumu no Ķeguma novada puses, bet mednieki dežurēja mastos, un ganāmpulki necieta, stāsta A. Saldābola. Savukārt šajā pavasarī migrējošās pīles un zosis apdraudēja zirņu un pupu sējumus, arī tos mednieki ar šāvieniem gaisā varējuši pasargāt. «Rīkojām semināru par rīcību, ja sējumus apdraud mežazvēri, un secinājām, ka aktīvi mednieki ir labākais risinājums,» teic speciāliste.

Medību koordinācijas komisijas izveidotas arī Bauskas un Rundāles novadā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sējumi jāsargā pašiem zemkopjiem

Kategorijas