Senatnei pavērtās durvis Grobiņā

2016. gada 8. jūlijs 00:00

Jaunieši Liepājas pievārtē – Grobiņā – iedzīvina kuršu vikingu tradīcijas. Viens no variantiem, kurp vasara ceļotājus var aizvest, – uz Kurzemi.

Karstās vasaras dienās vizināšanās ar vikingu laivu rāmos ūdeņos ir tīrā bauda. Uz Skandināviju nav jābrauc, jo draudzīgus un pievilcīgus Kurzemes vikingus var sastapt Grobiņā, kas atrodas desmit kilometrus no Liepājas. Kopš 2012. gada Ālandes upītes krastā darbojas aktīvā tūrisma centrs «Kuršu vikingu apmetne».

Apmetnē – zemgalieši
Centrs, ko izveidoja Grobiņā reģistrētā biedrība «Tūrisma klubs «Oga»», ir viens no jaunākajiem un jau atzinību guvušajiem aktīvā tūrisma objektiem Kurzemes piekrastē. Pērn tam tika piešķirta Kultūras mantojuma gada balva nominācijā «Kultūras mantojuma popularizēšana», jo centra darbības pamatvirziens ir 7. – 11. gadsimta kuršu dzīvesveida un tradīciju iedzīvināšana.

Šovasar Kuršu vikingu apmetni apmeklēja un aizraujošās sportiskās izklaidēs un atrakcijās piedalījās Bauskas, Vecumnieku un Iecavas novada bibliotekāru grupa. Pēc četrām apmetnē pavadītām stundām dalībnieki atzina, ka pēcpusdiena aizritēja gluži vienkārši lieliski. Četras zemgaliešu komandas piedalījās sacensībās, iesaistoties dažādu neparastu uzdevumu veikšanā. Norises vēroja arī «Bauskas Dzīve».

Centrā «Kuršu vikingu apmetne» darbojas vietējie jaunieši un citi entuziasti, piedāvājot plašu programmu bērniem un pieaugušajiem. Tie ir braucieni ar kuršu vikingu liellaivu pa dzirnavu dīķi līdz Grobiņas pilsdrupām, naksnīgas mistērijas uz ūdeņiem, kuršu vikingu sporta spēles, ekskursija Grobiņas arheoloģiskajā ansamblī, šaušana ar profesionālu loku un bultām instruktora vadībā, «Īstenā vikinga tests» un citas aktivitātes.

Slēpo pa zāli
Bauskas, Vecumnieku un Iecavas interesentu četras komandas piedalījās šķēpa mešanā, kura mērķis bija iezīmēts presētu salmu kaudzē. Arī bultas tika raidītas uz līdzīgu siena krāvumu. Varēja izmēģināt visnotaļ neparasto pārvietošanos ar vairākpēdu koka slēpēm. Uz platās slēpes nostājas trīs vai četri dalībnieki. Lai noturētos līdzsvarā, ir vajadzīga ritma izjūta un visas komandas darbības sinhronizācija. Šo atrakciju nemitīgi pavadīja smiekli, jo pat vismazākā neprecizitāte visu komandu nogāza gar zemi. Toties visas dalībnieku grupas guva panākumus salmu maišeļa mešanā aplī ar trāpījumu centrā. Dažiem ļoti labi veicās loka šaušanā, lai gan neviens iepriekš to nebija darījis.

Atrakciju noslēgumā kuršu vikingi piedāvāja braucienu ar koka laivām «Tontegode» un «Lagerta». Madara Maslova, Bauskas Centrālās bibliotēkas speciāliste, ir sajūsmā gan par sportiskajām norisēm, gan rāmo kuģošanu pa dzirnavu dīķi. «Visvairāk mani ieintriģēja laivinieka stāsts par romantiskiem nakts braucieniem laivā gar Grobiņas pilsdrupām. Ja kompānijā ir tikai puiši, tad tumsā gar krastu skrien skaistas meitenes ar lāpām, bet, ja tā ir draudzeņu izklaide, tad no nakts aizsega iznirst jaunekļi. Grobiņas mūsdienu kuršu vikingi ir gaiši, spēcīgi un jutekliski jauni vīrieši. Bija patīkami vērot, ar kādu aizrautību viņi un daiļās, staltās meitenes iesaistījās senā dzīvesveida un tradīciju popularizēšanā,» spriež Madara.

Vietējās jaunatnes ideja
Kuršu vikingu apmetne – pavisam neliela biroja ēka – ir uzbūvēta Ālandes upītes gleznainā līcī. Plašā apkārtne ir glīti sakopta. Tūristiem tiek piedāvātas arī telšu, ugunskura, grila vietas.

