Laiks sasien kopā Piebalgu paaudzes

2016. gada 15. jūlijs 00:00

2293

Piebalgu dzimtas satikšanās Vecumnieku novada Bārbeles pagasta «Veldzēs» pulcināja teju simtu radinieku. Sirmgalvjus, vīrus un sievas brieduma gados, jauniešus, bērnus. 9. jūlijā mastā uzvijās šim notikumam īpaši darināts karogs. To pacēla bārbelietis Julians Piebalgs un Toms Jegorovs.

Līdzīgi kā gājputnus pavasarī tālos ceļos vilina ligzdošanas vietas, dzimtas pētniece Elīna Jegorova un viņas māmiņa Brigita Krauze aicināja kopā ļaužu saimi, kuras kodolā ir Piebalgi kopš 18. gadsimta. Magdalēnas un Jēkaba ģimene ir bijis aizmetnis ļoti kuplam zarojumam, kas turpinās joprojām, nesot Piebalgu un nu jau daudzus citus uzvārdus Latvijā un arī svešās zemēs. Taču pats sākums rodams tagadējā Bauskas novada Brunavas pagastā.

Ar pacietību un asarām
Aiz kopā sanākšanas prieka un pārsteiguma ir apbrīnojams pētniecības un izziņas darbs, kuru veikusi Elvīras Piebalgas un Jāņa Pavāra mazmeita Elīna. Viņas vecvecāku mājas, kuras uztur un kopj Elīnas mamma Brigita Krauze, bija radu pulcēšanās vieta.

Elīna atklāj, ka senākos datus vajadzējis meklēt Lietuvā, jo tagadējais Brunavas pagasts ilgus gadus bijis šķirts no Latvijas. Kad Lietuva
18. gadsimtā nokļuvusi cariskās Krievijas sastāvā, Brunavas pagasta teritorija atradusies Viļņas guberņas un vēlāk Kauņas guberņas Biržu apriņķī. 1921. gadā sākusies Lietuvas un Latvijas robežas nospraušana dabā, kas pabeigta 1927. gadā. Tādējādi meklējumi aizveduši uz Viļņu. Ieraksti baznīcas grāmatās nav tas pats, kas lasīt mūsdienu tekstus. Rokraksti tik dažādi, rakstība tāpat. Milzu pacietība vajadzīga.

Lietuvas Valsts vēstures arhīva dokumentu izmantošanā ir savi nosacījumi, kas jāievēro, un izziņas process gana saspringts. Toties atklājumi aizkustinājuši līdz asarām. Elīna, pamatojoties uz jau zināmiem datiem, varējusi vieglāk atrast Piebalgu dzimtai piederīgo atzarus. Izveidojusi savu sistēmu, kas atvieglojusi darbu ar dokumentiem. Dēls Toms savukārt attiecīgi piejaucējis datora izmantošanu. Elīna pievienojusies dzimtu pētnieku grupai, un saziņā ar to izzināti avoti, kuros atrodamā informācija palīdzēja lasīt rokrakstus baznīcu grāmatās.

Vāc mutvārdu liecības
Pētniece teic, ka viņas nu jau mūžībā aizgājusī tante ilggadējā skolotāja Laimdota Druseika-Mustermane savulaik rosinājusi interesi par dzimtu un sniegusi vērtīgu informāciju. Dati pamazām krājušies kopš 2008. gada. Katram zaram ir arī savs dokumentu kopums, kas dzimtas kokā apjoma dēļ uzskatāmi nav savietojams. Taču senākie ieraksti bija visiem labi apskatāmi īpašā stendā. Radu būšanas ieguva padziļinājumu un paplašinājumu. Vērtīgākais, ka arī jaunākajos laikos Piebalgu dzimtā ir kuplas ģimenes, kurās izaugušas vai aug piecas, četras, trīs atvases katrā. Sarmītei Piebalgai-Kovalei, piemēram, ir pieci bērni. Arnis Bikšus un Santa Didžus audzina trīs bērnus.

