Ideoloģijas ietekme muzejnieku darbā

Agnija Ruhocka, Bauskas muzeja speciāliste

2016. gada 4. jūlijs 00:00

335

Padomju ideoloģijas prioritātes Latvijas Padomju sociālistiskās republikas (PSR) muzeju darbībā bija orientētas uz sociālistiskās sistēmas slavināšanu, gatavojot sabiedrību iespējamai dzīvošanai komunismā. Muzejiem bija ierobežotas iespējas patiesās vēstures pētīšanā un krājumu papildināšanā ar neatkarīgo Latviju raksturojošām liecībām, priekšmetiem un dokumentiem.

Varēja veikt bāzes uzkrājumu sociālistiskās sistēmas slavināšanas pierādījumiem (atmiņu stāstījumi, fotogrāfijas), bet arī tas netika darīts. Muzeju speciālistiem bija dažādi uzskati. Vieniem tas bija apzināts vai neapzināts protests pret pastāvošo režīmu, citiem trūka muzejiskas zināšanas un pārliecības uzkrāt padomju dzīves stila argumentus.

Padomju darbinieku atmiņas
No padomju varas krājumu materiāliem sociālisma gados tika veidoti pagastu un novadu muzeji, arī Bauskas muzejs, toreiz – Bauskas novada pētīšanas muzejs, ko dibināja 1947. gadā. Muzejiem padomju laikā bija jābalsta sava novada vēsture «uz sociālistiskās revolūcijas iekarojumu» bāzes Latvijā. Radās dažādas padomju ideoloģijas diktētas pētniecības formas, piemēram, «krasnije sļedopiti» (no krievu val. – ‘sarkanie pēddziņi’). Latvijā viņus sauca vienkārši par novadpētniekiem. Muzeju darbinieki pierakstīja cilvēku atmiņas, un vairums bija par ievērojamiem vietējiem padomju darbiniekiem.

Arī Bauskas muzeja krājumā glabājas daudz muzeja līdzstrādnieku pierakstītu atmiņu. Tās lielākoties tapušas 20. gs. 60. gados. Lērums atmiņu ir par pagrīdes komunistu darbību Bauskā 20. gs.

20. gados. Tās snieguši vēl toreiz dzīvi esošie komunisti, kuri 20. gados sāka savu pagrīdes darbību ar domubiedru grupas izveidi un, izejot cauri arestu virknei 30. gados, 1940. gada jūnija traģisko notikumu un apstākļu rezultātā nonāca pie varas, legalizēja Latvijas Komunistisko partiju (LKP). Viņi ieņēma Bauskas pilsētas valdes, apriņķa vecāko un citus nozīmīgus amatus. Saglabājušās gan paša, gan laikabiedru atmiņas par vienu no aktīvākajiem komunistiem Bauskas apriņķī 20. gs. 20. gados un pēc padomju okupācijas 1940. gadā – Jāzepu Leitānu.

Raiņa cienītājs un pētnieks
Padomju laikā visos Latvijas muzejos populāras bija ceļojošās izstādes ar ideoloģisku raksturu. Visbiežāk tās bija par sabiedrībā ievērojamām personām, dažādu rakstnieku dzīvi un darbību. 1964. gadā Bauskas muzejā un kultūras namā bija iespēja vērot izstādi par Vili Lāci. To rīkoja Raiņa literatūras un mākslas vēstures muzejs. Ekspozīcijā varēja iepazīt rakstnieka biogrāfiju un daiļrades materiālus.

Arī Bauskas muzeja līdzstrādnieki veltījuši izstādes dažādiem rakstniekiem. Bauskas muzeja vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Eduards Kastiņš bijis liels Raiņa talanta cienītājs. Viņš bija sīki izpētījis Bauskas apkaimes vietas, kas saistījās ar Pliekšānu ģimenes vārdu. E. Kastiņa dzīvoklis atgādināja Raiņa literatūras muzeju miniatūrā. Viņam bija gan grāmatas, gan fotogrāfijas, gan rokraksti, gan afišas un teātru programmas. Visu šo bagātību E. Kastiņš sāka vākt 1929. gadā, drīz pēc Raiņa bērēm, kurās viņš, tolaik vēl skolnieks būdams, piedalījies. 1965. gadā E. Kastiņš trijās izstāžu zālēs izveidoja izstādi par Raiņa dzīvi un literāro darbību.

