BauskasDzive.lv ARHĪVS

Naktī izaug par astoņiem centimetriem

Antra Ērgle

2016. gada 29. jūnijs 00:00

355
Naktī izaug par astoņiem centimetriem

Lietavas pēc sausuma perioda sola labāku ražu Zemgales tīrumos, prognozē Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopji.

Iecavas un Bauskas novadā vietumis negaiss joslās sagāzis veldrē rudzus un auzas, novēroja «Bauskas Dzīve». Kopumā sējumu kvalitāte ir laba, vērtē Codes pagasta saimniecības «Vaidelotes» vadītājs un agronoms konsultants Arnolds Jātnieks.

Pļauj biomasai
Iecavas SIA «Zeltezeri» vadītājs Arnis Bole «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka uzņēmuma lauki svētdienas vakara vētrā cietuši līdzīgi citiem Zemgales zemnieku laukiem, tāpēc vietām veldrē sakritusī labība jau tiek pļauta biomasai, ko izmantos partneruzņēmuma «Agro Iecava» biogāzes stacijā.

«Līdz kulšanai ir mēnesis, un rudziem veldrē zāle izaugs cauri. Ir tādi lauki, kas nepacelsies, tāpēc vietām sakritušos rudzus un auzas pļaujam biomasai. Tā kā mums ir blakusnozare, jāvērtē, kā izaudzēto varam izmantot labāk.»

Vētras postījumi novērojami joslās, kā gājis stiprais vējš un lietavas. «Ir skarti lauki ap Iecavu, bet Vecumnieku un Beibežu pusē viss ir kārtībā,» vērtē lauksaimnieks, atklājot, ka «Zeltezeri» šogad sasnieguši 2,5 tūkstošu ha apstrādāto kopplatību. Kukurūza iesēta vairāk nekā 1000 ha, zālāji – 200 ha, ziemāju platībās ir 450 ha rudzu un 170 ha rapšu, kā arī aptuveni 200 ha kviešu. «Ar pupām un papuvēm izpildām zaļināšanas prasības,» saka A. Bole.

Garāka nekā pērn

«Savukārt kukurūza «Zeltezeru» laukos izskatās diezgan labi, jo tai vētra nav kaitējusi,» stāsta A. Bole, «sākumā augiem bija susuma stress, bet pēc lietus perioda siltajās naktīs tā aug strauji – esam reģistrējuši pieaugumu astoņi centimetri vienas nakts laikā. Kukurūza pašlaik ir par 10 – 15 centimetriem garāka nekā tajā pašā laikā pērn. Ja laiks būs labvēlīgs, varam sagaidīt labu ražu.»

Kukurūzu «Zeltezeri» audzē biogāzes ražošanai, nedaudz izmantojot arī lopbarībai.

A. Jātnieks stāsta, ka Codes pagastā nav redzējis veldrē sagāztus laukus.

«Stipra vētra un lietus var nodarīt kaitējumu, taču svarīgi zemniekam no gada gadā novērtēt, vai izdarīts viss veldres mazināšanai,» iesaka eksperts, «jāievēro augu maiņa, jāizmanto augu aizsardzības līdzekļi un piemērots mēslojums, var izvēlēties citas šķirnes. Galvenais – neatkārtot iepriekšējās kļūdas.»

Agronoms prognozē, ka ražas iznākums būs atkarīgs no laikap-stākļiem un pļaušana varētu sākties jūlija beigās. «Ja būs karsts, ziemas rapši nobriedīs ātrāk. Ja būs mitrāks, labību varēs sākt pļaut augusta sākumā. Mitruma Bauskas apkaimē joprojām vajag vairāk, jo ūdens trūkst gan dīķos, gan grāvjos,» skaidro A. Jātnieks.

Zemgalē cerīgāk
Vasarāju raža šogad Latvijā būs vidēja un pat zema, liecina LLKC eks-pertu aplēses. Vasaras kviešu vidējā raža varētu būt 3,9 t/ha, 2015. gadā tā bija 4 t/ha. Vasaras miežu raža varētu būt vidēji 3,3 t/ha, pērn tā bija 3,5 t/ha. Auzu raža paredzama 2,6 t/ha, saglabājoties aizvadītā gada apmērā.

Pēc LLKC datiem, ar vasaras kviešiem šosezon apsēti 151,3 tūkstoši ha, kas ir mazāk nekā pērn, kad to bija 166 tūkstoši ha. Arī vasaras mieži sēti mazāk – 94,3 tūkstoši ha, 2015. gadā – 99 tūkstoši ha.

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs agronoms Oskars Balodis pauž: «Reģionos maijā lietus bijis tikai dažviet. Kurzemē un Zemgalē lietavas bija, tādēļ vasarāji tur izskatās cerīgāk, turklāt tie sēti pāris nedēļu agrāk nekā citviet, tādēļ spējuši izmantot pavasara augsnes mitrumu un attīstīties labāk. Sausuma un augsto temperatūru dēļ vasarāji kopumā tomēr cerojuši sliktāk.»

Vasaras rapšus pašlaik apdraud krustziežu spīduļu invāzija. Ja sējumus veiksmīgi nosmidzinās ar insekticīdiem, varēs cerēt uz pro-gnozētajām 2 t/ha. Šogad vasaras rapši iesēti 25,8 tūkstošu ha platībā, kas ir par 5 t/ha vairāk nekā pērn, vēsta LLKC. Griķi šogad iesēti par septiņiem tūkstošiem hekt-āru lielākās platībās nekā pērn, kad to bija desmit tūkstoši hektāru. Griķus sēja pēc salnām, tāpēc lietus nodrošināja vajadzīgo mitrumu, un raža paredzama vidēji 1,1 t/ha.

LLKC eksperts uzsver – pašlaik mitruma pietiek, augi sākuši izmantot iepriekš doto minerālmēslojumu. Drīzumā varēs vērtēt graudu raupjumu un kvalitāti.