«Manas mājas – ģimene, draugi un Latvija»

2016. gada 18. aprīlis 00:00

1160

«Manas mājas – ģimene, draugi un Latvija»

Nikoleta Gudivoka, Bauskas novada Gailīšu pagasta Uzvaras vidusskolas absolvente, 183 dienas pavadījusi Anglijā, saprata – nekur nav tik labi kā mājās.

Grūta izvēle
Pavisam drīz vidusskolēni nokārtos pēdējos eksāmenus un būs jāpieņem nopietns lēmums – ko darīt tālāk? Daudziem jauniešiem šis ir viens no sarežģītākajiem dzīves brīžiem, jo reizēm ir grūti īsti apjaust savas vēlmes.

Savulaik pēc Uzvaras vidusskolas absolvēšanas šādi jutās arī Nikoleta Gudivoka. Nebija viegli izvēlēties augstskolu, tāpēc jauniete devās uz Anglijas pilsētu Bērtonu (Burton). «Tā bija ašā ideja. Ieraudzījām, ka ir lidmašīnas biļetes uz 1. jūliju, daudz nedomājot tās pasūtījām un kopā ar puisi devāmies ceļā,» atminas Nikoleta. Jaunieši vēlējušies apskatīt valsti, sakārtot domas, uzlabot valodu zināšanas un pie viena arī nopelnīt.

Izdzīvot, uzdzīvot, iekrāt
Nikoletas darbdienas, tāpat kā daudziem citiem latviešiem, aizritējušas vienā no daudzajām Anglijas noliktavām. Astoņu stundu darbs nav bijis grūts, un alga bijusi laba. «Pelnīju tik daudz, ka varēju gan izdzīvot, gan uzdzīvot, gan iekrāt,» smejot nosaka jauniete.

Nikoleta atzīst, ka sākumā jutusies mazliet nobijusies, šķitis, ka vairs nesaprot angļu valodu. «Par sevi varēju pasmieties – ja darbā kāds priekšnieks kaut ko stāstīja, es vienmēr lūdzu runāt lēnāk. Citi par to smaidīja,» atceras Nikoleta. Bijis bail, ka kaut ko neizdara nepareizi. Pēc ilgstoša saspringuma sapratusi – nedaudz jāatslābst, jo visi taču esam cilvēki.

Priekšniecība bijusi ļoti pretimnākoša un atsaucīga. Nikoletas pienākums bijis «pikot» jeb likt uz paletēm kastītes. Nedaudz vēlāk tikusi pie vēl vienkāršāka darba – strādniekiem izsniegusi lapiņas ar veicamo pienākumu sarakstu un fiksējusi darba stundas. «Tāds bija mans darbs – nekā grūta. Anglijā par vienkāršu darbu maksā labi. Latvijā man vēl darba pieredzes nav, taču šaubos, vai te var nopelnīt tikpat, cik tur,» noteic Nikoleta.

Pievilcīgais un atšķirīgais
Tā bijusi pilnīgi sveša zeme, taču redzētais iepaticies. «Viss tur ir pārdomāts un sakārtots, Lielbritānijā ļoti rūpējas par cilvēku drošību,» stāsta Nikoleta. Viņa secinājusi, ka angļi ir ļoti pozitīvi un laipni. Visapkārt bijis neiedomājami daudz dažādu tautību cilvēku, skanējis milzum daudz valodu. Iepazītie ļaudis kļuvuši par draugiem. «Pēc tam dzīvojām Notingemā, šī pilsēta man ļoti patika un likās ārkārtīgi skaista. Notingema ir Robina Huda pilsēta ar brīnišķīgu pili. Tur palika vistuvākie svešumā iepazītie cilvēki,» noteic jauniete. Regulāri tiek uzturēti kontakti, pavisam tuvā nākotnē plānoti arī kopīgi ceļojumi.

Nikoletai ir patīkamas atmiņas par Angliju, tās kultūru un tradīcijām. Jauks bijis kokteiļbārs «Cooper City», kur uzvariete kopā ar draugu baudījusi gardus dzērienus. Iecienīts bijis restorāns «Cosmo», kur, samaksājot noteiktu summu, varējuši ēst, cik vien grib. Tur baudītas gan ķīniešu, gan itāliešu un angļu maltītes.

«Visfantastiskākais svešumā bija Ziemassvētku laiks – burvīgas dekorācijas, dziesmas, iepirkšanās, apģērbs un pasākumi. Tie viņiem ir svarīgi ģimeniski svētki – tieši tā, kā to rāda filmās,» vērtē Nikoleta.

Anglijas virtuve latvietei nav patikusi. Uz galdiem tur bieži liekot saldētus pusfabrikātus. Maltītes esot diezgan treknas, jo visam pievieno daudz eļļas un gandrīz nemaz nelieto garš-
vielas.

Cienīt otra zemi
Anglijā ir ļoti daudz ieceļotāju. Nikoleta stāsta: «Nevaru pieņemt, ka cilvēki, kuri ir pārcēlušies uz dzīvi Anglijā, ievieš tur savas tradīcijas un svētkus.» Piemēram, musulmaņi, kam Ziemassvētki un Jaunais gads ir agrāk, šos svētkus vareni un skaļi svinējuši gluži atšķirīgā laikā. «Var jau svinēt, ievērot savas tradīcijas, taču, esot svešā zemē, tas būtu jādara nedaudz mierīgāk un cienot zemi, kur esi atbraucis,» pārliecināta Nikoleta. Viņa uzskata – ja esi nolēmis dzīvot citā valstī, jāciena tās zemes valoda, kultūra un svētki. «Jāpieņem tas, ko piedāvā, nav jāievieš savas iegribas un jāgaida, kad visi tās atbalstīs,» viedokli pauž Nikoleta.

Pieredzes laiks
Nekur nav tik labi kā mājās, tāpēc Nikoleta pārliecinoši saka: «Tās nebija manas mājas, es ļoti ilgojos pēc ģimenes, draugiem un Latvijas.» Jauniete svešumā sapratusi, ka vēlas ceļot, bet negrib pārcelties uz dzīvi citā valstī.

Nikoletas ģimene ir laimīga par viņas atgriešanos. «Tagad es jūtos ļoti labi, esmu taču mājās,» smaidot nosaka jauniete. Viņai ir lieli nākotnes plāni – darbs, skola un sava dzīvesvieta.

Anglijā pavadītās 183 dienas sniedza lielu pieredzi. Tiem, kas vēlas strādāt ārzemēs, Nikoleta iesaka to darīt, jo jāizmēģina tas, kas pašam šķiet pareizāks. Visiem drosminiekiem viņa vēl veiksmi. Nikoleta nedomā par došanos uz ārzemēm, taču atzīst: «Ja arī kaut kas mainīsies, prom braukšu tikai kopā ar visu lielo ģimeni.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Manas mājas – ģimene, draugi un Latvija»

Kategorijas