BauskasDzive.lv ARHĪVS

Igaunija dzeltenajā bilžu rāmītī

Vilnis Auzāns

2016. gada 15. jūlijs 00:00

528
Igaunija dzeltenajā bilžu rāmītī

Vairāku brunaviešu ģimeņu draugu kopa regulāri dodas tuvākos un tālākos ceļojumos. Šajā nedēļā tika izbrīvētas divas dienas Dienvidigaunijas iepazīšanai.

Maršrutu sastādot, tajā tika iekļauti objekti, kurus iezīmē ceļojumu žurnāla «National Geographic» (NG) dzeltenie rāmji. Tās ir īpašas apskates vietas, kurās var iepazīt Igaunijas vides daudzveidību.

Rudzu galvaspilsēta
Viens no šādiem objektiem atrodas vien 25 kilometrus no Valgas – Sangastes pils. 19. gadsimta beigās celtā ēka būvēta neogotikas stilā pēc Anglijas Vindzoras pils parauga ar 99 istabām, jo vairāk istabu drīkstēja būt vien Krievijas caram. Pirmais pils saimnieks bija Fridrihs Georgs Bergs, kuru igauņi godina kā rudzu šķirnes ‘Sangaste’ izveidotāju. Rudzi un viss ar tiem saistītais šajā pilī ir celti goda vietā.

Sangastes pils pulcē apmeklētājus sava slavenā vārda, kā arī titula «rudzu galvaspilsēta» dēļ. Netālu no tās Veru apriņķī padomju laikos bijušās lielfermas kompleksā izbūvēts bērnu, kā arī pieaugušo iecienīts izklaides objekts – kā igauņi paši to dēvē – pasaulē mazākā Satiksmes pilsētiņa. Te viss ir kā īstā pilsētā: ielas, krustojumi, gājēju pārejas, ceļa zīmes, luksofori. Ir policijas postenis, cietums un pat diskotēka. Bērni un pieaugušie var gūt emocijas, braucot ar pirmās formulas sacīkšu automobiļu kopijām. Var doties trasē, ievērojot visus satiksmes noteikumus. Bērniem tā ir iespēja praksē apjaust satiksmes noteikumu būtību, lielajiem – lieliska un jautra atrakcija. Pragmatiķiem – viela pārdomām, kā vienu pamestu fermu kompleksu izmantot pelnoša biznesa izveidei.

Rēķina ar skaitāmajiem kauliņiem
Tikpat atraktīvs, bet jau ar zinātnisku un vēsturisku virsvērtību ir Igaunijas ceļu muzejs, kurš arī novērtēts ar NG dzelteno rāmi. Tehnikas zāle atgādina mūsu Bauskas motormuzeja ekspozīciju. Savukārt pārsteigumus sagādā pārgājiens pa visdažādākajiem ceļiem. Te skatāmi dažādi ar pārvietošanos saistīti objekti, sākot no jūdžu akmeņiem, verstu stabiem līdz pat padomju laiku degvielas uzpildes stacijai, kurā var patrenēties iepildīt automobiļa tvertnē 66. markas benzīnu.

Autoveikalā var iegādāties labas padomju laiku galošas, kukurūzas salmiņus un saldējumu ar «bērnības garšu». Pārdevēja maksu par pirkumu saskaita ar skaitāmajiem kauliņiem. Bērni nenolaiž acis no veikalnieces pirkstiem, kas veikli izdzenā koka ripiņas un nosauc pirkuma cenu.

Poķu zemē
Veru apriņķī kādā meža nostūrī iemitinājušies simtiem poķu – tie ir slavenā igauņu bērnu rakstnieka un mākslinieka Edgara Valtera radītās pasaku pasaules – Poķu zemes – iemītnieki. Poķi ir grīšļu ciņi – mazi, mīlīgi, izspūruši mošķīši. Šis pastaigu un dabas muzejs ir saistošs kā lieliem, tā maziem apmeklētājiem. Muzeja un parka darbības koncepcija līdzīga kā mūsu Tērvetes dabas parkā.

Apmeklētājos lielu jautrību raisa poķu kostīmu pielaikošana. Radošajā darbnīcā var izgatavot savu purva mošķīti – matainu un pinkainu. Jautra izvēršas pastaiga pa meža takām, kurās arī netrūkst dažādu pārsteigumu – galvenokārt dažādu purva iemītnieku figūru.

Kā dzīvs vēstures liecinieks Dienvidigaunijas gleznainajos pakalnos saglabājies senais Pasta ceļš no Tartu līdz Veru. Mūsdienās tā ir labas kvalitātes asfaltēta brauktuve, kuras malās atrodami daudzi muzeji, skatāmas koku alejas, pa kurām pirms vairākiem gadsimtiem traucās pasta zirgu pajūgi – vasarā karietēs, ziemā ar ragavām. Interesants apskates objekts ir šī ceļa malā izveidotais Pelvas zemnieku muzejs. Mūspusē līdzīgu ekspozīciju var skatīt Ausekļu dzirnavās, taču te visam ir citi – igauniski – akcenti. Ir skolas ēka, kas aprīkota tāpat kā 19. gadsimta sākumā. Ir tirgotava jeb magazīnas klēts, nabagmāja, dažādas saimniecības ēkas – rija, kūts, klēts. Visam pāri spārnus izslējušas vējdzirnavas.

Uznes mani kalnā!
Dienvidigaunijas apceļošana nav iedomājama bez uzkāpšanas Lielajā Olu kalnā jeb Lielajā Munameģī. Latviešu tūristus te pazīst, jo vai ik dienu ir dzirdamas frāzes no populārās kinofilmas «Limuzīns Jāņu nakts krāsā»: «Aizved mani uz Munameģi!», «Ērik, uznes mani kalnā!». «Letti, letti!» sauc koka rotaļlietu tirgotājs, kad viņam garām divi puiši, savas meitas, uzcēluši kukuragā, stiepj kalnā augšā.

Lielais Munameģis ir Baltijā augstākais kalns, kura augstums ir 318 metru virs jūras līmeņa. No 29 metrus augstā skatu torņa paveras skats uz Igaunijas dabu. Pirmais tornis uzbūvēts 1812. gadā, to cēluši karavīri krievu virsnieku vadībā. Pašreizējais tornis ir sestais pēc kārtas, uzbūvēts 1939. gadā, 2005. gadā renovēts, iebūvējot tā aizmugurē liftu.