Īpašumā būvē zaļi

2016. gada 25. jūlijs 00:00

Biedrības «Bioville» veidotajā ekociematā Vecumnieku novada «Uzkalnos» 15. jūlijā uzstādītas saules baterijas, ļaujot tā veidotājām ierīkot arī ūdensapgādi un elektrisko apgaismojumu. Rīdzinieces Gabriela un Marianna Ļipņickas par Vecumnieku iedzīvotājām kļuva 2014. gada vasarā, kad jauniegūtajā īpašumā sāka pirmās «zaļās» salmu un māla mājas būvi.

Divi vienā
Pērn turpinājušas ar kārklu arhitektūru, šovasar dāmas plāno pabeigt konstrukciju salmu namam, kurā būs semināru un nakšņošanas telpas, kā arī apgūst dārzkopību pēc permakultūras principiem. «Neko nemest ārā un ar vienu soli risināt vismaz divas lietas,» smejot skaidro Gabriela, rādot no mājas būves atlikušajos salmos augošos baklažānus, kartupeļus, vīnogas, zemenes, puķes, lociņus, piparmētras, ķiplokus, gurķus, kabačus, jāņogu krūmu, zirņus, pupas u. c. Nedaudzās izlīdušās nezāles viegli izraut, kaut biezās dobes patīk arī kukaiņiem, kas mēdz apgrauzt cerēto ražu. Gabriela noteic – man nav žēl, visiem jādzīvo!

Divi vienā ir polikarbonāta siltumnīca ar pastiprinātu metāla nesošo konstrukciju, lai korē noturētu 24 kvadrātmetru platībā uzliktos saules paneļus. Baterijas atvestas no Vācijas, kur kādu laiku jau izmantotas. To maksimālā jauda ir 700 vati (W), akumulatoros var sakrāt 2 kW. «Varēsim darbināt ūdenssūkni, lampas, tējkannu, ledusskapi,» lēš saimnieces. Kopējās izmaksas – ap 3000 eiro.

Nodod pieredzi
Salmu mājai pilnībā uzlikts jumts no plēstajiem koka dēlīšiem. Pirmajā stāvā gandrīz pabeigts salmu sienu pildījums, no augšas tiek papildināts tas, kas nosēdies laika gaitā. Atvestas jaunas ķīpas, lai pabeigtu mansarda siltināšanu. Neliela daļa sienu apdarināta ar māla un salmu maisījumu. 30. jūlijā seminārā varēs redzēt visus etapus – kā ieliktas ķīpas, kā veidots pirmais, otrais māla maisījuma slānis un dekoratīvā kārta, skaidro Marianna.

Iekšā ir silti un smaržo pēc salmiem, pažobelēs dzīvo putni. Marianna stāsta, ka rit pārrunas ar izglītības iestādēm, lai rīkotu šeit seminārus. Dāmas iesniegušas projektu triju kempinga mājiņu būvei, kur varēs nakšņot ekociemata apmeklētāji. Tās iecerētas kupolveida ar niedru segumu. Ar laiku plānots atsevišķās būves veidot no dažādiem ekomateriāliem, lai vienuviet varētu apskatīt dažādus zaļās būvniecības paraugus.

Jauni iespaidi
Pagalma malā zem jumtiņa, kārklu žoga ielokā, pērn tapusi maizes un picas krāsns no māla, kas vēl jāapdedzina un jāpapildina, izlabojot sākuma kļūmes. Pamats veidots no betona, pastiprināšanai un dekorējumam papildinot ar lietotām stikla pudelēm. Ciemata veidotājas saņēmušas Rundāles keramiķes Lauras Ikertes padomus.

Marianna pabeigusi bioloģisko zemnieku kursus. Abas pārliecinājušās, kā daba atjaunojas – iepriekš 20 gadu nekoptā zemesgabala smilšu laukumus tagad sedz zāle un pļavas puķītes. Vēl viens šīs vasaras veikums – daļēji attīrīts upītes krasts, lai izveidotu peldvietu. Taļķe tek gar astoņus hektārus plašā zemesgabala vienu malu, meliorācijas grāvis un ceļš ierobežo pārējās malas.

«Uzkalnos» 20. augustā notiks festivāls «Natura Focus», tā logo – attīstības spirāle – veidots no atlikušajām salmu ķīpām, kurās aug zemenes. Tās Gabriela izaudzējusi no sēkliņām. Pirmo reizi mūžā, smejas bijusī rīdziniece, kas vasarā Vecumniekos pavada ļoti daudz laika. Vietējie meistari pa ceļam no meža atveduši Gabrielai krāšņas baravikas. Tagad viņa vēro arī stirnas un zaķus, kas bieži apciemo pagalmu.

ZAĻIE CIEMATI EIROPĀ

Hammarbijas ezera pilsēta Zviedrijā – Stokholmā:
2002. gadā to izveidoja būvkompānijas «Skanska», «Peab», NCC un JM.

Lēmumus kopienā pieņem visi iedzīvotāji, kopskaitā ap 600.

Rajonā līdz ar jaudīgiem komunikācijas tīkliem pieejamas resursus taupošas sadzīves tehnoloģijas.

Hammarbijas ūdens patēriņš ir 150 litru vienam cilvēkam dienā, salīdzinot ar Stokholmas vidējo rādītāju – 200 litru.

Notekūdeņi pilnībā tiek attīrīti uz vietas, iegūstot biogāzi, ko tērē vietējās mājsaimniecībās, kā arī dūņas, ko izmanto lauksaimniecībā.

Ciematā ar zaļajiem jumtiem savāc lietus un kūstošā sniega ūdeni, ko izmanto apstādījumiem un sadzīvē.

Vairāk informācijas: hammarbysjostad.se.

«BedZED» Anglijā – Londonā:
Pirmais britu ekociemats ar 100 mājokļiem, birojiem, mācību un sabiedriskajām telpām pabeigts 2002. gadā.

Iemītniekiem ir kopīgs mērķis – līdz nullei samazināt ietekmi uz vidi, kā arī izmaksas – puse mājokļu ir zemas cenas īres telpas.

Ūdens patēriņš «BedZED» ir puse no Londonas vidējā rādītāja.

Vairāk nekā puse būvmateriālu ir ilgtspējīgi un vietējas izcelsmes – piegādāti ne vairāk kā 56 km attālumā.

Ciematā ierīkotas elektrotransportlīdzekļu uzlādes vietas.

«BedZED» rada par 37% mazāk oglekļa dioksīda izmešu nekā citas līdzīga lieluma ēkas.

Vairāk informācijas: bioregional.com, sustainablebuild.co.uk.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Īpašumā būvē zaļi

Kategorijas