Sekot savam iekšējam kompasam

2016. gada 25. jūlijs 00:00

Ikvienam cilvēkam ir iekšējais kompass. Kādā dzīves posmā tas ieslēdzas un brīdina: kaut kas nav kārtībā! Tā nepieciešamību mainīt domāšanu un dzīvesveidu raksturo praktizējošs ārsts psihoterapeits Juris Batņa. Viņš un dzīvesbiedre Aelita Vilde-Batņa pirms vairākiem gadiem pārcēlās no Rīgas uz lauku īpašumu «Lielzemenes» Vecumnieku novadā.

Attieksmes maiņa
Ārsts stāsta par trim svarīgākajiem cilvēka vecumposmiem: «Pirmais ilgst līdz 30 gadiem. Ja šajā laikā veselība nav sagrauta ar narkotikām vai profesionālo sportu, tad līdz 40 gadiem var mierīgi dzīvot no resursiem. Pēc 40 gadiem organismā pamazām sākas noārdīšanās procesi, kas īpaši strauji notiek pēc 50 gadu vecuma. Tāpēc jau laikus jādomā, kā tos palēnināt.»

Cilvēki, kuri diendienā ārkārtīgi daudz un intensīvi strādā, agrāk nekā pārējie saprot, ka tādu slodzi spēs izturēt, ja mainīs ēšanas paradumus un attieksmi pret fiziskām aktivitātēm. Diemžēl lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, un tādu, manuprāt, varētu būt 60 procenti, galvenais ir izdzīvošana, nevis prātošana par ekoloģisku dzīvesveidu. Viņi pērk tikai to, kas ir lētāks, jo citas izejas nav. Tā ir ļoti skarba realitāte, konstatē J. Batņa. Viņš turpina: «Man ir paveicies, jo dzīves posmā, kad ieslēdzās iekšējais kompass, satiku Aelitu. Arī viņa dzīvoja un strādāja Rīgā. Pirmā lielā pārmaiņa bija mūsu pārcelšanās uz lauku nesagandēto vidi. Tagad esam pārliecināti, ka ekoloģisks dzīvesveids iet roku rokā ar etnodomāšanu – atgriešanos pie savām saknēm. Uzskatu, ka ekoloģiska domāšana un senču gudrībās pamatotais latviskais dzīvesveids ir sinonīmi.»

Ar augiem jādraudzējas
Aelita uzsver, ka pirmais veselīgas dzīvošanas noteikums ir saskaņa ar dabas ritmiem un saules ritu. Tas gan nenozīmē, ka Juris un Aelita ik rītu mostas saullēkta laikā un dodas pie miera, saulei rietot, taču organisma iekšējo un dabas ritmu apzināta sinhronizēšana ir jebkuras darbības pamatā. Latviskā dzīvesveida un ekoloģiskās domāšanas ļoti svarīgs aspekts viņiem ir senču gadskārtu rituālu, pirts rituālu intensīva praktizēšana, dalīšanās ar citiem semināros, kursos pirts skolā, ko Juris un Aelita vada «Lielzemenēs».

Veselīga dzīve nav iedomājama bez etnobotānikas zināšanām par tautas medicīnā izmantojamiem augiem. Pieredzē dalās Aelita: «Etnobotānika ir fantastika lieta – ar racionālu prātu to nav iespējams aptvert. Juris un es ļoti daudz mācāmies. Nesen apmeklējām pazīstamā vācu etnobotāniķa Volfa Dītera Štorla semināru, gūstot ārkārtīgi daudz jaunas, praksē noderīgas informācijas. Latviešu valodā ir izdota viņa grāmata «Kosmoss dārzā». Es ļoti ticu augu dziednieciskajam spēkam. Ar augiem vispirms ir jāsadraudzējas, tie jāsajūt. Nevajag nervozēt, steigšus meklēt informāciju, skriet uz kursiem. Mierīgi un rāmi ar augiem dabā ir jāiepazīstas, tos padarot par sabiedrotajiem. Pirts rituālos es izmantoju 10 – 15 dažādu savvaļas lakstaugu, kā arī daudzus citus, ko maļam pulveros ārīgai lietošanai.»

