Rundāliešiem pašiem sava maize

2016. gada 15. aprīlis 00:00

1211

Veikalu plauktos koši zaļā iepakojumā nopērkama sēklu maize «Rundāle», kuru Daugavpilī ražo maizes ceptuve «Latvijas Maiznieks». Uz Latgali ekspedīcijā devās «Bauskas Dzīve», lai noskaidrotu, kā rundālieši tikuši pie savas maizes un kā tā top.

Jau izkāpjot no automašīnas pie «Latvijas Maiznieka», gaisā virmo svaigi ceptas maizes smarža, bet ražotnē, kur ieskatu procesos sniedz ceptuves galvenā tehnoloģe Regīna Daņilova, telpas pilda spēcīgs ierauga un ķimeņu aromāts.

Eksperimentē un degustē
Sēklu maize «Rundāle» ir jauns produkts. Veikalu plauktos tā atrodama nedaudz vairāk kā pusgadu. Uzņēmums tiecies pēc inovatīva produkta, kura idejas, nosaukuma un dizaina radīšanai piesaistīta mārketinga firma. Latvijas apdzīvoto vietu nosaukumiem veltīta atsevišķa sēklu maizes līnija – Sabiles, Līgatnes un noslēdzošā ir Rundāles maize. Receptūru izstrādājusi galvenā tehnoloģe Regīna Daņilova.

«Nosaukumu «Rundāle» izvēlējāmies pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Rundāle ir kaimiņi Jelgavas un Bauskas novadam, atrodas Zemgales centrā un ir lauksaimniecībā zināms un tradīcijām bagāts novads, kur audzē graudaugus. Latvijas sēklu maize radīta, iedvesmojoties no senām tradīcijām un paaudzēm krātas pieredzes,» par nosaukuma rašanos stāsta uzņēmuma galvenā tehnoloģe. Protams, nevar aizmirst Rundāles pili, kas ir novada seja un atpazīstamības simbols. Iespējams, cilvēkiem, iegādājoties maizi, radīsies vēlme paviesoties novadā un pilī.

Līdz maize «Rundāle» kļuva par gatavu produktu, tika veikti daudzi eksperimenti un degustācijas. Sākumā ķirbju sēklas bija plānots apviļāt ap klaipu, bet griežot tās nobira. Nolemts, ka sēklas jācep maizē. Maizīte nav bijusi tik salda kā tagad, un arī klaips bijis gaišāks. Izlēmuši vairāk pievienot sarkano iesalu, kas produktu padara tumšāku. Rundāles maizi cep no kviešu un rudzu miltiem, kviešu miltus piegādā «Dobeles dzirnavnieks», kurš saņem graudus arī no Bauskas un Rundāles novada zemniekiem, bet rudzi tiek iepirkti Igaunijā. «Maizīti degustēja paši ceptuves darbinieki. Tika aicināti eksperti. Kad produkts bija tikpat kā gatavs, to ļāvām baudīt arī potenciālajiem pircējiem un pēdējos uzlabojumus veicām, balstoties tieši uz klientu ieteikumiem,» teic Regīna Daņilova.

Pieprasījums pēc «Rundāles» maizes pieaug. Sēklu maize kļūst iecienītāka tās dažādības dēļ. «Rundāles» sēklu maizē ieceptas magoņu, ķirbju, saulespuķu un citas sēklas.

Mīca, griež, cep... automātika un datori
Maizes gatavošana sākas ar izejvielu – miltu, cukura, pilnpiena pulvera, rauga, iesala, ķimeņu, sāls u. c. – saņemšanu un izvietošanu noliktavā. «Latvijas Maiznieks» iepērk gatavus miltus no dzirnavām. No mašīnu cisternām milti tiek pārsūknēti speciālās tvertnēs, kuras atrodas atsevišķā telpā. Miltu daudzumu kontrolē nevis maiznīca, bet gan piegādātājs. Datorizētais tīkls piegādātājam ļauj redzēt, cik tonnu miltu tornī atlikuši, un pēc nepieciešamības piegādātājs pieved vēl. Visas pārējās izejvielas izvietotas plauktos noliktavas telpā. Katrai paredzēta sava vieta.

