Allaž gājusi savu ceļu

2016. gada 1. jūlijs 00:00

1332

35. dzimšanas dienu svinēs bijusī baušķeniece
Irina Konopļina.

«Gadu skaitlis jau neko nemaina, taču ir pienācis laiks, kad dzimšanas dienas vairs negribas svinēt,» smaidot atzīst bijusī baušķeniece Irina Konopļina (agrāk – Kovaļonoka). Viņa tagad dzīvo Rīgā, bet vasarā atbraukusi kopā ar mazuli apciemot savus vecākus.

Dēliņa piedzimšana
Par dzīves spilgtāko notikumu Irina uzskata dēliņa Romāna piedzimšanu pagājušā gada oktobrī. Jubilāre ir pārliecināta, ka bērna ienākšana ģimenē ir sievietes dzīves vislielākais piepildījums. Mazuļa piedzimšana Irinas ikdienu «apgriezusi kājām gaisā». Agrāk jubilāre kopā ar vīru gādājusi par suni un kaķi, tagad aprūpējamo pulciņš kļuvis lielāks. Reizēm šķietot, ka mazulis «paņem visu laiku – ne vien diennakti, bet pat 26 stundas».

«Bērns pašlaik mūsu ģimenē ir galvenais – visa uzmanība un rūpes ir pievērsta viņam, mēs pielāgojamies atvases noteiktajai dienas kārtībai. Kad atbraucu uz Bausku ciemos pie vecākiem, reizēm šķiet, ka viņš ir mans mazais brālis, nejūtos kā mamma,» smejoties stāsta Irina. Taču, paliekot divatā, Irina jūtot milzīgu mātes atbildību. «Ejot uz veikalu, vairs nedomāju par sevi, bet prātoju par to, ko nopirkt mazulim, lai viņam viss būtu pats labākais,» atzīst bijusī baušķeniece.

Aizraujas ar rokdarbiem
Brīvajā laikā Irina aizraujas ar rokdarbiem. Īpaši daudz skaistu lietu topot Ziemassvētku gaidīšanas lai-kā – viņa veidojot adventes vainagus un oriģināli saiņojot dāvanas. Pirms svētkiem palīdzību dāvanu saiņošanā lūdzot gan kolēģi, gan draudzenes. Agrāk I. Konopļina veidojusi arī konfekšu pušķus un papīra puķes dažādām kompozīcijām. Uz jautājumu, kas rosinājis pievērsties rokdarbiem, Irina atbild, ka, iespējams, vainojamas apgūtās manikīres prasmes – arī šajā darbā nepieciešama izdoma un rūpība.

Savulaik jubilāre Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātē ieguvusi bakalaura grādu uzņēmējdarbībā un vadībā un maģistra grādu finanšu un kredītu zinībās. «Pēc tam sev teicu: «Nu viss – diploms kabatā, tagad mācīšos kaut ko savam priekam! Patīk manikīres darbs, bet nesāku ar to nopietni nodarboties, jo nezinu, vai varēšu pietiekami nopelnīt,» spriež I. Konopļina.

Jau vienpadsmit gadu Irina strādā Valsts ieņēmuma dienestā. Ik pa laikam esot doma kaut ko mainīt, taču joprojām viņa nevar saņemties pārmaiņām. «Laikam vēl nav pienācis īstais brīdis,» nosaka Irina.

«Liekas – pavisam nesen pabeidzu skolu, bet nu jau 35... Tik ātri paskrējis laiks! Daudz piedzīvots, un vēl milzum daudz darāmā,» atzīst bijusī baušķeniece. Spilgti atmiņā palikuši Bauskas 2. vidusskolā pavadītie gadi – bijuši dažādi piedzīvojumi un pārdzīvojumi, pirmā mīlestība. Ar klasesbiedriem izveidojušās ciešas attiecības.

Vecāku piemērs
Šī gada jūnijā Irinas vecāki svinējuši 41. kāzu jubileju. Meita atzīst, ka vecāki snieguši stabilu attiecību piemēru. Jubilāre ir pārliecināta, ka noturīgu attiecību pamatā ir savstarpēja cieņa un uzticība, kam jābūt jau pašā attiecību sākumā. «Vairākas reizes man nācies vilties, uzticība zūd. Manā pirmajā mīlestībā bija vieta arī sāpei, taču tagad esmu laimīgi precējusies otrreiz.»

Irinai ir vecāka māsa. Uz jautājumu, vai Irina ir ko mācījusies no māsas, viņa atbild, ka pati vēlējusies gūt pieredzi un allaž gājusi savu ceļu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Allaž gājusi savu ceļu

Kategorijas