Pie vecākajiem pārstāvjiem un ne tikai viņiem Elīna braukusi ciemos, runājusi, atmiņas ierakstījusi diktofonā. Divu stundu ilgs ieraksts tapis pie Kārļa Āža, kuram jau 94 gadi. Īpašā izdevumā, ko veidojusi Elīna kopā ar mammu, ilggadēju Bārbeles bibliotekāri, var gūt ieskatu senākos dokumentos un dažādos interesantos datos. Pašlaik atrastais senākais Piebalgu dzimtas dokuments ir Miķeļa Piebalga un Magdalēnas Žalutkas laulību reģistrācijas ieraksts Brunavas katoļu draudzes baznīcas grāmatā 1818. gadā. Interesanti, ka dzimtā ir daudz ilggadnieku, viņu vidū tādi, kuru mūžs ildzis veselu gadu simtu.

Saietā muzicēja vēsturnieks Aigars Urtāns un atzina, ka Elīna Jegorova veikusi lielisku darbu, kas pat profesionālim nebūtu viegls uzdevums. Aigaram nācies piedalīties līdzīgos saietos, taču ar tik pamatīgu apkopojumu viņš līdz šim nav sastapies.

Gadu simteņa notikumi
Saprotams, ka tik plašā tikšanās reizē vienlaikus nav iespējams ietvert visas īpašās personas un ar tām saistītus vēsturiskus faktus, par kuriem varēja uzzināt senāku publikāciju kopijās, kas apkopotas īpašā mapē. Tikai daži fakti, kas apliecina Piebalgu dzimtas īpašos likteņus.

Dziesmā apdziedātā, mūziklā un grāmatā ietvertajā Kaupēna dzīves mezglojumā sava vieta arī budberģietim Voldemāram Piebalgam. Viņš 20. gadsimta sākuma fotoattēlā redzams roku dzelžos saslēgts līdzās Kaupēnam, vedot uz cietumu...

1946. gadā, padomju laikā, Budbergas parkā egles galotnē uzvilkts brīvās Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs. Šajā drosmīgajā operācijā bija iesaistīts Piebalgu Mildas dēls Visvaldis.
Katrs gadsimts ir ar savu iezīmi. Jāpiemin, piemēram, Kārļa Āža dēls Jānis, kurš piedalījies leģendārajā Parīzes–Dakaras autorallijā. No mazās Latvijas Eiropas institūcijās līdz komisāra postenim ticis Andris Piebalgs, kura vecvecāku dusas vieta ir Brunavas pagasta Ķirķeļu kapos. Radu satikšanās dienā Upelnieku saime sekoja līdzi ziņām no Itālijas, kur Eiropas čempionātā stenda šaušanā piedalījās Dainis. Viņa mērķis ir šī gada Olimpiskās spēles Riodežaneiro Brazīlijā.

Laimdota Mustermane uzrakstījusi grāmatu par Brunavas pagasta vēsturi, kurā daudz vietas viņas dzimtajai Budbergai, kādreiz sauktajai Mūra Panemunei. Tieši šeit rodams pamatsakņojums plašajai Piebalgu dzimtai. Šie ir tikai daži neikdienišķi fakti, gana daudz ir interesantu stāstu par katras ģimenes gaitām un profesijām. Gana daudz notikumu šķetināmi, kas jaunākai paaudzei atklātu cilvēciskas bagātības, ja vien par tām ir interese.

Kāds būs turpinājums?
Noslēdzoties Piebalgu tikšanās sarīkojumam, neviens brīvprātīgi nepieteicās rīkot nākamo saietu. Brigita Kalpinska-Maskaļūne vērtēja, kāda nozīme ir tam, ka šādu milzu pienākumu uzņemas cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar pasākumu organizēšanu. Labi zināms, ka Bārbeles pagasta bibliotekārei Brigitai Krauzei ilggadēja pieredze kultūras darbā, savukārt meita Elīna radusi strādāt ar dažādām sabiedrības grupām. Tādēļ var tikai mācīties, kā veidot šādas svētku reizes.

