Ceļ godā bijušo mājturības semināru

2016. gada 15. aprīlis 00:00

Leģendām apvīta vēsture un rožaini sapņi par nākotni. Tāds varētu būt Rundāles novada Saulainē esošās Kaucmindes muižas pašreizējais raksturojums.

To apliecināja Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības sarīkojumu zālē trešdien, 13. aprīlī, notikušais pasākums «Kaucminde vakar un šodien». Tajā pulcējās profesionālās skolas audzēkņi, ieradies bija muižas pašreizējo īpašnieku pārstāvis – vietējais zemnieks Māris Leitlants. Pasākuma mērķis bija neļaut nogrimt aizmirstībā un postā leģendām par izdaudzināto Kaucmindes mājturības semināru, kā arī grezno muižas ēku, kurai citkārt tiek piedēvēts pat pils nosaukums. Jaunieši uzklausīja uzņēmēju, vēstures pētnieci, bija sagatavojuši savas prezentācijas par Kaucmindi, kā arī ēdienus pēc seno laiku receptēm.

Taps rehabilitācijas centrs
Māris Leitlants «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka kopā ar citiem muižas īpašniekiem cītīgi strādā, lai saglābtu ēku, vienlaikus domājot par re-staurāciju un atjaunošanu. Ir jau veikta pamatu izpēte, sakārtots iekšpagalms, apkārtne. Ēkas ieskautas celtniecības plēvē, cenšoties novērst laika apstākļu postošo iedarbību.

«Veicot jaunus pētījumus, atklājas jauni darbi, kas mums jāizdara. Tomēr esam apņēmības pilni soli pa solim tuvoties sava mērķa īstenošanai. Mēs vēlamies pēc gadiem šeit iekārtot rehabilitācijas centru. Tam Kaucmindes apkārtnē ir piemēroti apstākļi. Te ir lieliska daba, lauku klusums, ideāla vieta veselības atgūšanai,» plānus izklāsta M. Leitlants.

Aicina nepostīt
Uzņēmējs arī atklāj, ka Kaucmindes muižas atjaunošana ir viņa sirds aicinājums. Te savulaik strādājuši un izglītojušies viņa vecvecvecāki. Uzņēmējs pašlaik nevēlas runāt par termiņiem, kad objektu sabiedrība ieraudzīs tā agrākajā spožumā.

M. Leitlants aicināja vietējos jauniešu saudzīgi izturēties pret jau paveikto ēku iekonservēšanā un atjaunošanā, neko nedemolēt un neplēst. «Kad visu būsim paveikuši, arī jūs būsit ieguvēji. Te būs prakses iespējas, darba vietas, jūs būsit šīs muižas izmantotāji,» jauniešus uzrunāja Māris.

Neizzinātā vēsture
Saulainē bija ieradusies Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes absolvente, preilēniete Vineta Vilcāne. Viņa iepazīstināja ar savu maģistra darbu «Mājturības kultūra Latvijā: Kaucmindes mājturības semināra piemērs».

«Izzināt mājturības vēsturi Latvijā vēlējos tādēļ, ka šādu pētījumu līdz šim maz. Apjaušot tēmas plašumu, nolēmu darbu veltīt tikai vienai no jomām – Kaucmindes mājturības semināram. Tas gan nedarbojās šeit, bet Rīgā, tomēr Kaucmindes vārds semināram piešķīra augstu kvalitātes latiņu. Semināristes ieguva laba līmeņa izglītību, kas šīm dāmām ļāva ieņemt augstāku stāvokli sabiedrībā, veidot laimīgu ģimenes dzīvi. Emocionāli spilgti atmiņā saglabājušies iespaidi, kad pirms neilga laika apmeklēju šo muižu. Šķiet, dažviet varēja sajust seno laiku auru. Esmu priecīga dzirdēt, ka uzņēmīgi cilvēki vēlas ēkas atjaunot,» to «Bauskas Dzīvei» pauda V. Vilcāne.

Pēc senajām receptēm
Sarīkojumam bija gatavojušies arī Saulaines studenti. Viņi bija gatavojuši ēdienus pēc senajām kaucmindiešu receptēm. Viesmīlības pakalpojumu servisa 3. kursa audzēkne Agrita Skuja ar palīgiem bija sataisījusi zirņu pikas. «Recepte man šķita vienkārši, viegli pagatavojama. Man šis ēdiens šķiet latvisks, kā arī veselīgs,» atklāja audzēkne. Viņas kursabiedrs Ruslans Gunkins uzteica Agritas un citu audzēkņu veikumu, gatavojot «Taupības kēksu», liellopu gaļas-siļķu sacepumu un ābolu-rupjmaizes sacepumu.

«Seno recepšu izmantošana dažādo mūsu ikdienu. Būtu jauki, ja meitenes šādus ēdienus gatavotu arī ikdienā, ne tikai tādos īpašos gadījumos kā šis. Uzskatu par lielisku ideju atjaunot Kaucmindes muižu. Ja tur ierīkotu virtuvi, audzēkņi varētu praksē apgūt kaut ko no senajām receptēm. Tur varētu būt arī darba vietas manā specialitātē,» tā spriež R. Gunkins.

Kaucmindes recepte

Zirņu pikas
Sastāvdaļas: 500 g vārītu pelēko zirņu, 200 g vārītu kartupeļu,
30 g sīpolu, 200 g žāvētas gaļas, garšvielas.
Zirņus izmērcē, izvāra, kartupeļus izvāra, tad visu samaļ. Kūpinātu gaļu smalki sagriež un apcep kopā ar sasmalcinātiem sīpoliem. To visu pievieno kartupeļu un zirņu masai. Tad veido apaļas bumbiņas. Var pasniegt atdzesētas vai arī siltas. Piedevās var būt kefīrs vai arī sīpolu un krējuma mērce.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ceļ godā bijušo mājturības semināru

Kategorijas