Āfrikas cūku mēris ir kritiski tuvu

2016. gada 13. jūlijs 00:00

635

Mūspusē pirmie saslimšanas gadījumi ar Āfrikas cūku mēri tiek prognozēti Vecumnieku novada Valles un Kurmenes pagastā. Slimības izplatība pašlaik konstatēta pārdesmit kilometru attālumā no minētajām vietām.

Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus noteikumos, lai precizētu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) riska zonas Latvijas Republikā, informē Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciālisteViktorija Kalniņa.

Sasniedz mūspuses pagastus
Valles un Kurmenes pagastu varētu iekļaut otrajā riska zonā – tās ir vistuvāk esošās teritorijas, kas robežojas ar mēra skartajiem pagastiem – Aizkraukles pagasta Papardes ciemu un Lielvārdes novada Jumpravas pagasta Spilves ciematu, liecina pvd.lv mājaslapā pieejamā informācija.

No minētajām mēra skartajām vietām Vecumnieku novada Valle atrodas aptuveni 45, Taurkalne 30 un Kurmene ap 50 kilometru attālumā.
Kurmenes pagasta pārvaldes vadītājs Agris Kondrāts sarunā ar «Bauskas Dzīvi» sacīja, ka, viņaprāt, mēra izplatību nekas neapturēs. Viņš turpina: «Mēris ir sasniedzis tos apmērus, kādi tika prognozēti. Slimība skars visu valsti. Reālu ieroču sērgas apkarošanai nav. Mednieki nespēj izšaut visas cūkas, kaut gribētu. Lielākās bažas ir par mājas cūku nozari. Ja sekos aizliegumi pirkt un pārdot gaļu, tad cietēji būs cūkaudzētāji. Tiesa, par laimi vai nelaimi, Kurmenē lielu cūkaudzētāju nav.»

Pagasta pārvaldniekam piekrīt mednieku kolektīva «Kurmene» pārstāvis Ivars Drezovs: «Mēri neapkaros. Stress, protams, ir, bet ko mainīt praktiski nav iespējams. Tagad mežos staigā daudz sivēnmāšu, tās ir aktivizējušās. Māte daba izlems, kuram ruksim dzīvot, kuram ne.» Līdz viņa ausīm nonākušas runas, ka mēris jau sasniedzis kaimiņu pagasta Birzgales teritoriju. «Tās ir tikai baumas, kas nav pierādītas. Diemžēl daļa mednieku neapzinās mēra draudus,» nobažījies teic Ivars.

Tagad ir sēņotāju un ogotāju sezona. Visticamāk, kritušo dzīvnieku varētu atrast tieši viņi. Tiesa, pastāv noklusēšanas iespējas un liela varbūtība, ka dzīvnieks ir bijis aizšauts vai miris dabīgā nāvē.

Mednieku kolektīva «Valle» vadītājs Ziedonis Jankužs informē, ka mēris Valles pagastu vēl nav sasniedzis, bet bīstami pietuvojies. «Dzīvniekiem mēris vēl nav konstatēts. Sācies ogotāju laiks. Ja cilvēki būs atbildīgi, viņi ziņos par kritušu dzīvnieku. Tieši cilvēks ir galvenais slimības izplatītājs. Ogotāji braukā no viena reģiona uz citu. Arī mirušais inficētais kustonis, piemēram, iekrītot upē, slimību nes tālāk. Mēri nekas neapturēs, un agri vai vēlu tas pāršalks visu valsti,» apgalvo Z. Jankužs.

Grozījumi noteikumos
Noteikumos veiktie grozījumi paredz, ka ĀCM pirmās riska zonas teritorijā papildus jau noteiktajiem novadiem un pagastiem ietilps Bauskas un Iecavas novads, Vecumnieku novada Vecumnieku, Stelpes, Bārbeles un Skaistkalnes pagasts. Šajos pagastos ĀCM pietuvojies kritiski tuvu, tie robežojas ar vietām, kur jau noteikta pirmā riska zona, tomēr saslimšana vēl nav konstatēta.

Otrajā riska zonā plānots iekļaut Vecumnieku novada Valles un Kurmenes pagastu, kur ĀCM konstatēts pāris desmitu kilometru attālumā uz Aizkraukles pusi.

Noteikumu projekts vēl tiks skatīts valdībā.

