ES finansējums maina virzienu

2016. gada 11. jūlijs 00:00

1202

Bauskā 6. un 7. jūlijā notika Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda Uzraudzības komitejas ikgadējā izbraukuma sēde, informē Finanšu ministrija.

Sēdes dalībnieki skatīja 2014. – 2020. gada plānošanas perioda prioritātes. Līdz šim apstiprināti 75 Ministru kabineta noteikumi, kas ir 70% no nepieciešamā Eiropas Savienības fondu investīciju ieviešanai.

Atbalstīs inovācijas
Par aktualitātēm informēja Finanšu ministrijas ES fondu Uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne: «Ar katru plānošanas periodu iniciatīvas mainās. Šajā periodā fokuss vairāk ir uz finanšu instrumentiem – aizdevumiem un fondiem, kas gatavi palīdzēt uzņēmumiem. Nepiešķir grantus, bet gan aizdevumus, kas nekropļo tirgu. Citādi tie, kam nav grantu, nokļūst zaudētājos.»

Speciāliste minēja, ka ES fondi ir gatavi atbalstīt inovācijas un iesaistīt ražošanā zinātniekus, līdzīgi kā tas ir «Baltic Dairy Board» sūkalu pārstrādes ražotnē Bauskas novadā. Ekonomikas jomās, kur ir sadarbība ar zinātni, ir atbalsts arī grantu veidā. Būtisks nosacījums ir izveidot kaut ko novatorisku, turklāt uzņēmumam nav jābūt jaunam.

«Nepieciešams, lai cilvēki, kas iesaistīti projektu īstenošanā, redz paveikto un reizē arī var apzināties, kā vajag strādāt un kā nevajag. Bauskas novadā īstenoti dažādi projekti – fondu finansējums ieguldīts gan infrastruktūrā, gan sociālajā un ekonomikas jomā. Patīkami, ka investīcijas papildina no pašvaldības budžeta,» uzsver D. Rancāne.

Ražotņu attīstībai
Pēc sēdes dalībnieki apmeklēja Bauskas apkārtnē esošos ES fondu līdzfinansētos projektus – Bauskas Rātsnamu, SOS bērnu ciematu Īslīcē, Bauskas pili. Uzraudzības komitejas dalībnieki iepazinās ar SIA «Baltic Dairy Board» un uzņēmumu «Bauskas alus». Ražotņu pārstāvjiem bija iespēja paust viedokli par piesaistīto ES fondu nozīmi attīstībā.

SIA «Baltic Dairy Board» pašlaik ir 60 darbinieku, informēja uzņēmuma valdes locekle Ilona Kazāka. «Nebija domāts meklēt valsts atbalstu. Tomēr, kad radās iespēja, to izmantojām,» atzina valdes priekšsēdētājs Kaspars Kazāks. Viņš sacīja, ka ražotnes izbūvei ņemts «Nordea» bankas kredīts, 19 procentu ieguldījuma ir privātie investori, desmit procentu – riska kapitāls, pārējais jeb aptuveni 1,7 miljoni, kas ir vairāk nekā desmitā daļa no ieguldījumiem, ir ES līdzfinansējums.

SIA «Bauskas alus» ražotne izmantojusi ES fondus dažādiem projektiem. «Iespēja gūt finansējumu, kas segtu 50 procentu no nepieciešamo ieguldījumu apmēra, bija ļoti svarīga. Uzņēmums nebija spējīgs pilnā apmērā ieguldīt šādus līdzekļus attīstībā,» atzina SIA «Bauskas alus» komercdirektore Daiga Sol-
zemniece.

Pozitīva pieredze
«ES fondu finansējums ir papildu nauda tautsaimniecībā. Svarīgi, kā tā ienāk un ietekmē konkurenci,» uzsvēra Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents un ES struktūrfondu uzraudzības komitejas loceklis. Viņš uzskata, ka trūkst sistemātiskas pieejas. «Savulaik gaļas pārstrādes projektiem iedeva tik daudz naudas, ka ražotņu jauda piecas reizes pārsniedza Latvijai nepieciešamo, un uzņēmumi sāka bankrotēt,» atceras H. Danusēvičs. Viņš pauž viedokli, ka valdībai jāpievērš lielāka uzmanība pozitīvajai pieredzei, izplatot informāciju par labajiem piemēriem ES naudas izmantošanā.

Uzraudzības komitejā bija arī Eiropas Komisijas pārstāvji – Reģionālās un pilsētu politikas ģenerāldirektorāta Igaunijas, Somijas un Latvijas nodaļas vadītāja Angela Martinesa Sarasola un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļaušanas ģenerāldirektorāta Baltijas valstu un Somijas nodaļas vadītājs Egberts Holtis. «Eiropas Komisija nešaubās par Latvijas ES fondu vadības un kontroles sistēmas kapacitāti veiksmīgi ieguldīt ES fondu investīcijas. Pašlaik ir aktuāli nodrošināt, ka atbalstītie ES fondu projekti ir kvalitatīvi un efektīvi paaugstina Latvijas iedzīvotāju labklājību – kvalitātes nodrošināšanai nevar būt kompromisu,» teic A. M. Sarasola.

