Sēlija no Zemgales vēl neatdalās

2016. gada 6. jūlijs 00:00

391

Trešo gadu Zemgales plānošanas reģionu vada Valdis Veips, kas agrāk bija pazīstams Bauskas novada pašvaldību politiķis. Intervijā viņš stāsta par paveikto un iecerēto.

Kā sākāt darboties politikā?
– Astoņdesmitajos gados mani ievēlēja par Ceraukstes ciema deputātu. Taču droši vien tā vēl nav uzskatāma par darbošanos politikā. Padomju laikā veidotās vietējās padomes bija lielas, sanāca dažas reizes gadā un faktiski jau neko nelēma. Man politiskajā darbībā būtisks ir 1997. gads. Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, mani uzrunāja ļaudis ģimenes jaunajā dzīvesvietā – Bauskas rajona Gailīšu pagasta Uzvaras ciemā. Tā ir sievas dzimtā puse. Vēl aizvien tur dzīvojam. Tolaik es tur arī strādāju – biju sporta skolotājs Uzvaras vidusskolā. Piekritu balotēties, un iznāca tā, ka mani ievēlēja ne tikai par deputātu, bet arī par pagasta padomes priekšsēdētāju. Šajā amatā nostrādāju līdz teritoriālajai reformai 2009. gadā.

Par teritoriālo reformu esat izteicies visai skeptiski, taču jūsu politiskajā karjerā šī reforma radīja izaugsmi.
– Manuprāt, 109 Latvijas novadi izveidojušies ļoti atšķirīgi. Piemēram, ir Baltinavas novads ar 1800 iedzīvotājiem un Ogres novads ar vairāk nekā 36 tūkstošiem. Liela vai maza katra pašvaldība rūpējas par saviem cilvēkiem, un neba mazā rūpējas sliktāk par lielo. Taču novadu veidošanās principus nesaprotu vēl līdz šim. Daļa no toreizējā Bauskas rajona pašvaldību vadītājiem tolaik vairākkārt braucām uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un prezentējām savas domas. Diemžēl mūs tur neņēma vērā. Kad 2009. gadā izveidoja arī Bauskas novadu, jaunajā domē trīs vietas (no 17 – red.) ieguva Pilsoniskā savienība, kurā darbojos kopā ar domubiedriem. Viņi mani izvirzīja, un dome ievēlēja par priekšsēdētāju.

Šķiet, jūsu politiskās ugunskristības plašākā mērogā bija iedzīvotāju protesti pret Bauskas slimnīcas slēgšanu 2009. gadā. Toreiz, bloķējot satiksmi uz automaģistrāles A7, Bauskā uz Mēmeles tilta sapulcējās vairāki simti protestētāju.
– Pašvaldību vēlēšanas bija jūnijā, bet jau 31. augustā notika stihiskā protesta akcija uz Mēmeles tilta. Būdams Bauskas novada domes priekšsēdētājs, toreiz visu dienu pavadīju kopā ar saviem cilvēkiem. No Rīgas ieradās policijas specvienības, kas mēģināja izkliedēt iedzīvotājus, un daļēji tas viņiem izdevās. Tolaik arī slimnīcas vadība un pašvaldība cīnījās pret tās slēgšanu. Pats trīs reizes braucu uz Rīgu, bet diemžēl nekas netika mainīts. Joprojām uzskatu, ka ne tikai Bauskas novada iedzīvotāju, bet arī intensīvās A7 automaģistrāles dēļ slimnīcai vajadzēja palikt ar intensīvās terapijas, ķirurģijas un dzemdību nodaļu.

2013. gada sākumā vēlreiz gatavojāties kandidēt uz Bauskas novada domes priekšsēdētāja amatu (otro termiņu), taču īsi pirms vēlēšanām savu kandidatūru atsaucāt. Tad pēc pieciem mēnešiem kļuvāt par Zemgales plānošanas reģiona izpilddirektoru.
– Īpaši par šo lietu negribu runāt. Partijas Bauskas nodaļā radās nesaskaņas. Piepeši tika virzīts arī cits sarak-sta līderis. Nevēlēdamies maldināt savus vēlētājus, no balotēšanās atteicos. Piecus mēnešus izmantoju bezdarbnieka statusu. Atpūtos, kā man tā īsti nebija iespējams, 16 gadu strādājot pašvaldībā. Tad pieteicos uz tobrīd vakanto Zemgales plānošanas reģiona izpilddirektora vietu. Šis darbs man kā agrākajam pašvaldības vadītājam bija diezgan pazīstams. Nu jau trešais gads, kopš šajā amatā strādāju.

