Premjers aicina rīkoties

Pāris Bauskas novada domes deputātu, pašvaldības administrācijas darbinieki un novada uzņēmēji piektdien, 8. jūlijā, Bauskas Rātsnamā bija ieradušies uz tikšanos ar Ministru prezidentu Māri Kučinski.
Divu stundu ilgā diskusijā premjers iepazinās ar prezentāciju par Bauskas novadu, uzklausīja vietējo amatpersonu un uzņēmēju rosinājumus, lūgumus, atbildēja uz jautājumiem.
Iepazīstinot ar aktualitātēm valdības darbā, M. Kučinskis kā diskusijām nepakļaujamo prioritāti nosauca aizsardzības nozari. Viņš norādīja, ka budžetā divu procentu atvēlēšana aizsardzībai ir negrozāms uzstādījums. Vienlaikus Latvijā paredzēts investīciju pieplūdums aizsardzības nozarei, no kā iegūs arī mūsu tautsaimniecība.
Skolu būs mazāk
Premjers apliecināja, ka izglītības jomā finansējums tiks rasts, taču no tā cietīs daudzas citas jomas. Pēc jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanas lielāku vērību pievērsīs izglītības kvalitātes paaugstināšanai, sekos turpmākie darbi. M. Kučinskis atzina, ka skolu tīkla optimizācija ir neizbēgama tuvāko gadu realitāte. 2018. gada 1. septembrī būs mazāk skolu, saruks pedagogu skaits, bet tāda ir reālā situācija. «Skolas neglābs laukus no tukšuma. Izglābs darba vietas un uzņēmējdarbības attīstība lauku teritorijās,» akcentēja M. Kučinskis.
Premjers ar sapratni uzklausīja baušķenieku aicinājumu pārskatīt Ministru kabineta nosacījumus, ietverot tajos normu, ka pašvaldībai jānodrošina pamatskolas klašu skolēnu nokļūšana līdz viņu dzīvesvietai tuvāk esošajai izglītības iestādei. Tas ļautu ievērojami ietaupīt pašvaldības līdzekļus.
Divus darbus vienlaikus
Prezentācijā un arī novada domes priekšsēdētāja Raita Ābelnieka uzrunā tika uzsvērta sāpīgākā Bauskas problēma – apvedceļa trūkums.
R. Ābelnieks pauda pašvaldības nostāju vienlaikus veikt starptautiskās dzelzceļa maģistrāles «Rail Baltica» un Bauskas apvedceļa būvi. Ne bez vietējās varas un iedzīvotāju uzstājības panākts, ka abas šīs transporta maģistrāles Bauskas pievārtē savietojas vienā transporta koridorā.
M. Kučinskim šī ideja šķita pieņemama. Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» premjers sacīja, ka priekšlikums ir ekonomiski loģisks, arī tehniski īstenojams. Viņš aicināja pašvaldību aktīvi sekot līdzi «Rail Baltica» projekta attīstībai, vērsties pie atbildīgiem speciālistiem, lai līdz ar dzelzceļa līnijas tehniskā projekta izstrādi taptu arī Bauskas apvedceļa projekts.
Meklē naudu bibliotēkai
Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore Baiba Tormane plašā prezentācijā stāstīja par problēmu – nespēju piekļūt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumam jaunas bibliotēkas celtniecībai. Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības projektā tapis Bauskas bibliotēkas tehniskais projekts. Tas par septiņiem miljoniem paredz uzbūvēt jaunu bibliotēkas ēku kompleksu. Taču cerētais finansējuma avots no ES fondiem aktivitātē «5.6.1» baušķeniekiem nav pieejams. Visa summa atvēlēta dažādu darbu veikšanai Rīgā, tostarp «Daugavas» stadiona rekonstrukcijai.
Premjers apliecināja, ka šis finansējuma avots ir novirzīts galvaspilsētai. Taču nākamgad paredzēta ES atvēlētā finansējuma pielietojuma revīzija. Tad var atklāties, ka dažos objektos galvaspilsētas pašvaldība nebūs gatava visa līdzfinansējuma izmantošanai. Pašlaik tā ir reālākā iespēja, kā dabūt naudu jaunas bibliotēkas būvei. Septiņi miljoni nav astronomiska summa, taču nacionālajā finansējumā uz to nevar cerēt. Bibliotēkas vadībai kopā ar pašvaldību uzmanīgi jāseko līdzi aktivitātēm Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kur vēl var pavērties iespēja ES līdzfinansējuma saņemšanai.
Grozījumi nodokļos
Par politiķu nepietiekamo atbalstu vienmērīgai sporta infrastruktūras attīstībai visā valsts teritorijā žēlojās Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktore Biruta Grantiņa. Paužot sapratni baušķenieku sāpei, premjers uzsvēra, ka svarīga ir nacionālās nozīmes centru izaugsme, arī sporta objektu izbūvē.
M. Kučinskis piekrita Bauskas uzņēmēju iebildumiem pret neveiksmīgi ieviesto mikrouzņēmumu atbalsta modeli. Šajā jomā nodokļu grozījumi tika solīti jau no nākamā gada janvāra. Tāpat premjers solīja aktivizēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reorganizāciju, kā pozitīvu piemēru nosaucot Igaunijas pieredzi, tur esošo algu modeli, kā arī pilnīgi citādāku VID darba filozofiju. Tika runāts arī par sadarbību Latvijas un Ķīnas eksporta tirgus izvēršanā, premjers solīja veicināt uzņēmējdarbības atbalstīšanas iespējas pašvaldībām. Nelielas diskusijas izvērtās vēl par citām tēmām.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»