Lietus laukiem vēl nav par daudz

Lietavas un vēji dažviet labības laukus sagāzuši veldrē, taču kopumā izkaltušajai zemei mitruma vēl nav par daudz. Tā «Bauskas Dzīvei» apliecina zemnieks Codes pagastā Arnolds Jātnieks.
Spēcīgas un mazāk spēcīgas lietusgāzes Latviju pārstaigā vai ik dienu. Arī augkopības konsultante Bauskā Ieva Litiņa atzīst, ka pie mums lietus nav tik postošs kā dažviet Kurzemē vai arī galvaspilsētā. Zeme bija pamatīgi izkaltusi, tādēļ lietus vajadzīgs. «Braukājot gar laukiem un vērojot meliorācijas sistēmas, esmu secinājusi, ka ūdens tajās nav nemaz tik daudz,» situāciju laukos vērtē I. Litiņa.
Tomēr speciāliste nenoliedz, ka dažviet labība sakritusi veldrē. Tas vairāk ir lauku malās, kur stiebri saņēmuši bagātīgāku mēslojumu. Dažviet problēmas varētu rasties ziemas kviešiem `Edvins`. Tie ir ar garākiem stiebriem un mazāku izturību pret veldri. Izvēloties šo šķirni, zemniekiem rūpīgi jāseko līdzi augšanas regulatoru lietošanai. Tā ir viena no agrākajām šķirnēm, pēc kuras novākšanas laukus var sagatavot ziemas rapšu sējai.
Arī kartupeļiem mitrums vēl ir vajadzīgs, lai piebriest bumbuļi. Protams, lietus un augstā gaisa temperatūra rada labvēlīgus apstākļus lakstu puvei, taču kā masveida parādība tā nav novērota. Pupām, arī rapšiem mūsu puses laukos mitruma nav par daudz. «Dažām agrajām labības šķirnēm jau nobriest graudi. Labāk lai uzlīst tagad, nevis jūlija beigās vai augusta sākumā, kad masveidā sāksies kulšana!» secina I. Litiņa.
Zemkopis A. Jātnieks piebilst, ka lietus joprojām ir vajadzīgs: «Ja nebūs lietus, tad nebūs ražas.» Viņš atzīst, ka ļoti svarīgi bijis pareizi notrāpīt ar papildmēslojumu. «Tas pats pieminētais `Edvins` dažviet sagūlis veldrē, taču manos laukos stāv kā štiks. Lai tā noturētos līdz kulšanai!» sev un citiem zemkopjiem novēl A. Jātnieks.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Rūtenberga-Bērziņa «Bauskas Dzīvei» apliecināja, ka ievērojamas veldres platības novērotas pat labākajos rudzu laukos. Tiem ir ļoti gari un veldres neizturīgi stiebri. Līdzīgi kā pērn ievērojama veldre redzama Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta veidotajai ziemas kviešu šķirnei ‘Edvins’.
LLKC augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis skaidro: «‘Edvins’ ir viena no ziemcietīgākajām un agrākajām šķirnēm, tādēļ zemnieki to ļoti iecienījuši. Agrākas novākšanas dēļ ‘Edvins’ ir labs priekšaugs ziemas rapšiem, jo saimniekiem ir vairāk laika augsnes sagatavošanai. Veldres skartajos laukos cietusi būs kā raža, tā graudu kvalitāte. Arī novākšana būs ļoti apgrūtināta. Agronomi gan atzīst, ka veldrē krīt tie lauki, kas saņēmuši par nosacīto normu augstāku slāpekļa papildmēslojuma devu. Vel-dre iespējama arī tajos laukos, kuros pieļautas kļūdas, lietojot augu augšanas regulatorus.»
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»