Vadoņu jubileju izstādes
Īpašas ekspozīcijas bija veltītas padomju ideoloģijas slavinātiem vēsturiskiem notikumiem. Bieži vien tās vēstīja par padomju karavīru «cīņām par padomju Latviju». 1965. gadā Bauskas muzejā bija skatāma kara dienu notikumiem veltīta panorāma «Kauja pie Bauskas». Par padomju armijas cīņu pret nacistiskās Vācijas spēkiem 1944. gada septembrī vēstīja muzeja zālēs aplūkojamās kartes un shēmas, lielgabalu maketi un citi materiāli.

Līdzīga tematika bija arī mākslas ekspozīcijām. Muzeja apmeklētāji 1975. gadā tika iepazīstināti ar izstādi «1905. gada tēma latviešu tēlotājā mākslā».

Nozīmīgas bija arī politisko vadoņu jubileju izstādes. 1968. gadā, Ļeņina 100. dzimšanas dienas laikā, Latvijas novadpētniecības muzeju darbinieki vāca materiālus jaunām ekspozīcijām par Ļeņina dzīvi un latviešu revolucionāriem. Par muzeju gatavošanos vadoņa 100. dzimšanas dienai bija atbildīga Latvijas PSR Kultūras ministrija. Izstādi rīkoja arī Bauskas muzejs. «Līdztekus citām jaunām ekspozīcijām par proletariāta vadoni Bauskas muzeja ļaudis iekārto īpašu stendu par sava rajona Ļeņina ordeņa kavalieriem,» vēstīts laikrakstā «Cīņa».

Īpašas izstādes bija veltītas arī Oktobra revolūcijas 50. gadskārtai, Latvijas sasniegumu atspoguļojumam padomju varas gados un «padomju celtniecībai» Latvijā. Rajonu muzeji vāca materiālus par atsevišķu Latvijas novadu sasniegumiem. Bauskas muzejs skatītāju vērtējumam nodeva plašu izstādi «Mūsu novadnieki – lielās revolūcijas dalībnieki».

Ar partijas komitejas saskaņojumu
Katru Bauskas muzejā plānoto izstādi vajadzēja apstiprināt LKP Bauskas rajona komitejā pie atbildīgās amatpersonas par kultūras jautājumiem. Bija vajadzīgs komitejas saskaņojums un atļauja. Bija jāsaskaņo afišas, ikviens iespieddarbs un teikums, ko bija paredzēts izplatīt publiski. Parasti viss noticis bez starpgadījumiem, jo vietējā komitejā strādājuši ļoti cilvēcīgi darbinieki.

Visizteiktāk ideoloģija muzeja darbā uzspiesta 20. gs. 50. un 60. gados, mazliet mazāk – 70. gados. 80. gados ideoloģijas ietekme muzeju ekspozīcijās, izstādēs un citās radošajās izpausmēs krasi mazinājusies. 80. gados politiskajām izstādēm vairs nebija tik lielas nozīmes kā agrāk. Bauskas muzejā bija skatāmas ceļojošās izstādes par sasniegumiem kolhozos – dažāda statistika, sociālistisko sacensību uzvarētāju saraksti utt.

Bauskas muzeja direktore Baiba Šulce atceras interesantu gadījumu: «Atmiņā palikusi kāda izstāde 80. gadu sākumā, kurā bija eksponēti izšūti dvieļi. Uz viena dvieļa bija izšūti ugunskrusti, un partijas komitejas pārstāvis ieradās muzejā pēc mūsu paskaidrojumiem. Par laimi, izdevās pārliecināt, ka tie nav nacistu kāškrusti, bet gan ugunskrusts, kas figurē latviešu mitoloģijā, un dvielis drīkstēja būt izstādē.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ideoloģijas ietekme muzejnieku darbā

Kategorijas