Pašiem savi dzeņi un lapsa

2016. gada 8. jūlijs 00:00

145

Aktieri Zane un Vilis Daudziņi jau trīspadsmito vasaru aizvada Vecumnieku novada Valles pagastā. Te viņiem ir sava lauku māja, skaists un vairākus hektārus liels īpašums ap to.

«Mēs apzināti meklējām sev māju vai kādu īpašumu laukos, jo vēlējāmies, lai mūsu bērniem būtu iespēja mazotnē iepazīt dabu, lai viņi redz, kur dzīvo vardes, lai redz, kā rāpo skudras, lai nebaidās no odiem, dunduriem. Lai apjauš, ka viņi ir dabas daļa!» tik vienkāršs un pašsaprotams ir aktrises skaidrojums vasaras mājas izvēlei.

Sniegs visu noslēpis
Īpašums Vallē Daudziņu redzeslokā nonāca nejauši. Tika meklēts kāds zemes pleķītis Piebalgā. Rīdzinieki bija sasapņojušies par Vidzemes gleznaino ainavu – kalni, lejas, līkumotie ceļi un ezeri, kas vīd aiz kokiem. Zināms, ka šajā novadā daudzi mākslinieki atraduši sev lauku mājas. Bet Daudziņiem Piebalgā ar mājas atrašanu nesekmējās. Tad kolēģei kāds bija piedāvājis zemesgabalu Vallē, bet viņai tajā brīdī rocība neļāva to nopirkt.

«Pirmo reizi savu nākamo īpašumu apraudzīt atbraucām ziemā. Baltais sniegs bija daudz ko noslēpis, izceļot vien varenos kokus, dažas saimniecības ēkas. Sākumā ilgu laiku šaubījāmies, jo īpašumā bija viss, izņemot dzīvojamo māju. Tā pirms vairākiem gadiem bija nodegusi. Taču palikusī iekoptā ainava bija fantastiska. Varbūt arī ziemas baltums mums bija apžilbinājis acis. Kad pavasarī nokusa sniegs un mēs ieraudzījām, cik daudz te būs jāstrādā, gribējās mukt projām. Bet ko nu vairs, darījums noticis, nauda samaksāta. Ķērāmies vien darbiem klāt,» tā pirms trīspadsmit gadiem dzīvi laukos sāka mākslinieku ģimene.

Mazie un lielie kaimiņi
Atceroties savu bērnību, Zane stāsta, ka viņai, Rīgas meitenei, visas vasaras aizritēja laukos – Skrīveru pusē, bet tie nebija smagi, nebeidzamos zemes, siena un ražas vākšanas darbos nomocīti mēneši. Vecmāmiņai tur bija sava māja, gotiņa, vistas, truši. Meitenei tā drīzāk bija lauku idilles baudīšana. Tādā lauku dzīvē savus bērnus gribēja ievest arī Daudziņu ģimene.

Lauku mājās Vallē gan nekādu dzīvnieciņu nav, jo ziemā Daudziņi te ierodas vien dažkārt, tāpēc nedz sunītim, nedz kaķītim tāda dzīve nebūtu piemērota. «Mums ir vairāki dzeņi, kas regulāri brokastojot klaudzina piemājas priedēs. Šad un tad iemaldās lapsa, no kaimiņu mājām stārķis ierodas varžu krājumus pārbaudīt. Mums ir daudz kurmju, bet es par viņiem nemaz nesatraucos, jo zemes pietiek visiem,» tik labsirdīgi savus «mazos kaimiņus» raksturo Zane.

Taču ir viņiem arī labi «lielie kaimiņi». Vienu var regulāri nolīgt vasaras beigās nopļaut lielās platības. Kaimiņš Modris bez lūgšanas katru rītu un vakaru iziet apgaitā, pārbaudot, vai viss kārtībā. Netālu mitinās mednieki, no kuriem baidās vietējie burlakas un Daudziņu īpašumam tāpēc netuvojas.

