Spēks reģionos, labklājība – atbildībā

2016. gada 18. jūlijs 00:00

224

Viduseiropas valsts Slovākijas pirmās prezidentūras pusgadu Eiropas Savienības Padomē ievadīja VII Eiropas Reģionu un pilsētu samits Bratislavā 8. un 9. jūlijā, ko rīkoja kopā ar Eiropas Reģionu komiteju – Eiropas Savienības (ES) vietējo un reģionālo pašvaldību asambleju.

Nauda un stratēģija
Vairāki tūkstoši samita dalībnieku no visām ES valstīm tikās plenārsēdēs, diskusijās, prezentācijās Slovākijas Nacionālajā teātrī, notikumu atspoguļoja vairāki desmiti mediju pārstāvju. Kopsavilkuma uzrunās secināts, ka ES jārīkojas, lai uzlabotu situāciju ar publisko investīciju samazinājumu, kas palielina reģionu izaugsmes atšķirības, atbalstītu ilgtspējīgu attīstību un atjaunotu pilsoņu uzticēšanos kopējai Eiropas telpai.

Bratislavas deklarācijā ieteikts Eiropas Komisijai (EK) pērn izveidotā īpašā Stratēģisko investīciju fonda (EFSI) izlietojumu saskaņot ar ES Kohēzijas politiku, lai tā lielo potenciālu izmantotu ikviens reģions, kā arī kombinēt to ar privāto ieguldītāju līdzekļiem.

Reģionu komitejas prezidents Marku Markula uzsvēra, ka vietējām un reģionu pašvaldībām ir liela loma, lai atjaunotu pilsoņu uzticēšanos kopējai Eiropas telpai pēc «Brexit» jeb britu balsojuma par izstāšanos no ES.

«Mums jāpierāda, kā apvienotā Eiropa palīdz pilsoņiem ikdienas dzīvē. Cilvēki vēlas redzēt rezultātus investīcijām konkrētās vietās, sabiedrības grupās, idejās savā apkārtnē un vidē. Pašlaik 60% publiskā un privātā ieguldījuma nonāk reģionos un pilsētās, taču jāpanāk, lai tas sasniegtu visas ES teritorijas,» sacīja M. Markula.

Pieejamība nomaina peļņu
Samita galvenais ekonomikas temats bija trešās industriālās revolūcijas sākums, kuru raksturoja Ekonomikas tendenču fonda («Foundation of Economic Trends») prezidents Džeremijs Rifkins. Eksperts uzsvēra, ka jaunās, interneta tehnoloģijās balstītās ekonomikas galvenie mērķis ir nevis peļņa un atsevišķu grupu bagātība, bet atvērtība, pieejamība un sociālā atbildība. Kā skaidro Dž. Rifkins, jaunajā ekonomikā par vērtībām tiek uzskatīti jēdzieni, idejas un veidoli, nevis lietas, tirgus vietu ieņem tīkls, īpašuma tiesības aizstāj brīva piekļuve. Jāpiebilst, ka Dž. Rifkina grāmatu «Jaunās ekonomikas laikmets» latviski 2004. gadā izdevis apgāds «Jumava».

ES transporta un mobilitātes komisāre Violeta Bulca preses konferencē uzsvēra, ka jaunās ekonomikas attīstībai vajadzīgs pilsoņiem plaši pieejams interneta un transporta tīkls, kam jāatbilst nevis fiksētiem grafikiem, bet lietotāju vajadzībām. Šim nolūkam ES jau norit un tiek gatavoti vairāki publisko investīciju projekti, piebilda EK Enerģijas savienības viceprezidents Marošs Ševčovičs. Amatpersonas aicināja vietējo pašvaldību pārstāvjus popularizēt jaunās ekonomikas idejas un atbalstīt sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības attīstību.