Slimību konstatē mājlopiem
Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kā arī Polijā šogad pirmo reizi mājas cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris.
Polijā Āfrikas cūku mēris konstatēts novietnē, kurā turēta 261 cūka, Lietuvā mēris fiksēts nelielā piemājas saimniecībā ar trim rukšiem, slimība apstiprināta divās Igaunijas piemājas saimniecībās – vienā turētas sešas cūkas, otrā bijušas septiņas, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) informācija.

Bauskas novada Gailīšu pagasta zemnieku saimniecības «Senči» vadītāja Ligita Mendele uzskata, ka ĀCM Latviju skars pilnībā, nav zināms vienīgi tas, vai cietīs mājas cūkas. «Katram cūkkopim jārūpējas par saimniecību, jādara viss iespējamais, lai nepieļautu mājas cūku mēra ienākšanu Latvijā. Fermas regulāri pārbauda PVD speciālisti, arī mēs, cūkkopji, domājam par biodrošību. «Senčos» pēc pāris nedēļām plānots celt žogu. Ar pastiprinātu piesardzību sekojam līdzi, no kurienes un kādā periodā tiek ievesti jaunie sivēni,» stāsta
L. Mendele. Viņas saimniecībā ir aptuveni tūkstoš cūku. «Notiek dažādi semināri un kursi, cūkaudzētājiem sūta informāciju, ieteikumus. Tomēr uzskatu, ka slimības pirmsākumos vadošo institūciju rīcība varēja būt krietni efektīvāka,» tā Ligita Mendele.

Gailīšu pagasta saimniecības īpašnieci uztrauc mežacūku populācija. Situāciju var uzlabot visu nozaru sadarbība. «Medniekiem, zemes īpašniekiem, cūkaudzētājiem, asociācijām, biedrībām un valsts iestādēm ir jāsadarbojas. Pašlaik tas notiek epizodiski,» teic L. Mendele.

UZZIŅAI

Ir definētas trīs ĀCM riska zonas

Pirmās zonas teritorijā nav konstatētas ar ĀCM slimas mājas cūkas un mežacūkas, tomēr šī buferzona atrodas blakus ĀCM skartajām teritorijām. Dzīvas cūkas un cūkgaļu no šīs zonas drīkst izvest, ievērojot PVD noteiktās biodrošības normas.

Par otro zonu definētas teritorijas, kurās ir konstatētas ar ĀCM slimas mežacūkas. No šīs zonas aizliegts pārvietot dzīvas mājas cūkas, savukārt cūkgaļu un mežacūku gaļu, kā arī gaļas izstrādājumus drīkst izvest, ievērojot PVD noteiktās biodrošības normas.

Par trešo riska zonu noteiktas teritorijas, kurās ir konstatētas ar ĀCM slimas mājas cūkas un mežacūkas, un no šīs teritorijas nedrīkst izvest ne dzīvas cūkas, ne cūkgaļu un tās izstrādājumus, ne arī mežacūku gaļu un tās izstrādājumus.
Avots: Zemkopības ministrija

JĀIEVĒRO!

Pārtikas un veterinārais dienests atgādina mājas cūku turētājiem:
cūkas nedrīkst atrasties āra aplokos, jānovērš to kontakts ar savvaļas un klaiņojošiem dzīvniekiem;

nevar pieļaut savvaļas putnu iekļūšanu cūku novietnēs un barības uzglabāšanas vietās;

aizliegts lietot pakaišus, ja pastāv aizdomas, ka tiem varētu būt piekļuvuši savvaļas dzīvnieki;

cūkām nedrīkst izbarot zaļbarību, arī pagalmos pļauto zāli, termiski neapstrādātus kartupeļus, īpaši tad, ja cūku novietne atrodas tuvu mežam;

kopjot dzīvniekus, jāizmanto tikai šim darbam paredzēts apģērbs un apavi, kuri netiek valkāti ārpus novietnes;

pie ieejas novietnē jānodrošina apavu dezinfekcija, novietne regulāri jātīra un jādezinficē;

ja cūkas izskatās neveselas, nekavējoties jāizsauc veterinārārsts;

Latvijā šogad Āfrikas cūku mēris konstatēts tikai mežacūkām – reģistrēti 517 saslimšanas gadījumi, 20 no tiem – jūlija sākumā;

pēdējais saslimšanas gadījums ar Āfrikas cūku mēri mājas cūkām Latvijā fiksēts 2015. gada septembrī. Pērn Āfrikas cūku mēra dēļ bija jāiznīcina 213 mājas cūkas, 2014. gadā – 564.

Avots: Zemkopības ministrija

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Āfrikas cūku mēris ir kritiski tuvu

Kategorijas