UZZIŅAI

Bauskas novada pašvaldībā 2007. – 2013. gada plānošanas periodā ES fondu līdzfinansēto projektu kopējais finansējums sasniedza gandrīz 39 miljonus eiro. Lielākie projekti: «Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Bauskā», ES finansējums – 4 196 308,26 eiro, «Tranzītielu sakārtošana Bauskā» – 3 367 0934,23 eiro, «Ilgtspējīga lietus ūdens kanalizācijas apsaimniekošana Lielupes baseina vides kvalitātes uzlabošanai» – 903 294 eiro, «Bauskas pils – sociālekonomiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta – atjaunošanas II kārta» – 1 713 711 eiro un «Rīgas ielas posma rekonstrukcija uzņēmējdarbības attīstībai» – 450 330 eiro.

SIA «Bauskas alus» no 2003. līdz 2015. gadam ES struktūrfondu finansiālo atbalstu izmantoja septiņiem projektiem:
2003. gadā – «Katlu mājas būvniecība, iekārtu piegāde un montāža»;

2007. gadā – «Bauskas alus ražošanas modernizācija atbilstoši darba drošības standartiem»;

2010. gadā – «Alus ražotnes iekšējo procesu modernizācija»;

2011. gadā – «Alus un bezalkoholisko dzērienu pildīšanas procesu modernizācija»;

2012. gadā – vadītāju profesionālās pilnveides programma «Produktivitātes evolūcija»;

2013. gadā – «Pudeļu etiķēšanas sistēmas uzlabošana»;

2015. gadā – «Uzņēmuma ražošanas iekārtu modernizācija».

Kopējās projektu atbalstāmās izmaksas – 1 560 013,41 eiro, kopējās ES atbalstu summas no atbalstāmām izmaksām – 816 437,23 eiro.

SIA «Baltic Dairy Board» īstenotie projekti ar ES līdzfinansējumu: «Inovatīvu iekārtu komplekta iegāde sūkalu padziļinātai pārstrādei», «SIA «Baltic Dairy Board» ārējo tirgus apgūšanas pasākumi» ar piesaistīto līdzfinansējumu 1 738 683, 7 784 un 6016 eiro.

Avoti: SIA «Bauskas alus», Bauskas novada dome.

VIEDOKLIS

Baiba Traidase, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vecākā ekonomiste:
– Politiskās vēsmas ES liecina, ka solidaritātes griba un kohēzijas – izlīdzināšanas un attīstības iedzīšanas – ideja lēnām irst. Gatavība likt naudu kopējā budžeta katlā un no tā piešķirt līdzekļus perifērām valstīm krīzes ietekmē iet mazumā. Junkera plāns ar Eiropas stratēģisko investīciju fondu skaidri iezīmē Eiropas Komisijas aicinājumu – došanas vietā nāk aizdošana.

Līdz ar to nav skaidrs, kas Latviju sagaida pēc pašreizējā ES fondu plānošanas perioda beigām. ES līdzekļu aploksne pēc 2020. gada, visdrīzāk, būs plānāka, turklāt tā var nākt ar noteikumu – prom no grantiem un subsīdijām uz aizdevumiem un garantijām. Latvijai tas nozīmēs saimniekošanu bez ierastās ES finanšu palīdzības budžetā.

Plāna šādam situācijas pavērsienam mums diemžēl vēl nav. Valsts finansēs ierasti dzīvojam ar budžeta deficītu, turklāt tā mērķis ir -0,5% no iekšzemes kopprodukta, nevis sabalansēta bilance. Vienlaikus ārvalstu finanšu palīdzība dod 12 procentu no budžeta ieņēmumiem un nodrošina 70 procentu no publisko investīciju groza. Tas nozīmē, ka budžeta nodokļu ieņēmumus galvenokārt tērējam ne-investīcijām, un nebūs īsti, no kā atņemt daļu. Ceļiem vairs nebūs papildu miljarda eiro, tāpat kā vides un enerģijas infrastruktūrai, kā arī izglītības sistēmai un pētniekiem. Tautsaimniecības attīstībai kopumā tā būs «strauja bremzēšana», jo ar šī brīža finansējumu ES struktūrfondi veicina IKP izaugsmi vidēji par trīs procentpunktiem gadā.

Tikmēr citas reģiona valstis jau pašlaik darbojas, lai ES fondus, kas varētu apsīkt, padarītu «ilgtspēlējošākus». ES līmenī aizvien biežāk runā par privātās-publiskās partnerības (PPP) projektiem, kad, sadarbojoties privātajam partnerim un valstij, realizē valstij svarīgas funkcijas. Latvijā līdz ar krīzi PPP projektu ieviešanu pārtrauca.

Avots: makroekonomika.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

ES finansējums maina virzienu

Kategorijas