Labie piemēri
Latvijas pārstāve samitā Inga Bērziņa, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, «Bauskas Dzīvei» pauda, ka forumā prezentētās idejas par sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību ir labas, taču jautājums – kā tās īstenot un ko pašvaldības var darīt, lai to atbalstītu.

«Latvijā pašvaldības pašas pamatā ar uzņēmējdarbību nodarboties nevar, vien piedāvā iedzīvotājiem noteiktus pakalpojumus,» skaidro I. Bērziņa, «taču daudz darām uzņēmējdarbības vides veidošanā, lai uzņēmumi varētu attīstīties. Kuldīgas novadā ir uzņēmēju komisija ar padomdevējas tiesībām pašvaldībai, pasniedzam balvu gada labākajiem uzņēmējiem, godinām amatniekus un lielākos nodokļu maksātājus. Tomēr sociālajai atbildībai jāvalda kā kopējam sabiedrības viedoklim un noskaņojumam. Kamēr sabiedrībā valdīs uzskats, ka nodokļus var nemaksāt, sociālajai atbildībai uzņēmumos grūti veidoties. Te var daudz darīt gan pašvaldība, gan mediji, tas ir kopējs darbs, lai veidotu sabiedrības viedokli, ka uzņēmējam jābūt sociāli atbildīgam. Mums Kuldīgas novadā ir labi paraugi, piemēram, SIA «Amazone» ar īpašnieci un vadītāju Baibu Mikālu. Viņa šajā sasaukumā kā deputāte iepazinusi arī pašvaldības darbu, uzņēmums maksā nodokļus, rūpējas par darbiniekiem, palīdz draudzēm un biedrībām, atbalsta kultūras un sporta pasākumus. Stāstot par šādiem piemēriem, varam veidot sabiedrības viedokli par labu sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībai.

Kompensēt kritumu
Samitā tika analizēti Eiropas Drošības un sadarbības padomes (OECD) analīzes dati, ko jūnija vidū publiskoja EK Reģionu ģenerāldirektorāts. Tie rāda, ka pēckrīzes posmā 2013. – 2015. gadā investīcijas, salīdzinot ar 2005. – 2007. gadu, sarukušas vairāk nekā pusē ES valstu.

Lielākais investīciju kritums reģistrēts Grieķijā, Kiprā un Portugālē. Pieaugums joprojām redzams Slovākijā, Polijā un Zviedrijā. Latvijā investīcijas bijušas par 30% mazākas, mūsu valsts ieņem piekto vietu no beigām. Igaunijā sarukums ir vairāk nekā 20%, Lietuvā – virs 10%.

ES fondu daļa publiskajās investīcijās ir vidēji virs 12% un krīzes laikā nozīmīgi pieaugusi, visvairāk Portugālē – 80%, Horvātijā – 74%, Lietuvā un Latvijā – 68%, Slovākijā – 65%, secina Eiropas Centrālā banka.

Reģionu pārstāvji aicināja investīcijas kompensēt, apspriežot finansējumu nākamajam Eiropas budžeta periodam. Cerības tiek liktas uz tā dēvēto Junkera plānu stratēģiskajām investīcijām, kura vidējā termiņa pārskatu plānots publiskot šogad septembrī.

Bratislavas reģiona vadītājs Pavols Frešo uzsvēra, ka Slovākijā ES fondi sniedz 80% publisko investīciju apmēra un tie ir ļoti nozīmīgi ikvienas valsts attīstībai. Amatpersona aicināja mazināt birokrātiskās prasības projektu iesniedzējiem, kā arī ieteica dalībvalstu vietējo pašvaldību pārstāvjiem aktīvāk atbalstīt ES fondu izmantošanu sabiedrības un uzņēmumu attīstībai.

Latviju VII Eiropas Reģionu un pilsētu samitā pārstāvēja delegācijas vadītājs Andris Jaunsleinis, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis, Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, Rīgas domes drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais un Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents.

