BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Festivālam «Vivat Curlandia!» paredz labvēlīgu nākotni

Aina Ušča
Laikraksta arhīvs

2016. gada 20. jūlijs 00:00

1702
Festivālam «Vivat Curlandia!» paredz labvēlīgu nākotni

Atjaunotajā Bauskas pilī jau divus gadus diezgan bieži ir skanējusi senā mūzika, taču nule aizvadītais mūzikas un mākslas festivāls «Vivat Curlandia!» tai piešķīra jaunu enerģētiku. Gandrīz kā radīšanas stāstā, kad Dievs ar tikko jaušamu žestu paša radītā Ādama ķermeni apveltīja ar dvēseli un garu.

Laipni un draudzīgi
Festivāla divas dienas klausītājiem bija svētki, toties pils muzeja visiem darbiniekiem – bezgala garas un nogurdinošas darbdienas un naktis. Taču neviens to neredzēja, uzlūkojot laipnās un smaidīgās sejas. Muzejnieki nevis vienkārši nostrādāja daudzās virsstundas, bet elpoja vienā ritmā ar festivāla norisēm, nodrošinot nevainojamu, elastīgu un radošu darba organizāciju pavisam neikdienišķā situācijā, jo apmeklētāju un koncertējošo mūziķu bija ļoti, ļoti daudz. Arī jautājumu un vēlmju bija pārpārēm, un tās tika piepildītas ar muzeja personāla iejūtīgo attieksmi un kompetenci.

«Bauskas Dzīve» noklausījās septiņus, bet fotoattēlos fiksēja visus deviņus koncertus. Daudzi pilsētnieki un ciemiņi no citām Latvijas vietām festivālā pavadīja abas dienas. Daži pat ar maziem bērniem, kuri rotaļīgi kā kaķēni iegūlās māmiņu vai tētu rokās un pat nekļuva kaprīzi, vecākiem vismaz stundu pavadot kārtējā koncertā. Jau tas vien ir drošs apliecinājums seno gadsimtu mūzikas harmonizējošam spēkam.

Godbijīgi paklanās klausītājiem
Mūzikas un mākslas festivāls Bauskas pilī kļuva arī par mūziķu ģimeņu svētkiem. Pēc klavesīna mūzikas koncerta solistes korejietes Minas Jongas Kimas mamma katram klausītājam godbijīgi paklanījās un veltīja sirsnīgu smaidu. Virtuozās, temperamentīgās izpildītājas Karlīnas Īvānes vecāki Dainis un Elvīra Īvāni bildējās kopā ar talantīgo meitu un nemaz neiebilda pret fotoreportieru klātbūtni, kuri ļoti centās šo mirkli iemūžināt. Uz Latvijas jauniņās klavesīnistes Ģertrūdes Jerjomenko koncertu ieradās viņas mamma un draudzenes, kā arī vairāki ģimenes locekļi. Vēlāk viņi omulīgi tērzēja pils krodziņā, bet Ģertrūde pēc tam uzmanīgi noklausījās citu klavesīnistu sniegumu. Ļoti ekspresīvu un skaistu duetu koncertā demonstrēja Vīnē dzīvojošais latviešu mūziķis Ernests Neimanis un viņa daiļā sieva korejiete.

Ārkārtīgi apdāvināto tīras, samtainas balss īpašnieci Ilzi Grēveli un dažas viņas kolēģes – diriģenta Māra Kupča vadītā baroka orķestra mūziķes – sveica domubiedru grupa no Rēzeknes. Senās mūzikas jaunās izpildītājas ir Rēzeknes mūzikas vidusskolas absolventes. «Mēs nosūtījām uz Rēzekni «Vivat Curlandia!» afišas, neko vairāk nereklamējot. Rēzeknieši noklausījās festivāla pirmās dienas vairākus koncertus. Bezgala priecājos par latgaliešu īpašo atsaucību,» sacīja Ilzes Grēveles pedagogs Latvijas Mūzikas akadēmijā un festivāla «Vivat Curlandia!» mākslinieciskais vadītājs Māris Kupčs.