Maizes cepšanas process ir automatizēts, pāreja no viena posma uz nākamo notiek nepārtraukti, un visas procedūras tiek automātiski kontrolētas ar datora palīdzību. Uzņēmums modernizācijā investējis vairākus miljonus eiro. «Agrāk mīklu mīcīja ar rokām, arī kukulīšu formas veidoja cilvēki. Pat šķēlītes grieza ar rokām. Tagad visu daudz ātrāk paveic automatizētās iekārtas. Cilvēkiem tikai tās jāapgādā ar nepieciešamajām izejvielām un jāuzrauga to darbība. Roku darbs ir tikai jau gatavu maizes klaipu salikšana kastēs un iekraušana mašīnās,» procesu raksturo Regīna. Tiesa, ne pilnīgi visu dara datori. Izejvielas un receptūras sagatavo cilvēks.

Milti ar lielu un jaudīgu «putekļu sūcēju» no noliktavas nonāk sagatavošanas cehā. Tur daudzās mucās rūgst ieraugs. Citās tvertnēs notiek plaucējuma sagatavošanas procedūra augstā temperatūrā. Kad plaucējums gatavs, to atdzesē, samaisa ar ieraugu un mīklu mīcāmajā katlā. Kad mīkla gatava, to sadala, pēc svara sagriežot klaipos. Mīkla sakrīt uz lentes, klaipiņi pa slīdlenti dodas uz īpašas formas kastītēm un tiek aizvadīti līdz krāsnij. Maizīte izcepas ātri, aptuveni pusstundā, baltmaize top gatava ātrāk, rupjmaize – lēnāk, pēc tam tai trīs stundas jāatdziest. Dzesējas klaipiņi īpašos plauktos. Ārzemju pasūtījumiem gatavā maize pēc tam tiek sasaldēta īpašās kamerās.

Ceļo uz ārzemēm
Maizīte «Rundāle» savu ceļu pie produkta cienītājiem uz veikaliem sāk pulksten četros pēcpusdienā, kad maizes klaipus no ražotnes Daugavpilī izvadā pa visu Latviju.

«Latvijas Maiznieka» produkcija sasaldētā veidā ceļo arī uz ārzemēm – Ameriku, Vāciju, Angliju. Tehnoloģe mierina – pareizas lietošanas gadījumā uzturvērtības nezūd. «Sasaldētai maizītei nekas slikts nevar notikt. Ļoti ilgs ir mūsu maizes ceļš, piemēram, uz Ameriku pie patērētājiem. Svarīgi, lai pēc atkausēšanas maizīte tiktu apēsta triju dienu laikā, kad tā ir tikpat garda un vērtīga, cik parastā veidā,» stāsta tehnoloģe.

UZZIŅAI

«Latvijas Maiznieks» ceptuve nepārtraukti darbojas kopš 1968. gada, laika gaitā gan mainot nosaukumus.

«Latvijas Maiznieka» lielākais īpašnieks ir Igaunijas uzņēmums «Maral Invest», vēsta datubāzes «Lursoft» informācija.

Uzņēmumā strādā 270 darbinieku. Pērn «Latvijas Maiznieks» atzīts par 2. lielāko nodokļu maksātāju Latgales reģionā.

IEDZĪVOTĀJU VIEDOKĻI

Rundālietis Andris Gailītis maizi «Rundāle» nav baudījis, bet apliecina: «Tuvā nākotnē noteikti to nopirkšu un pagaršošu.»

Linda Mežsarga no Bauskas novada Gailīšu pagasta Uzvaras maizi iegādājusies, patriotisku emociju vadīta, bet maizītes garšā ir vīlusies. «Vēlējos nobaudīt maizi, kura raisa emocijas un jūtas. Diemžēl, bet man negaršoja,» teic Linda.

Ilgvars no Pilsrundāles sēklu maizi «Rundāle» iegādājas bieži, viņš stāsta: «Pirmo reizi maizīti nopirku intereses pēc, jo esmu Rundālei piederīgs. Gribēju zināt, kā šī maize garšo. Man tā tiešām garšo, pērku.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Rundāliešiem pašiem sava maize

Kategorijas