BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Kas ir sliktais stress jeb distress un kāpēc katrs trešais bērns Latvijā slimo ar distresa izraisītām saslimšanām?

Reklāmraksti

2016. gada 5. maijs 13:23

1785
Kas ir sliktais stress jeb distress un kāpēc katrs trešais bērns Latvijā slimo ar distresa izraisītām saslimšanām?

Stress ir process, kas attīsta un vienlaikus grauj personību. Tā ir mūsu organisma dabiskā reakcija uz jebkuru situāciju, ar kuru nākas ikdienā sastapties. Stresu var radīt gan labais, gan sliktais, kas notiek mūsu dzīvē. Un lai gan nelielās devās stress pieaugušajiem ir pat vēlams, tomēr pārmēru liels stress, tāds, ko paši vairs nespējam izturēt, vairāk grauj, nekā palīdz attīstībai un personības veidošanai. 

Pēdējo laiku pētījumi liecina, ka arvien vairāk bērnu un pusaudžu vidū būtiski pieaudzis sliktā stresa jeb distresa izraisītu saslimšanu skaits. Katrs trešais bērns Latvijā, kura vecāki meklē palīdzību pie speciālistiem, regulāri cieš no distresa izraisītām sekām. Pētījumi liecina, ka aptuveni ceturtajai daļai no visiem bērniem pēc ilgstoša vai daudzkārtīga stresa attīstās hroniskas iekšējo orgānu slimības, tostarp ilgstoši neārstēts un nepamanīts distress var provocēt dažādu saslimšanu attīstību jau pieaugušā vecumā. Tiek uzskatīts, ka bērns ar stresu sastopas jau pirms piedzimšanas – ja stresu pārdzīvo māte, esot stāvoklī, to izjūt arī bērns. Uzsākot skolas gaitas, pieaugot pienākumu apjomam un sociālo kontaktu lokam, stresa līmenis arī bērnam pieaug un iemesli var būt ļoti dažādi. Distresa pazīmes var būt ļoti dažādas un līdz ar to grūtāk noteikt – vai tā ir distresa izpausme vai vienkārši slikts noskaņojums. Tas var izpausties nespējā koncentrēties, bailēs, trauksmē, straujā elpošanā un sirdsdarbībā, apjukumā, dusmās un vēl daudzās citās emocijās un izpausmēs.

Speciālistu novērojumi liecina, ka, pieaugot bērnu un pusaudžu distresa līmenim, būtiski pasliktinās arī bērnu imunitāte, kā rezultātā pieaug bērnu saslimšanas ar dažādām elpceļu un saaukstēšanās slimībām, tostarp vēdera vai galvas sāpēm, izmainās bērnu un pusaudžu ēšanas paradumi, kā arī rodas miega un augšanas jeb attīstības traucējumi, kas būtiski var traucēt gan bērna attīstībai, labsajūtai, ikdienai un skolas gaitām.

Palielinoties distresa ietekmei, bērnu un pusaudžu dzīvē norisinās ne vien fizioloģiskas, bet arī ar emocionālo labsajūtu saistītas izmaiņas – pastiprinās jau minētās garastāvokļa izmaiņas, pieaug nervozitāte, kā arī paaugstinās bērnu un pusaudžu psiholoģiskais diskomforts, kā arī pasliktinās kognitīvās spējas.

Stresa simptomus pamanīt nav vienkārši, tomēr, ja vecāki pievērš īpašu uzmanību, var novērot dažādas pazīmes, kas izpaužas bērniem, kas cieš no paaugstināta stresa. Jaunākiem bērniem tie var būt kādi jauni ieradumi, kas nav īpaši vēlami – nagu graušana, matu tīšana ap pirkstiem vai degunu, lūpu kodīšana un tā tālāk. Savukārt, jo vecāks bērns kļūst, jo grūtāk ir novērot, vai bērns cieš no stresa – lielāki bērni mēģina noslēpt no vecākiem šīs savas distresa sajūtas.

Vecāki ne vienmēr aizdomājas, kas bērnu dažādas saslimšanas var būt tieši saistītas ar distresu – lieliem pārdzīvojumiem, lielas slodzes skolā un bērnudārzā, pārāk maz laika kopā ar ģimenes locekļiem un pārāk daudz – virtuālajā realitātē pie datoriem, viedtālruņiem un TV ekrāniem. 

Lai izvairītos no distresa jāseko līdzi, lai bērns pareizi gulētu – jāievēro tas, ka bērnam jāguļ ne tikai tās stundas, kas cilvēka organismam nepieciešamas miegam, bet miegam jābūt arī nepārtrauktam un mierīgam. Viena no distresa pazīmēm ir slikts, murgains un saraustīts miegs. Tāpat, distress var radīt diennakts ritma traucējumus, jo īpaši pusaudžiem. Tas nozīmē, ka pusaudzis iet gulēt pēc pusnakts, savukārt no rītiem pamošanās ir krietni grūtāka, bērns nav izgulējies un neapmierināts. Dažādi sociālie faktori spēj ietekmēt miega paradumus – celties agri no rīta uz mācībām (kamēr gulēt tiek iets pēc pusnakts) var negatīvi ietekmēt aktivitāti un spējas dienas laikā, pasliktinot spēju mācīties, palielinot iespēju gūt traumas (uzmanības trūkums noguruma dēļ). Miega traucējumu rezultātā var rasties tā saucamais nemierīgo kāju sindroms, kura dēļ obligāti jāvēršas pie ārsta.

Tāpat, regulāras fiziskās aktivitātes palīdz palielināt noturību pret stresu. Mūsdienās bērni daudz laika pavada pie dažādām ierīcēm – dators, televizors, viedtālrunis, kas krietni vien ietekmē fizisko aktivitāšu daudzumu. Tāpēc vecākiem jārosina bērni uz dažādām aktivitātēm – tā var būt pastaiga, skriešana, braukšana ar velosipēdu, dažādas sporta spēles, peldēšana, dejas, aerobika un citi fitnesa veidi.

Vēl viens veids, kā cīnīties ar stresu – veselīgs uzturs. Pieaugušie bieži vien piemirst, ka mūsdienu uzturā, ko ikdienā lieto bērni, ir vairāk sastāvdaļu, kas negatīvi ietekmē organismu. Kopā ar veselīgu uzturu būtu jāuzņem uzturvielas, vitamīni un mikroelementi. Un uzturam jābūt sabalansētam.

Ja ilgstoši netiek ārstēts distress, tad, ja pieaugušie to dēvē pat „izdegšanas” sindromu, tomēr bērniem un pusaudžiem distresa gadījumā sekas var būt krietni nopietnākas – valodas raustīšana, gribai nepakļautas spaidu kustības, patoloģiskas tīrības vēlmes. Savukārt pavisam maziem bērniem – šūpošanās, tādējādi sevi nomierinot, urīna saturēšanas problēmas un citas veselības problēmas.

Informācijas avots: Apotheka.lv

Kategorijas

Kategorijas