Vērmele, balanda un vībotne
«Draudzēšanos» ar augiem var sākt jebkurā pļavā ar noteikumu, ka tā nedrīkst atrasties šoseju, ar herbicīdiem apstrādātu tīrumu vai industriālu būvju tuvumā. Īsta veselības «aptieka» ir atrodama katrā sakņu dārzā, jo nezāles, ko cenšamies sparīgi izravēt, īstenībā ir zāles, apgalvo Aelita un Juris.

Viens no Batņu mīļākajiem augiem ir vērmele, ko Aelita garās vagās audzē savā pirts dārziņā. «Vērmele ir ļoti efektīva negatīvo enerģiju bloķētāja. Lakstus var samalt un pirtī izmantot kā ķermeņa skurbi. Ar izcilām dziednieciskām īpašībām ir apveltīta vībotne. Sakaltētu vībotņu kūpināšana enerģētiski attīra telpu. Staigājot pa pļavu, ieteicams noplūkt un sakošļāt lapiņu, līdz mutē rodas savelkoša sajūta. Nevajag noniecināt arī balandu – vielmaiņu uzlabojošu augu. Īpaši vērtīgas ir balandu sēkliņas. Vasarā katru dienu der apēst vienu tējkaroti sēklu,» iesaka Aelita.

Viens no iecienītākajiem augiem «Lielzemeņu» pirtī ir kalmes sakne – antistresa augs ar attīrošu iedarbību. Pašlaik izcirtumos zied ugunspuķes – zāļu tējas un pirts rituālu lielisks augs. Tas iemieso vīrišķo uguns enerģiju, kuras visvairāk trūkst pilsētu iedzīvotājiem.
«Cilvēku dzīvesveids maina arī apkārtni. Pļava, kurā zied sarkanais āboliņš, madaras, margrietiņas, asinszāle, pie mums «atnāca» pati. Tas ir kā cilvēku un dabas enerģētiskās mijiedarbības spogulis,» uzskata Aelita.

Ūdens – dzīvības eliksīrs
Destruktīvo procesu palēnināšana cilvēka organismā ir tieši saistīta ar kvalitatīvu pārtiku un dzeramo ūdeni. Laukos ikviens var izaudzēt dārzeņus un ogas, bet piena produktus un gaļu nopirkt no vietējiem zemniekiem, cenšoties pēc iespējas samazināt lielveikalu pārtikas patēriņu. Juris un Aelita nav veģetārieši, tomēr gaļu cenšas ēst ne biežāk kā divas reizes nedēļā. Viņi gatavojas būvēt maizes krāsni un rakt aku. Pašlaik kvalitatīvs dzeramais ūdens tiek iegūts no dziļurbuma.

Jura īpašās intereses lokā ir ūdens. Viņš iedziļinās dažādos pētījumos, salīdzina, izdara secinājumus. Ārsts domā: «Pavisam tuvā nākotnē pasaulē notiks cīņa nevis par energoresursiem, bet par ūdeni. No ģeoekoloģijas viedokļa Latvija ir Dieva zeme – mums ir bagātīgi, ļoti labi ūdens resursi. Kvalitatīvs dzeramais ūdens nozīmē to, ka nav «uzlabots» ar hloru, netek pa vecām svina caurulēm. Tas ir tīrs, ar augstu dzīvības enerģijas saturu. Mūsdienās ir aparatūra, ar ko ūdens dzīvības enerģiju izmērīt. Arī mēs esam tādu iegādājušies. Centralizēti piegādāts ūdens ir nedzīvs, ar to var tikai remdēt slāpes. Nav labi dzeramo ūdeni uzglabāt plastmasas pudelēs, jo, atšķirībā no stikla, plastmasa nav inerts materiāls. Francijā, piemēram, ar likumu ir aizliegts ūdeni pārdot šādā iesaiņojumā. Daudzveidīgā informācija, ko esmu par šo tēmu ieguvis, mūs rosināja atteikties no plastmasas pudelēm. Tagad var nopirkt dažādu tilpumu pudelītes, ko ikdienā parocīgi nēsāt līdzi.»

Juris un Aelita Batņas ir aizņemti cilvēki, kuri daudz strādā, bet viņu ikdiena ir kļuvusi līdzsvarota – bez nervozitātes un steigas. «Galvenais ir sakārtot galvu, tad atnāks arī viss pārējais,» komentē «Lielzemeņu» saimnieks.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sekot savam iekšējam kompasam

Kategorijas