Viļa rožu dārzs
Vilis savukārt ir mājas dārznieks – ir iekopis ogulājus, stāda ābeles, kokus, veidojot ap ēkām parkam līdzīgu ainavu. Viņa pārziņā arī tuvējā meža kopšana. Aktieris bieži redzams ar trimeri strādājam meža malā, krūmājā. Vilis uzrauga arī skaisto rožu dārzu. Savukārt Zane savas zemes kopējas prasmes apliecina sakņu dārziņā un puķu dobēs. Valles dārzu labumi tiek vesti uz Rīgu, kur Zanes mamma lauku vitamīnus «iespundē» burciņās, aukstuma kambarī un saldētavā. Tad visu ziemu mākslinieku maltītei ir savas mājas garša.

«Mūsu lauku daba nav izzināma, darbi nav izdarāmi. Bet man ir nepieciešama šī saplūšana ar dabu, iziešana rītā basām kājām pagalmā, tādu zālīšu salasīšana tējai, par kurām esmu droša, ka nekādas sliktās smakas vai izplūdes gāzes tās nav samaitājušas. Diemžēl visu gadu mēs nevaram atļauties šeit dzīvot – attālums no Rīgas līdz lauku mājai ir pārāk liels, lai pēc vakara izrādēm mēs varētu tur laikus nokļūt. Pašlaik mēs abi ar Vili pārāk mīlam savu profesiju, lai no tās atteiktos. Dažreiz gan nākas vai rauties gabalos, lai atvēlētu sevi darbam un paspētu arī ieraudzīt, kā laukos uzplaukst kāds košumkrūms. Citreiz ravēju dobi, skatos pulkstenī un rēķinu, cikos būs pats, pats pēdējais laiks izbraukt no Valles, lai paspētu uz darbu Rīgā,» lauku dzīves nianses atklāj Zane.

Lomas kokos
Starp citu, interesanti būtu pastaigāt pa Daudziņu ģimenes mežu, jo, kā atklāj Zane, šeit vasarā tiek «palaistas vaļā» jau nospēlētās lomas, te aizmirstas dialogi un garie monologi, notiek smadzeņu iztīrīšana. Vienlaikus lauku klusumā un dienu ritumā nereti tiek atrasti tēlu zīmējumi jaunajiem iestudējumiem.

«Nākamās sezonas jaunās lomas Vilim ir zināmas, līdz Jāņiem viņš cītīgi mācījās. Bet tagad teksti nolikti vistālākajā stūrītī, jo ir tomēr jāieelpo brīvība, jāsmeļas spēki. Esmu karstuma mīļotāja, tādēļ neceļu iebildumus pret neciešamo svelmi un karsto laiku. Laukos es mostos līdz ar gaismu un tiešām esmu izgulējusies. Rīgā citkārt nākas likt uz acīm gaismu slāpējošos spilventiņus, lai varētu rītos izgulēties. Savukārt Vallē man agrā celšanās šķiet pašsaprotama. Mums laukos nav un nekad nebūs televizora, tā vietā ar baudu veramies kamīnā, klausāmies radio un lasām grāmatas,» dienas ritējumu Vallē atklāj Zane.

Skolotājs Vallē
Aktrise saprot, ka īpašums Vallē vēl ilgi būs tikai vasaras pavadīšanai, taču kādam no bērniem, iespējams, tas varētu kļūt par pastāvīgu dzīvesvietu.

Vecākais dēls šovasar pabeidza ģimnāziju Rīgā, puisim labi padodas matemātika. Kādā sarunā par nākotni viņš izteica iespēju strādāt par matemātikas skolotāju Vallē un turpat laukos arī dzīvot. Ja dēla sapnis šādi realizēsies, vecākiem noteikti iebildumu nebūs. Tādējādi varbūt īstenotos vēl viens no lauku īpašuma iegādāšanās mērķiem – parādīt sev un bērniem, ka laukos var dzīvot, strādāt un pilnvērtīgi īstenot savas ieceres.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pašiem savi dzeņi un lapsa

Kategorijas