Zem pērkona debesīm

Bauskas koru apriņķa jaukto koru «Iecava», «Mežotne» un «Kamarde» dalībnieki 2. jūlijā piedalījās Kurzemes dziesmu svētkos Kuldīgā.
Svētku diena bija svelmaina no paša rīta, tikai koncerta noslēgumā, skanot Raimonda Tigula komponētajai «Lec, saulīte!», bargi satumsušās debesis atvērās. Zibeņiem šķeļot un pērkonam dārdot, dalībniekus un klausītājus dziesmu brālībā saliedēja jūlija lietus.
Pagūst apdziedāt
Koncertā Kuldīgas pilsētas estrādē kopā sanāca 1670 koristu no Latvijas novadiem, 200 pūtēju orķestra mūziķu no Kurzemes, Vidzemes un Rīgas, dejotāji no Kuldīgas, Kandavas un Saldus novada, suitu folkloras kopas.
Pilsēta kopš paša rīta šūpojās ritmos un daudzbalsībā. Kamēr kori un dejotāji bija aizņemti mēģinājumā, Kuldīgas Rātslaukumā varēja klausīties Kurzemes folkloras kopu savdabīgās dziesmas un muzicēšanu. Iespēju apdziedāt dalībniekus un klausītājus nelaida garām Alsungas suitu sievas. Vakara koncertā viņas to turpināja, ņemot «uz grauda» diriģentu Intu Teterovski, kuram izveidojās savdabīgs diriģēšanas duelis ar dziedātāju un mūzikas pedagoģi Anci Krauzi.
Pilsētas dārzā uzbūvētajā estrādē spēlēja pūtēju orķestri, kas pievienojās arī svētku gājienā, lai dejotājus un dziedātājus pavadītu ar mūziku.
No lēkta līdz rietam
Kurzemes dziesmu svētku programmu veidojot, bija akcentēta reģiona kultūrvēsturiskā daudzveidība, izceļot lībiešu, kuršu un suitu saglabātās tradīcijas. Koncerts bija veidots kā skaists stāsts par kurzemnieku dzīvi, norisēm dabā saistībā ar saules ritējumu debesīs no lēkta līdz rietam, salīdzinot to ar cilvēka mūžu. Arī programmas vadītāji bija kurzemnieki – Dailes teātra aktieri Ērika Eglija un Gints Grāvelis.
Salīdzinot ar Alūksnē izskanējušo Vidzemes un Latgales dziesmu svētku repertuāru, koriem, Kuldīgas koncertam gatavojoties, bija jāiegulda lielāks darbs. Skanēja ne tikai zināmās Ernesta Vīgnera, Emiļa Melngaiļa, Alfrēda Kalniņa, Jēkaba Graubiņa, bet arī ne tik ierastās Jāņa Dreimaņa, Agra Engelmaņa, Raimonda Paula, Viļņa Šmīdberga, Jura Karlsona latviešu tautasdziesmu apdares. Skanēja Kurzemes komponistu Jāņa Mediņa, Dzintara Kļaviņa, Imanta Kalniņa, Pētera Vaska, Selgas Mences, Zigmara Liepiņa, Jāņa Lūsēna, Uģa Prauliņa, Raimonda Tigula, Ērika Ešenvalda, Kārļa Lāča oriģinālkompozīcijas.
Koncertā tika godināti Vispārējo latviešu dziesmu svētku Goda virsdiriģenti Gido Kokars, Edgars Račevskis, Juris Kļaviņš. Aizkustinošs bija brīdis, kad 6. jūnijā mūžībā aizgājušā ventspilnieka, diriģenta Andra Rebhūna vietā viņam paredzēto dziesmu vadīja dēls, diriģents Ivars Rebhūns.
Uzteic organizāciju
Bauskas novada Gailīšu pagasta jauktā kora «Kamarde» dalībniece 23 gadus ir Vija Andersone, kurai šie bijuši skaistākie šī gada svētki. Kā gan citādāk, jo Vija ir no Saldus. «Kurzeme, kurzemnieki – tas ir zīmols. Repertuārs nebija viegls, daudz mācījāmies. Koncertā novērtēju, cik skaisti un pārdomāti izveidota programma,» stāsta Vija. Viņa un Gita Līdaka uzteic arī svētku organizāciju.
«Tiklīdz izkāpām no autobusa, pretī bija cilvēks, kurš norādīja ceļu uz mēģinājuma vietu, izstāstīja, kur būs jāstājas gājienam. Pa ceļam satikām vēl citu informācijas centra pārstāvi,» sacīja Gita Līdaka, kura «Kamardē» dzied no 1984. gada. Gan viņa, gan citi šī kora dziedātāji atzinīgus vārdus pauda par savu diriģenti Daci Liepu, kuras vadībā koris audzis, atgriezušies agrāko gadu dalībnieki, piepulcējušies jauni.
Diriģentes pieskāriens mūzikai
Sandra Demme no 1996. gada dzied «Kamardē». Viņa atzīst, ka diriģente Dace Liepa korī ienesusi garīgumu, sirsnību. «Sāka pirms dažiem gadiem kā koncertmeistare, un izrādījās, ka viņa ir mūsu cilvēks. Aizvadītajā ziemā korim bija skaisti koncerti vairākās baznīcās Jelgavā un Rīgā. Man patīk viņas niansētais pieskāriens mūzikai. Izveidojusies tradīcija mēģinājumu beigt ar dziesmu kā vēlējumu, lai mums viss veicas un ir svētība,» stāsta Sandra Demme.
Gailīšu pagasta kultūras speciāliste Iluta Puķīte vada Austrumu deju grupu dāmām, spēlē teātri, pirmo gadu dzied korī «Kamarde». Kora sastāvs paplašinājies, nākas gādāt jaunus tērpus klāt nākušajiem dziedātājiem. Līdzšinējie kalpojuši jau 30 gadu, nolietojušies. Tērpu izgatavošana uzticēta Gailīšu pagasta lietišķās mākslas studijai «Stella», kuras vadītājas Mairas Vīķes prasmei uzticas.
Vija Andersone piebilst, ka šogad «Kamardei» aprit 50 gadu. Bijis iecerēts to nosvinēt maijā, bet diriģente ap to laiku nopietni saslimusi, tāpēc agrāko gadu diriģenti un dziedātāji laipni aicināti uz koncertu 29. oktobrī kultūras centrā «Kamarde».
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»