Šogad Latvijā iekšzemes kopprodukta pieaugums ir apsīcis. Rūpniecības apjoms, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, samazinājies par pusprocentu. Būvniecības apjoms sarucis pat par piekto daļu. Tā kā piena cenas ir zemas, pat priekšzīmīgajos Viesītes novada «Kalna Dambrānos», kur no govs slauc 12 tonnu gadā, runā par pāreju uz gaļas lopu audzēšanu... Ko Zemgales plānošanas reģions dara, lai veicinātu ekonomiku?
– Protams, no uzņēmējdarbības ir atkarīga valsts attīstība. Mums ir noslēgti sadarbības līgumi ar Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kameru un Latvijas Darba devēju konfederāciju. Taču 30,5 tūkstoši gadā, kas mums piešķirtajā budžetā paredzēti uzņēmējdarbības veicināšanai, ir daudz par maz. To varam izmantot vienīgi izstādēm, semināriem, pieredzes apmaiņas braucieniem. Latgales plānošanas reģionā līdzekļi šai jomai iedalīti ievērojami lielāki. Es neskaužu, taču arī pārējiem reģioniem summas varēja būt lielākas.

Zemgales plānošanas reģionā uzturam mājaslapu www.zuc.zemgale.lv, kur iespējams uzzināt par semināriem, fondu konkursiem. Apkopojam informāciju par uzņēmējdarbības aktualitātēm valstī un labās prakses piemēriem reģionā. Katru nedēļu jaunāko informāciju no mājaslapas saņem arī vairāk nekā 1600 klientu, kas parakstījušies uz mūsu jaunumiem. Pagājušajā gadā izstādē «Riga Food» no Zemgales piedalījās 60 mazo uzņēmēju un mājražotāju – visvairāk no visiem reģioniem. Izstādē «Balttour» mums bija seši «puduri». Sēlijas «pudurim» pievienojās arī Ilūkstes novads, kas ietilpst Latgales plānošanas reģionā.

Piena nozarē stāvoklis ir ļoti saspringts. Zinu lauku saimniecības, kas likvidējušas govis. Labā ziņa – zemniekiem piederošais uzņēmums «Latvijas piens», kam bija grūtības ar īpašnieku maksātnespēju, ar graudaudzētāju kooperatīva «Latraps» investīcijām ir sācis atdzimt. Aprīlī kopā ar uzņēmējiem bijām uzaicināti viesoties Gruzijā, Kutaisi. Līdzi brauca arī «Latvijas piena» valdes priekšsēdētāja Anita Skudra. Uz šo uzņēmumu esam veduši Gruzijas vēstnieku Latvijā. Grūti pateikt, kā «Latvijas pienam» sokas noieta tirgus meklējumos, taču visādā ziņā cenšamies palīdzēt rast biznesa kontaktus, kas vēl jo vairāk ir svarīgi tādēļ, ka sakarā ar Ukrainas notikumiem, ES sankcijām un Krievijas embargo politiku tās tirgus mūsu pārtikas ražotājiem ir slēgts.

Viena no jomām, ar ko daudziem saistās Zemgales Plānošanas reģions, ir pašvaldību iesaistīšana un interešu salāgošana ES atbalstītajos projektos.
– 2007. – 2013. gada plānošanas periodā īstenojām 53 ES projektus, piesaistot 14,8 miljonus eiro. Savukārt Zemgales plānošanas reģiona pamatdarbībai no valsts atvēlētā nauda samazinās. Šogad piešķirtais 151 tūk-stotis eiro ir tikai neliels pamats mūsu 23 cilvēku kolektīva darbības nodrošināšanai. Jaunus uzdevumus uzdod arī VARAM. Dažkārt tos veicam pat bez finansiālā seguma. Kā reģions, kurā ir daudz pierobežas pašvaldību, aktīvi darbojamies Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā. Saņēmām arī apbalvojumus par iepriekšējā plānošanas perioda projektiem – ne tikai par lielāko projektu skaitu, bet arī par lielāko tajos iesaistīto partneru skaitu.

