Kārtējie likuma grozījumi, ar ko zāģējam sev kājā

Anna Medne, biznesa augstskolas «Turība» lektore

2016. gada 25. jūlijs 00:00

239

Kārtējie likuma grozījumi, ar ko zāģējam sev kājā

No 2017. gada 1. janvāra spēkā stāsies grozījumi likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», kas sākotnēji tika plānoti kā grozījumi, kuri attieksies tikai uz mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, taču pēc grozījumu apstiprināšanas kļuvis skaidrs – tie tiks piemēroti visiem.

Iemaksu starpību segs darba devējs
Saskaņā ar grozījumiem 2017. gadā minimālo obligāto iemaksu objekts par personām, kas noteiktas šī likuma 20.3 panta pirmajā un otrajā daļā, tas ir, darba līguma gadījumā, ja bruto alga ir aprēķināta mazāka par valstī noteikto minimālo algu, būs ¾ no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt personām, kas noteiktas šī likuma 20.3 panta septītajā un astotajā daļā, t. i., ja darba devējs ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, – puse no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Izveidojusies starpība būs jāsedz darba devējam no saviem līdzekļiem.

Veicinās bezdarba pieaugumu
Grozījumu mērķis, protams, ir apsveicams – papildināt sociālo budžetu. Kā zināms, pastāv četri speciālo budžetu veidi: valsts pensiju speciālais budžets, nodarbinātības speciālais budžets, darba negadījumu speciālais budžets un invaliditātes, maternitātes un slimību speciālais budžets. Grozījumu autori cer, ka papildu ienākumi aizpildīs trūkumus tieši pensiju budžetā.

Diemžēl realitātē labie nodomi, visticamāk, neizdosies, pirmajā gadā budžeta papildinājuma nebūs. Pavisam iespējams, ka daļa darba devēju samazinās savu darbinieku skaitu, tādējādi likuma grozījumi radīs pretējo efektu un veicinās bezdarba līmeņa pieaugumu. Turklāt komercuzņēmumiem pastāv arī iespēja darba līguma vietā izmantot uzņēmuma līgumu, kurā aprēķinātā bruto summa nav pakļauta nosacījumiem par Ministru kabineta noteikto minimālo algu. Īpašos gadījumos var piemērot autoratlīdzības līgumu, kurā noteiktā atlīdzības summa ne vienmēr tiek aplikta ar sociālajām iemaksām, bet ir pakļauta iedzīvotāju ienākuma nodoklim.

Sarežģītāka dzīve mikrouzņēmumiem
Paralēli šiem grozījumiem tika apstiprināti arī grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz, ka no 2017. gada 1. janvāra nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro 9% vietā būs 5%, savukārt nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro būs nevis 12%, kā līdz šim tika plānots, bet 8%.

Iespējams, mikrouzņēmuma nodokļa likmes samazinājums domāts kā atbalsts šī nodokļa maksātājiem, tādējādi izlīdzinot pieaugumu, ko radīs izmaiņas sociālās apdrošināšanas iemaksās, taču realitātē tas krietni sarežģīs aprēķinus, kas jāveic mikrouzņēmējam. Līdz šim daļa mikrouzņēmumu īpašnieku spēja iztikt bez grāmatvežu pakalpojumiem, turpretī nākotnē, vismaz pārejas periodā, būs nepieciešami grāmatveža pakalpojumi, kas nozīmē papildu izmaksas.

Trieciens – nepilnām slodzēm
Ja pieņemam, ka 4% samazinājums tomēr uzskatāms par atbalstu mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, tad nevar nepamanīt, cik smagi izmaiņas likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu» skars uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātājus, kā arī darba ņēmējus, kuri strādā nepilnu slodzi, piemēram, skolotāji un pasniedzēji, kuri vienlaikus strādā vairākās darbavietās.

Piemēram, ja skolotājs strādā nepilnu slodzi (nepilnas slodzes vairākās darbavietās), tad saskaņā ar grozījumiem likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», «ja aprēķinātais obligāto iemaksu objekts ir mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu, obligātās iemaksas no starpības starp Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru un obligāto iemaksu objektu aprēķina un no saviem līdzekļiem veic darba devējs». Turklāt, ja algas nodokļa grāmatiņa nav iesniegta nevienam darba devējam, pienākums veikt minimālās obligātās iemaksas ir tam darba devējam, kurš pirmais ir iesniedzis ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu.

Grozījumi likumā smagi skars arī publiskajā sektorā strādājošos, turklāt nemaz nav jāgaida 2017. gada sākums, negatīvās sekas vērojamas jau tagad, piemēram, Gulbenes novada pašvaldība ir spiesta reorganizēt bāriņtiesas, jo valstī mainās likumi un vairs nav izdevīgi tādi darbinieki, kuri strādā nepilnu slodzi. Paredzēts, ka Gulbenes novadā līdz šī gada beigām tiks likvidētas visas sešas līdzšinējās bāriņtiesas un no amata tiks atbrīvoti to vadītāji, vietnieki un bāriņtiesu locekļi, lai izveidotu vienu ar ievērojami samazinātu darbinieku skaitu.

Ja šādas sekas vērojamas jau pašlaik, ar bažām jāgaida, ko nesīs 2017. gads, kad grozījumi stāsies spēkā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kārtējie likuma grozījumi, ar ko zāģējam sev kājā

Kategorijas