Padomāts bija par ļoti daudz ko, varētu sacīt – par visu, uzskata jaunās Piebalgu paaudzes pārstāve Dace Ruča. Sākot ar uzrunājošiem ielūgumiem. Viesi saņēma īpašas uzlīmes un pildspalvas ar uzrakstu «Piebalgu dzimta», jau pieminēto izdevumu, kurā uzskatāmi dokumentēti vēstures fakti un dati. Sarīkojumam bija muzikāls ietērps, vienoti gādāts cienasta galda klājums, lai atbraucējiem nebūtu jāņem līdzi tradicionālie groziņi. Loģiski, ka dalības maksa tika rēķināta pēc viesu kopējā skaita. Īpaši organizēta izsole, kurā varēja iegūt dzimtu senu dokumentu kopijas, B. Krauzes adītus maučus. Tā veidojās «Piebalgu tipogrāfijas», kā to nosauca Elīna, izdevumu fonds. Bija izdomāts, lai katra zara pēcnācēji iepazīstinātu ar sevi. Šādi izvērtās praktiskā puse, kurai pietika arīdzan emocionālas aploces. Ja sirdī nejūt dzimtas starojumu, diezin vai izdotos sasaistīt tik daudz tuvu ļaužu.

Mājas «Veldzes» ar īpašo, no ikdienas spriedzes atbrīvojošo gaisotni ir lieliska satikšanās vieta. Brigita sacīja, ka viņas māmuļai Elvīrai bijusi tīkama radošanās un ciemošanās. Šis gars virmo cauri laikam un dod impulsus meitām Brigitai un Inārai, mazmeitai Elīnai, viņas dēliem Tomam un Emīlam.

Ieskaņā bija skaists rituāls, kurā viesi stājās maģiskajā aplī un dziedāja latviešu spēka dziesmas, tā pie ugunskura vienojot arī attālus radiniekus. Šī teksta autore, Piebalgu dzimtai piederīga, cer, ka sekos turpinājums. Vēlāk arī noskaidrojās, ka rīkotājas apņēmušās atkal visus aicināt kopā 2019. gadā. Tikšanās dienā bija jūtams, ka zūdošajām materiālajām vērtībām pāri stāv netveramais, dvēseliskais, ko katrs izjūt, cik viņam šādas spējas dotas.

Viss notikušais ir iemūžināts bildēs, nofilmēts, lai paliktu piemiņā pašiem un tuviniekiem. Fotomeistaram Artūram Zuikam darba bija daudz.

Interesanti fakti

Brunavas pagasta mājas un māju grupas, kurās ieprecējušās Piebalgu meitenes: «Silenieki», «Valteķi», «Rākaņi», «Buivēni», «Zluktēni», «Grigani», «Toločkani», «Tīreļi», «Krastiņi», «Ķirķeļi», «Grūbas», «Lindiņi», «Rožlejas», Mūra Panemūne, Sarkanpanemūne, «Mārēni», «Plītnieki», «Jodavas», «Šķirēni», «Žemaiči», «Podži», «Malankas», «Laukgaļi», «Muižeļi», «Zaķi», «Degumnieki», «Sudrabsalas», «Lopgale».

Lietuvas Valsts vēstures arhīvā atrasti neparasti personvārdi: Augustīns, Pauljānis, Prics, Luka, Gotārds, Bogumīle (Lība), Ludvika, Ambrozina, Solomeja Petronella, Lavīze Anna, Lote, Gotlība.

Ikars Piebalgs debitējis rakstniecībā ar politisku trilleri «Melu sindikāts».

Viesu vidū bija Jānis Vētra, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs.

+ 1

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Laiks sasien kopā Piebalgu paaudzes

Kategorijas