Šosezon ļauts nomedīt 250 vilku

Pagājušajā nedēļā, 15. jūlijā, sākās vilku medību sezona. Tā ilgst līdz noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. martam.
Nomedījamo vilku limitu nosaka dzīvnieku populācija, to kaitējums lauksaimniecības dzīvniekiem. Ja reģistrēs daudzus vilku uzbrukumus mājlopiem, saimniecību ganāmpulkiem vai konstatēs milzīgu dzīvnieku aktivitāti, Valsts meža dienests (VMD) limitu varēs palielināt, apliecina VMD.
Ar medīšanu vien nav iespējams nodrošināt mājdzīvnieku aizsardzību pret vilkiem, tāpēc dzīvnieku īpašniekiem jāizmanto vismaz kāds pasaulē plaši pārbaudīts ganāmpulku aizsardzības paņēmiens – pastāvīga gana klātbūtne, elektriskie žogi, karodziņi, apmācīti suņi vai citi netradicionāli dzīvnieki, kas brīdina par vilku klātbūtni un izrāda pret tiem agresiju.
Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka vilki parasti nodara postījumus naktī vai krēslas stundās un visbiežāk uzbrūk aitām un liellopiem (teļiem), arī kazām un suņiem. Latvijā vilku blīvums lielāks ir valsts rietumu, ziemeļu un austrumu daļā, bet mazāk tie sastopami valsts centrālajā daļā. Vesels dzīvnieks izvairās no cilvēka un necenšas tam tuvoties. Valsts meža dienests aicina iedzīvotājus, kas manījuši vilkus, kuru uzvedība šķitusi neadekvāta, ziņot par to VMD.
Mednieku kluba «Vecumnieki» vadītājs Egils Reinbergs atminas 2008. gadu, kad Vecumnieku pusē izdevies nomedīt vilku tēviņu. Pēc tam šai novadā vilki manīti reti, arī šogad Vecumnieku novada medniekiem vilku sezona nav prioritāte. «Mūspusē vilki ir ienākošie dzīvnieki, vairāk tie uzturas Ķeguma novada Birzgales pusē. Tiem patīk lielie mežu masīvi, bet mūsu pārvaldībā ir Vecumnieku centrālā daļa, nevis lielo mežu nomales. Šaubos, vai šogad kādu vilku nomedīsim, tas nav primāri. Vecumnieku mednieku kolektīvs uztur kontaktus ar birzgaliešiem. Kad netālu no novadu robežām manīts kāds plēsējs, viņi aicina mūs pievienoties medībās,» stāsta E. Reinbergs.
Viņš uzskata, ka atļautais nomedījamo vilku skaits ir pārāk liels. «Dabai vilki ir vajadzīgi, jo medī vājos un slimos dzīvniekus, arī bebrus, kas nodara lielu kaitējumu mežsaimniecībai. Tās ir tikai atrunas, ka tie plosa ganāmpulkus un mājlopus. Protams, šādi gadījumi ir bijuši, bet biežāk cilvēki gluži nepamatoti vainu noveļ uz meža zvēru, kaut patiesībā vainojams kaimiņa vai klejojošu suņu bars. Katram saimniekam jārūpējas par to, lai lopi būtu drošībā,» uzskata mednieku kolektīva «Vecumnieki» vadītājs Egils Reinbergs.
UZZIŅAI
2012./2013. gada medību sezonā atļauts nomedīt 250 vilku, nomedīti – 247;
2013./2014. gada medību sezonā atļauts nomedīt 300 vilku, nomedīti – 292;
2014./2015. gada medību sezonā atļauts nomedīt 300 vilku, nomedīti – 267;
2015./2016. gada medību sezonā atļauts nomedīt 275 vilkus, nomedīti – 275.
2016./2017. gada medību sezonā atļauts nomedīt 250 vilku.
Avots: Latvijas mednieku savienība, lms.lv
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»