Valdzina deju un rožu krāšņums

2016. gada 8. jūlijs 00:00

540

VIII Starptautiskais tautas deju festivāls «Sudmaliņas» bagātinājis arī mūspuses kultūras dzīvi – trešdien, 6. jūlijā, Rundāles pils parkā norisinājās viens no festivāla koncertiem.

Divu stundu garajā koncertā parka Zaļajā teātrī tika izdejotas latviešu, baltkrievu, turku, armēņu un gruzīnu dejas. Ārzemnieku spilgtie un kolorītie tērpi uzreiz piesaista skatītāju acis. Ar vizuļiem, izšuvumiem un rotājumiem bagātie kostīmi ir īsti konkurenti pat košajiem Alsungas tautastērpiem.

Profesionāli priekšnesumi
Koncerta laikā vienubrīd uznāca lietus, kas iztraucēja uzstāšanos dažām ārzemju grupām, jo uz slapjas skatuves ātrās un karstasinīgās dejās var viegli vien paslīdēt. Tā vietā skatītāji varēja baudīt šo tautu mūziku, ko izmantoja pasākuma vadītājs, uzaicinot gan latviešu, gan ārzemju meitenes dejot.

Visi deju ansambļi bija ļoti pieredzējuši. Pirms katras uzstāšanās varēja klausīties, cik daudz un dažādās valstīs tie jau ir bijuši un ko paspējuši sasniegt. Priekšnesumi bija profesionāli un ļoti izstrādāti. Lai izdejotu turku un armēņu ātrās dejas, ir nepieciešama fiziskā sagatavotība un liela izturība, jo tiek dejots neapstājoties. Puiši īpaši izcēlās ar skaļiem deju saucieniem.

Armēņu prieks Latvijā
Pēc koncerta Armēnijas ansambļa «Mush» dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs Arturs Akopjans, kurš ir ieguvis Armēnijas Kultūras ministrijas zelta medaļu, «Bauskas Dzīvei» atklāja, ka koncerta gaisotne viņam šķitusi ļoti patīkama.

Arturs pats veido deju horeogrāfijas un teic, ka tas ir Dieva dots talants. Latvijas daba viņam likusies lieliska – meži, zaļums. Vienīgais, kas traucējis, ir lietus, jo Armēnijā tas esot ļoti reti un pie tā dejotāji nav pieraduši. Armēņiem paveicās, ka uzstāšanās brīdī nelija, jo lietus laikā ansamblis nedejo.

Viens no «Mush» dalībniekiem Armans pastāstīja, ka viņam ļoti patikusi Rundāles pils un bijis interesanti aplūkot muzeja interjeru un eksponātus. Koncerts brīvdabā ļoti gājis pie sirds, bijis pacilāts noskaņojums. «Dejoju jau kopš sešu gadu vecuma, kad pirmoreiz mamma mani atveda uz mēģinājumu, pēc tam jau tas iepatikās arī pašam. Nu jau 14 gadus nodarbojos ar dejām. Latvija man iepatikās uzreiz. Jūsu noskaņojums, jūsu daba – ļoti tīra un skaista, kā no pasakas uzzīmēta. Bet galvenais, ka šeit ir laipni un draudzīgi cilvēki,» apliecina Armans.

Armēņi angliski runā maz, arī jaunieši daudz labāk prot krievu valodu.

Lepni par savu mūzikas valodu
Koncertu trešdien apmeklēja arī kultūras ministre Dace Melbārde. Koncerta gaisotni viņa raksturoja kā ļoti, ļoti jauku. «Manuprāt, Rundāle ir fantastiska koncerta vietas izvēle, jo dalībniekiem ir lieliska iespēja redzēt mūsu arhitektūras brīnumu tieši rožu ziedēšanas laikā. Viesi ir brīnišķīgi un ļoti spēcīgi dejotāji,» vērtē D. Melbārde.

Ideja par tautas deju festivālu radusies pirms 24 gadiem Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku virsvadītājai un horeogrāfei Ingrīdai Edītei Saulītei. Šogad jau astoto reizi tika saaicināti dejotāji un mūziķi no dažādām tuvākām un tālākām valstīm. Iepriekš festivālos piedalījušās 114 Latvijas deju grupas un 93 deju grupas no 43 pasaules valstīm.

Nosaukumu «Sudmaliņas» festivāls ieguvis tāpēc, ka tā ir viena no senākajām un populārākajām latviešu tautas dejām. Sudmaliņu spārniem griežoties, veidojas aplis, kurā visi festivāla dalībnieki ir kopā ar savu dejas prieku, lepni katrs par savu mūzikas un dejas valodu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Valdzina deju un rožu krāšņums

Kategorijas