BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pēc lietus pārplūst tualetes bedre

Uldis Varnevičs

2016. gada 13. jūlijs 00:00

59
Pēc lietus pārplūst tualetes bedre

Ar laikraksta palīdzību neskaidrības starp mājas iedzīvotājiem un apsaimniekotāju centās risināt Bauskas ēkas Rīgas ielā 59 iemītnieki. Tiesa, beigās izrādījās, ka problēmas ir abām pusēm.

Rīgas ielas 59. nama iedzīvotāji jau pirms diviem mēnešiem devušies pie SIA «Vides serviss» juridiskā pārvaldnieka Jāņa Skujas sūdzēties par slikto mājas tualetes stāvokli. Lielākā problēma – pie sausās tualetes bedres nelegāli pieslēgušies no viena ēkas dzīvokļa, tāpēc bedre pārplūst. Pieslēgums likvidēts, bet ar to darbi beigušies. Bedrē radusies sūce un ticis arī ūdens no spēcīgā lietus. Tāpēc tā pārplūdusi. Iedzīvotāji gaidījuši, ka kaut kādā veidā sūci novērsīs un caurumus aiztaisīs, bet nekā.

SIA «Vides serviss» valdes locekle Linda Tijone informēja, ka Rīgas ielas 59. ēkā ir sausā tualete. Līdz šim regulāri sētnieks vai mājas iedzīvotāji pasūtīja bedres izsūknēšanu ar asenizācijas mucu. Diemžēl to parasti darot, kad tiek konstatēts, ka šī tualetes bedre ir pilna, un to fiksē, kad kanalizācija sāk pārplūst.

Bedri uzreiz pēc sūdzības saņemšanas izsūknēja. «Tas problēmu neatrisina. Esmu uzdevusi sagatavot izmaksu tāmi vienas kopīgas «slapjās» tualetes izbūvei. Šīs mājas bilance ir negatīva, un dzīvokļu īpašniekiem būs jālemj par tās ierīkošanas finansēšanu,» uzsver L. Tijone. Viņa atklāj, ka tualetes bedri neatbilstīgi izmanto arī kā atkritumu izgāztuvi. Tā rezultātā asenizāciju nevar veikt pilnā apmērā, jo stikla pudeles, lauskas, auduma segas, «pamperi» bojā mehānismus. Biezā masa, kas ir atkritumi un fekālijas, būtu jāiztīra manuāli – tas jāveic cilvēkam. Atrast darbiniekus, kuri labprātīgi to darītu, ir problemātiski, jo apstākļi antisanitāri.

«Bauskas vecpilsētā vēl ir virkne māju, kur ir šāda situācija. Dzīvojam 21. gadsimtā, bet nav pieslēgumu pilsētas centrālajai ūdens un kanalizācijas sistēmai. Pēc Rīgas un Plūdoņa ielas sakārtošanas ir iespēja veidot jaunus pieslēgumus, bet problēma pašlaik ir finansējums,» atzīst L. Tijone. Viņa stāsta, ka ēkas ir būvētas tajos laikos, kad nebija iespējas ievilkt kanalizācijas sistēmu visos dzīvokļos. Piemēram, ir gadījumi, kad, lai ierīkotu kanalizāciju otrajā stāvā, ir jāvienojas ar pirmā stāva dzīvokļa īpašnieku par kanalizācijas caurules izbūvi guļamistabā, un tā šis jautājums iestrēgst.

«Mans redzējums – šādās vecpilsētas mājās, ja nevar vienoties visi dzīvokļu īpašnieki, ir jāizbūvē kaut viena kopīgi pieejama «slapjā» tualete ar pieslēgumu pilsētas centrālajai kanalizācijas sistēmai,» uzskata apsaimniekošanas uzņēmuma vadītāja L. Tijone.