2014. – 2020. gada plānošanas periodā esam iesaistījušies arī Latvijas, Baltkrievijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā, Latvijas un Krievijas programmā. Mūsu reģiona pašvaldībām pavērsies jaunas iespējas. Pašlaik gatavojam projektus Latvijas un Lietuvas programmai, plānojam iesniegt vismaz piecus projektus izglītībā, uzņēmējdarbībā, tūrismā un vides jomā. Lielākoties tie ir mūsu pašvaldības interesējošie projekti, tomēr dažkārt tie skar visa reģiona intereses, piemēram, drošību teritorijā gar robežu. Darba ir daudz. Jo paši būsim aktīvāki, jo vairāk uzrakstīsim kvalitatīvus projektus, jo būs labāk. Protams, jārēķinās, ka ne visi projekti tiek atbalstīti.

Zemgales Nevalstisko organizāciju centra vadītājs Uldis Dūmiņš atzīst, ka Zemgales plānošanas reģions rīkojies pareizi, izveidojot pārstāvniecību Jēkabpilī, kur tomēr ir savas īpašas problēmas. Maijā Viesītē notikušais 7. Sēlijas kongress pat pieņēma rezolūciju, kurā aicināts izveidot Sēlijas plānošanas reģionu, tātad atdalīties no Zemgales plānošanas reģiona.
– Šāda plānošanas reģiona izveide ir politiķu un valdības jautājums. Ja politiskā līmenī tiks pieņemts, tad to arī risināsim. No savas puses cenšamies, lai mūsu reģionā neviens nejustos atstumts. Pārstāvniecībā Jēkabpilī strādā viens darbinieks. Domāju, ka starp reģiona pašvaldībām nav krasu attīstības atšķirību. Var piebilst, ka esam ieviesuši tradīciju – katra mēneša trešajā otrdienā visu 22 Zemgales pašvaldību politiķi tiekas Attīstības padomes sēdē, kas notiek kādā no mūsu pašvaldībām. Iznāk, ka katrā pašvaldībā viesojamies reizi divos gados. Manuprāt, tā ir vērtīga pieredzes apmaiņa. Beidzamā sēde pirms Jāņiem mums bija tieši Viesītē.

Kur iegūstat informāciju par to, kas notiek Zemgalē?
– Gan skatām interneta portālus, gan abonējam visas piecas agrāko rajonu avīzes – «Brīvo Daugavu» no Jēkabpils, «Staburagu» no Aizkraukles, «Bauskas Dzīvi», «Zemgali» no Dobeles un «Zemgales Ziņas».

UZZIŅAI

Valdis Veips dzimis 1960. gadā Madonā.

Audzis Lubānā. Pēc Lubānas vidusskolas beigšanas iestājies Latvijas Valsts fiziskās kultūras un sporta institūtā.

Pēc augstskolas norīkots darbā par fizkultūras skolotāju Bauskas rajonā.

15 gadu strādājis pedagoģiskā darbā dažādās skolās, no tiem piecus gadus bija Ceraukstes pagasta Griķu pamatskolas direktors.

1990. gadā ievēlēts par Ceraukstes pagasta padomes deputātu. 1997. gadā ievēlēts par Gailīšu pagasta padomes deputātu un priekšsēdētāju.

2009. gadā no Pilsoniskās savienības ievēlēts par Bauskas novada deputātu un domes priekšsēdētāju.

2013. gadā atsaucis savu kandidatūru pašvaldību vēlēšanās.

Kopš 2013. gada decembra strādā par Zemgales plānošanas reģiona izpilddirektoru. Pašlaik nav nevienā partijā.

Precējies, ģimenē izaudzināti trīs bērni.

Dzīvo Bauskas novada Gailīšu pagastā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sēlija no Zemgales vēl neatdalās

Kategorijas