Apņēmības pilni svinēt 150 gadu jubileju

Sarunas, smaidi un nedaudz skumju. Tas bija vērojams sestdienas, 23. jūlija, pēcpusdienā Bārbelē. Tur vietējā skola svinēja 145 gadu jubileju.
Dzimšanas diena bija neparasta, jo izglītības iestāde šajā Vecumnieku novada pagastā jau četrus gadus ir slēgta. Tomēr tas nebija atturējis vietējos ļaudis un viesus ierasties skolā. Par svētku noskaņu gādāja Bārbeles pagasta folkloras kopa «Savējie», prieku un gaišumu klausītājos radīja Vecumnieku vidusskolas mazie dziedātāji.
Koncertam izskanot, bijusī skolas direktore Dace Penķe solīja tikpat skaistu un vēl grandiozāku ballīti sarīkot pēc pieciem gadiem – tad Bārbeles skola svinēs 150 gadu jubileju.
Ir nopietni nodomi
Ir pamatotas cerības, ka skolas ēka tad būs sakopta, labi uzturēta un apdzīvota. Bārbeles pagasta pārvaldes vadītāja Ērika Našeniece pagaidām nevēlējās atklāt, kā iecerēts izmantot telpas. Taču esot diezgan reāli nodomi par ēkas turpmāko likteni.
Nepieļaut simts gadu senās celtnes aizlaišanu postā solīja arī Bārbeles skolas absolvents, vietējais uzņēmējs un Vecumnieku novada domes deputāts Mārtiņš Mediņš. Atvēlot gadā ap 25 tūkstošiem eiro telpu uzturēšanai un kurināšanai, novads neizputēs. Taču jaunajiem īrniekiem, kuriem ir reāli plāni, varēs nodot labi saglabātu ēku.
Īsteno sapni par mūziku
Kamēr atbildīgās personas atklāja savus nodomus, bijušie audzēkņi kavējās bērnības sapņos. Mūziķis un diriģents Jānis Veismanis, 1953. gada Bārbeles skolas absolvents, atcerējās, ka drīz vien pēc izlaiduma jūnijā viņam bija jādodas dienēt armijā. Tur viņš centās likt lietā muzikālās prasmes un drīz vien iekārtojās pūtēju orķestrī. Tā arī mūžs pa mūzikas ceļu nostaigāts, par talantīgu mūziķi izaudzinot arī dēlu Andri Veismani.
J. Veismaņa klasesbiedrs Jānis Limputs atcerējās, kā bērni katru rītu pat deviņus kilometrus nākuši uz skolu un pēc stundām atkal šo ceļu mērojuši mājup. Bārbelē savulaik mācījās daudz bērnu no tagadējā Valles pagasta. «Tāpēc arī izdzīvojām un vēl tagad tik braši turamies. Tagad, ja skolēnu autobuss pie sliekšņa nepiebrauc, bērni uz skolu netiek,» vērtē J. Limputs.
Ar skolasbiedriem sarunā iesaistījās arī bārbelietis Teodors Simis. Viņš skolu pabeidza 1946. gadā. Sešdesmit gados daudz kas piedzīvots – gan bēgļu gaitas, gan darbs veikalā un elektriķa iemaņu apgūšana. «Ja būtu, kas klausās, tad par senajiem laikiem daudz varētu stāstīt,» pavēsta T. Simis.
Apkopo vēsturi
Teodora un citu absolventu stāstiem viens cītīgs klausītājs jau ir. Tas ir bijušais skolas direktors, tagad Bārbeles pagasta muzeja vadītājs Voldemārs Barens. Viņš skolas telpās iekārtojis plašu vietējās dzīves un vēstures ekspozīciju.
«Bauskas Dzīvei» pedagogs un senatnes pētnieks atzina, ka muzeja vajadzībām tik liela ēka nav nepieciešama. Tādēļ labi vien būs, ja tai radīs citu pielietojumu. «Laiks rit, viss mainās. Agrāk te bija vidusskola ar vairāk nekā 200 audzēkņiem. Tad telpu trūkuma dēļ to pārcēla uz Skaistkalni. Tagad telpas ir, bet bērnu, kas tajās mācītos, nav,» laika ritējumu vērtē V. Barens.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»