«Bauskas Dzīve» sarunājās ar biedrības «Tūrisma klubs «Oga»» valdes priekšsēdētāju Raimondu Reini. Viņš stāsta par Kuršu vikingu apmetnes tapšanu: «Mēs, Grobiņas jauniešu kompānija, kas aizrāvās ar pārgājieniem, alpīnismu un citiem atpūtas veidiem brīvā dabā, 2002. gadā nodibinājām aktīvā tūrisma biedrību «Oga». Tolaik man bija 18 gadu. Vēlāk radās ideja darbību paplašināt, jo sapratām, ka mūsu pilsētas un novada lielākā vērtība ir Grobiņas arheoloģiskais ansamblis. Tūristiem un arī vietējiem iedzīvotājiem to ir grūti eksponēt tāpēc, ka arheoloģiskie artefakti atrodas vai nu zem zemes, vai Liepājas, Rīgas un Sanktpēterburgas muzejos. Mūsdienu ceļotājus nevar ieintriģēt ar gida stāstījumu vien. To apzinājāmies un nolēmām izveidot aktīvā tūrisma centru, biedrībai piedaloties Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektu konkursos. Grobiņas novada dome mums iznomāja zemi un atbalstīja, sniedzot saimnieciskus pakalpojumus un līdzfinansējot projektus. Pašvaldība joprojām ir biedrības uzticamākā sadarbības partnere. Jaunais tūrisma centrs kļuva par ieejas durvīm uz Grobiņas senatnes vērtībām. Apmetnes ēka, divas liellaivas, vēlīnā dzelzs laikmeta apģērbu versijas, ieroču atdarinājumi un sadzīves priekšmeti ir projektos iegūtā finansējuma rezultāts.»

Nodrošina pēctecību
Raimonds teic, ka biedrībā darbojas 30 aktīvisti – galvenokārt skolēni un studenti, kuri īsteno centra piedāvātās tūrisma programmas. Visi darbojas brīvprātīgi, bet biedrība cenšas entuziastus motivēt, no organizācijas līdzekļiem jauniešiem apmaksājot ekspedīcijas, dažādus izpētes braucienus, pārgājienus. Reizi nedēļā Grobiņas un apkārtnes skolēniem biedrība organizē tūrisma nodarbības, tādējādi Kuršu vikingu apmetnei nodrošinot pēctecību.

Raimonds Reinis ir pārliecināts, ka nevalstiskā organizācija vienlaikus ir sasniegusi vairākus mērķus. Tie ir: Grobiņas pilsētas un novada popularizēšana, vietējo skolēnu un citu jauniešu brīvā laika saturīga pavadīšana ar izglītojošu ievirzi un lokālpatriotisma veicināšana, ko biedrības pārstāvis uzskata par fundamentālu vērtību. Darbošanās aktīvā tūrisma centrā ir vērsta arī uz redzesloka, zināšanu paplašināšanu, jo īpaša uzmanība tiek veltīta senā dzīvesveida pētījumiem, sadarbībai ar vēsturniekiem, arheologiem, citu nozaru speciālistiem.

Ar līdzīgi domājošiem
Izrādās, ka Kurzemes piekrastē darbojas arī citas vēsturiskās izpētes un rekonstrukciju biedrības. Turpina R. Reinis: «Divas vikingu liellaivas mums uzbūvēja Pāvilostā, kur iepazināmies ar vietējās biedrības entuziastiem. Viņi pamatīgi pēta vēsturiskos peldlīdzekļus un paši būvē laivas. Līdz pat 20. gadsimta sākumam vikingu tipa laivu būvniecības tehnoloģija nebija mainījusies kopš vēlīnā dzelzs laikmeta. Arī mēs meklējam informāciju dažādos avotos, sazināmies ar konsultantiem. Es iepazinos ar romāna «Kuršu vikingi» līdzautoru Andreju Miglu. Tā ir daiļliteratūra, nevis vēsturisks darbs, taču romāna rakstīšanas ilgajā periodā Andrejs Migla un Valdis Rūmnieks nopietni pievērsās Baltijas jūras reģiona kuršu un vikingu tradīciju izpētei. Arī rakstnieku sniegtā informācija mums noder aktīvā tūrisma centra darbā.»

UZZIŅAI

Grobiņa (Seeburg) ir vēstures hronikās minētā senākā apdzīvotā vieta Latvijā.

No 7. līdz 11. gadsimtam Grobiņa bija nozīmīga jūras tirdzniecības osta. To pārvaldīja gan kuršu, gan skandināvu vikingi.

1695. gadā Kurzemes hercogs Frīdrihs Kazimirs (Kurzemes hercoga Jēkaba dēls) Grobiņai piešķīra pilsētas tiesības.

Grobiņā ir dzimusi un bērnību pavadījusi rakstniece un publiciste Zenta Mauriņa. Pilsētā ir iekārtota viņas muzejmāja.

Avots: www.grobina.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Senatnei pavērtās durvis Grobiņā

Kategorijas