Jaciņas aizceļo uz Angliju un Austrāliju
Baušķeniece Liene Sirba ar adīšanu aizrāvusies pirmdzimtā bērniņa gaidībās, bet pašlaik vaļasprieks uzņēmis tādus apgriezienus, ka Lienes adītās jaciņas un citas drēbītes nonāk Anglijā un pat Austrālijā.
Novērtē roku darbu
Liene adīšanas pamatus iemācījusies pamatskolā. Kopš tā laika vairākus gadus adatas netika ņemtas rokās līdz brīdim, kad Liene bija mātes cerībās. Viņa sāka ar sava gaidāmā puikas apģērbšanu – adīja zeķītes, cepures un jaciņas. «Viss sākās ar interesi un vēlmi pamēģināt. Adīšana ir arī lielisks un lietderīgs laika kavēklis,» uzskata Liene.
Kad puisītim pirmās drēbītes bija uzadītas, pienāca kārta apģērbt krustmeitiņu Dārtu. Viņas mamma Vija Breijere Lienes darbus labprāt fotografēja un ievietoja sociālajā tīmeklī «facebook». Darbiņi izpelnījās tik lielu uzmanību, ka tagad nākas adīt ne tikai radiniekiem un draugiem, bet arī tālās zemēs dzīvojošiem latviešiem. «Cilvēki ārzemēs izvēlas apģērbu, kuros iepīts latviskais raksts vai cita ar Latviju saistīta simbolika. Ļaudis svešatnē vairāk novērtē Latvijas skaisto Lielvārdes jostu vai citus rakstus, kuri sevī glabā Latvijas vēsturi,» stāsta baušķeniece.
Jāskaita līdzi
Divas jaciņas jau aizceļojušas uz Angliju. Vēl četras gaida tapšanu, pēc tam tās tiks sūtītas Austrālijā dzīvojošiem latviešiem. Liene stāsta, ka roku darbs tiek novērtēts, taču tas prasa lielu pacietību, un interesenti raugās arī kvalitāti. Viņas adītie apģērba gabali ir ļoti pedantiski veidoti un krāšņi. «Es adot nekur nesteidzos. Atbrīvojos un baudu procesu. Katrā zeķītē, cimdiņā, jaciņā vai džemperī es ielieku maksimālu koncentrēšanos un uzmanību,» procesu raksturo Liene.
Adītāja stāsta, ka jaciņā parasti sanāk 300 valdziņu un ik pēc duča jāmaina raksts. Pirmo jaciņu viņa adījusi un ārdījusi ārā sešas reizes. Tāpat, lai raksts būtu precīzs un kvalitatīvs, nepārtraukti jāskaita valdziņi, jāpatur prātā skaitļi. Liene teic – ja ko sajaukšot, apģērbs būs jāārda un jāsāk no jauna. Process esot sarežģīts, bet, ja to izprotot, tad nemaz tik grūti nav.
Palīdz internets
Liene idejas smeļas interneta videokanālā «youtube». Tur var aizlienēt pamatdomu, kuru pēc tam rokdarbniece izvērš pēc savas gaumes un stila. «Variāciju vienam džemperītim vai zeķītēm var būt ļoti daudz. Par laimi, ir internets, kurš nepārtraukti prātu apgādā ar idejām,» smaidot teic Liene.
Viņa stāsta, ka dēls Gustavs ir ļoti pretimnākošs un spēj ilgāku laiku spēlēties vai vienkārši būt mammai blakus netraucējot. «Dēliņš paņem ikdienas lielāko laiku, tāpēc adīšanai brīži tiek atvēlēt tik, cik Gustavs man to ļauj. Zeķītes varu noadīt pāris stundās, jaciņu – trīs nedēļās. Ja varētu adīt visu dienu, darbus paveiktu krietni ātrāk, bet arī ar divām līdz trim stundām dienā ir gana, lai nezaudētu interesi un vēlmi darboties,» stāsta baušķeniece.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»