Profesora ieteikums
«Bauskas Dzīves» īpaša interese bija par festivāla saturu un kvalitāti, tāpēc paust viedokli aicinājām pazīstamo muzikologu, asociēto profesoru, pirmo senās mūzikas festivālu īstenotāju Bauskā 90. gados Borisu Avramecu.

Profesors atzīst: «Festivāla noslēgumā mana visaptverošā sajūta bija laime. Vispirms – sajūsma, tad neizsakāms prieks un gandarījums, ka viss turpinās, turklāt izcilā kvalitātē. Par sajūsmas pirmo vietu man kļuva Bauskas Rātsnams, kura iekštelpas atklāšanas koncertā ieraudzīju pirmo reizi. Autentiski mākslas priekšmeti, ideāli izstrādāts interjers! Tā ir fantastiska vērtība, kas pieejama visiem – gan Bauskas iedzīvotājiem, gan tūristiem no Latvijas un ārvalstīm. Jūs iebilstat, sacīdama, ka lieliskais Rātsnams ir pieejams gandrīz vienīgi laulību ceremoniju dalībniekiem? Tad nepārprotami uzrakstiet: Boriss Avramecs ir pārliecināts, ka Rātsnamam ir jākļūst arī par skaistsaktu, īpaši izsmalcinātu koncertu zāli, kas sniegs nenovērtējamu labumu gan baušķeniekiem, gan tūristiem un ārzemju viesiem. Augstu amatpersonu uzņemšanai, par ko man stāstīja jūsu pašvaldības vadītājs, tomēr nebūtu jābūt Bauskas Rātsnama svarīgākajai funkcijai. Taču es ārkārtīgi pozitīvi vērtēju Bauskas novada domes sapratni un tālredzīgo domāšanu, investējot naudu festivālā «Vivat Curlandia!». Tas ir lielisks darbs, ko paveikuši deputāti un domes vadība, jo nodibināt vai atjaunot kādu kultūras tradīciju nekad un nekur nav vienkārši. Savā publikācijā noteikti miniet, ka negaidīts un ļoti jauks pārsteigums man bija Bauskas mūzikas skolas meiteņu kora uzstāšanās festivāla atklāšanas koncertā. Madrigālus viņas nodziedāja brīnišķīgi, nevainojami, apzināti. Paldies meitenēm un viņu skolotājām!»

Augstākās meistarības paraugi
Sarunā ar Borisu Avramecu atklājās kāda zīmīga nianse: muzikologa un klausītāju domas sakrita, nosaucot festivāla izcilākos koncertus. Tā bija programma «Concerto delle dame», ko izpildīja starptautiska jaunu mūziķu grupa no Nīderlandes, un «Baroque au feminin» Francijas ansambļa «Le Concert de l’Hostel Dieu» sniegumā. Pēc koncerta «Concerto delle dame» baušķeniece Maija Šmite dalījās pārdzīvojumā ar «Bauskas Dzīvi», sacīdama: «Neko skaistāku savā mūžā nebiju dzirdējusi!»

Šī koncerta iespaidus patiesi nav iespējams izteikt vārdos, pat visdaiļākie epiteti izklausīsies pliekani.

Nīderlandes grupas sniegumu komentē Boriss Avramecs: «Visi izpildītāji ir ļoti jauni. Viņi iepazinās, studējot Hāgas Karaliskajā mūzikas augstskolā. Ironiski, taču ansamblī nav neviena nīderlandieša, bet gan jaunieši no Austrālijas, ASV, Portugāles, Argentīnas, Francijas. Milzīgs prieks par to, ka viena no trim spožajām solistēm ir latviete Ilze Grēvele. Iesaistoties programmā «Erasmus», viņa 12 mēnešus studēja Hāgā. Šis sastāvs, kurā ir arī teicami instrumentālisti, Bauskā atskaņoja ārkārtīgi sarežģītu un skaistu programmu, kas prasīja izpildītāju visaugstāko meistarību.»