UZZIŅAI

Slovākija – Eiropas prezidējošā valsts
Slovākijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē ilgst no šī gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

Valsts platība – 49 035 km2, iedzīvotāju skaits 2015. gadā – 5 421 349 jeb 1,1% no kopējā ES iedzīvotāju skaita.

Iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn – 78,071 miljards eiro.

ES dalībvalsts kopš 2004. gada 1. maija, Šengenas zonā kopš 2007. gada 21. decembra, eiro valūta ieviesta 2009. gada 1. janvārī.

Valsts iekārta – parlamentāra republika, oficiālā valoda – slovāku.

Robežojas ar Čehiju, Austriju, Poliju, Ukrainu un Ungāriju.

Galvenās eksporta partneres ir Vācija, Čehija un Polija, galvenās importa partneres – Vācija, Čehija un Austrija.

Svarīgākās ekonomikas nozares 2014. gadā bija rūpniecība – 24,7%, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi – 22,4%, valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi – 14,5%.

Deputātu skaits Eiropas Parlamentā – 13, Eiropas Komisijā valsti pārstāv Marošs Šefčovičs, Enerģētikas savienības priekšsēdētāja vietnieks.

ES kopējie tēriņi Slovākijā 2014. gadā – 1,669 miljardi eiro jeb 2,26% no valsts nacionālā kopprodukta.

Slovākijas iemaksas ES budžetā 2014. gadā – 0,625 miljardi eiro jeb 0,85% no nacionālā kopprodukta.

Avoti: europa.eu, «Eurostat».

Vērtē Latvijas delegāti

Andris Jaunsleinis, Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs:
– Daudzveidīgajā Eiropas Savienībā kohēzijas politika jāizmanto kā iespēja samazināt atšķirības starp Eiropas Savienības reģioniem, tā nodrošinot līdzsvarotu ekonomisko, sociālo un teritoriālo attīstību. Sākot domāt par nākamo plānošanas periodu, arvien vairāk izskan jautājums par draudiem kohēzijas politikas mērķu sasniegšanai, jo sarežģītība nav samērīga ar plānošanas pievienoto vērtību. Plānojot kohēzijas politikas īstenošanu vietējās un reģionālajās pašvaldībās, primāri būtu jākoncentrējas uz reģiona izaugsmi, ņemot vērā konkrētā reģiona specifiku. Runājot par subsidiaritāti, aicinātu apsvērt iespēju, ka ne tikai lielajām pilsētām būtu pieejami noteikta apjoma kohēzijas politikas līdzekļi, bet tādi jāparedz katrai pašvaldībai. Tikai tā var nodrošināt, ka pašvaldībās nauda tiks investēta visefektīvāk, ņemot vērā kohēzijas politikas ieguldījumu prioritātes.

Inga Bērziņa, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja:
– Reģionu komitejas pasākumiem, kur darbojos Latvijas delegācijā, vienmēr ir vērtība no dažādām pusēm. Viena ir saturiskā – iespēja satikties ar pašvaldību kolēģiem no citām valstīm, institūciju pārstāvjiem, apmainīties viedokļiem, iegūt kopējus secinājumus, ko pavēstīt sabiedrībai. Otra ir iespēja komunicēt kopējā Eiropas telpā. Bratislavas samits bija ļoti svarīgs, jo notika uzreiz pēc «Brexit» – referenduma, kurā briti lēma par izstāšanos no Eiropas Savienības. Pat ja lēmums būtu par palikšanu, rezultāti rāda, ka sabiedrība Lielbritānijā ir sašķelta, un tas daudziem cilvēkiem arī citās valstīs liek bažīties par ES turpmāko pastāvēšanu. Samitā sapratu, ka cilvēki grib būt vienoti un kopā, jo ES ir svarīga mums visiem. Kad visi beigās dziedājām Eiropas himnu, tas bija saviļņojošākais brīdis – pārliecība, ka esam ne tikai Latvijas, bet arī vienotās Eiropas daļa.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Spēks reģionos, labklājība – atbildībā

Kategorijas