Muzikologs cildina arī Francijas grupu, kas Bauskā koncertēja kamersastāvā, un solisti – kanādiešu soprānu Hīteru Ņūhausu-Peraldo, kura izpilda dažādu mūzikas stilu skaņdarbus. Viņai piemīt ārkārtīgi smalka skaņas artikulācija un frāzējums, uzsver Boriss Avramecs.
Savukārt, vērtējot operas «Orfejs» iestudējumu, speciālists uzskata: «Diriģenta Māra Kupča izvēle rādīt operu Bauskas pils pagalmā izrādījās lieliskākais risinājums. Opera bija «pirmā bezdelīga», kas atklāja pagalma ideālo atbilstību līdzīgiem uzvedumiem. Mans vislielākais cieņas apliecinājums trupai, kuras sastāvā, izņemot arfisti, visi bija Latvijas jaunie mūziķi.»

«Lielās mūzikas balvas» žūrijas pārstāvji
Boriss Avramecs stāsta, ka festivāla pirmās dienas koncertus apmeklēja un vērtēja «Lielās mūzikas balvas» žūrijas pārstāvji – «Radio Klasika» programmu vadītājas Ilze Medne, Liene Jakovļeva, Maruta Rubeze, komponists Andris Vecumnieks, Latvijas Mūzikas akadēmijas prorektors Normunds Vīksne, viņa dzīvesbiedre mūziķe Antra Vīksne, kā arī topošais muzikologs Dāvis Eņģelis, kuram jau ir uzticēta programmu vadīšana «Radio Klasika».

Festivāla norisēs iedziļinājās arī Latvijas vadošā mūzikas žurnāliste Inese Lūsiņa. 90. gados viņa bija vienīgā nacionālās preses pārstāve, kura rakstīja par pirmajiem senās mūzikas festivāliem Bauskā. Žurnālistes publikācijas laikraksta «Diena» kultūras izdevumā «KDi» ir tās, ko noteikti izlasa ikviens mūzikas mīļotājs. Izrādās, arī Bauskā tādu netrūkst.

Terapeitisks efekts
Baušķeniece Inta Dzelzkalēja divus gadus ir «Radio Klasika» pastāvīga klausītāja, simfoniskās un kamermūzikas programmu apmeklētāja Rīgas koncertzālēs. Inta atklāj: «Jūtos laimīga, ka pirms dažiem gadiem manā dzīvē ienāca klasiskā mūzika, kura palīdzēja pārvarēt tumšu un traģisku periodu. Tagad diendienā klausos klasiskās mūzikas kanālu, braucu uz koncertiem. Esmu iekārtojusi piezīmju blociņu, kurā ierakstu skaņdarbu nosaukumus, komponistu uzvārdus. Man ir jāizglītojas, jo mūzikas klausīšanās nav tikai patērējoša darbība. Jūtu neizsakāmu prieku par senās mūzikas atgriešanos Bauskas pilī. Kopš 1993. gada, kad šajā vietā notika pirmais senās mūzikas festivāls, esmu bijusi tam uzticīga līdz tradīcijas pārrāvumam 21. gadsimta sākumā.»

Rezumējot festivālu «Vivat Curlandia!», mākslinieciskais vadītājs Māris Kupčs ir noskaņots optimistiski. Viņš pauž pārliecību, ka festivāls kļūs par ikgadējiem senās mūzikas svētkiem Bauskā. Māris Kupčs spriež, ka Bauskas novada dome, izvērtējot pirmo veiksmīgo mēģinājumu, turpinās sadarbību ar Rīgas Senās mūzikas centru, kam ir kontakti visā pasaulē, lai nākamajā festivālā publiku iepriecinātu ar tikpat lieliskiem pašmāju un ārvalstu mūziķu koncertiem.

+ 4
Kategorijas

Kategorijas