Jāmeklē īstās vimbu vietas

Vimbu makšķerēšanas sezona rit pilnā sparā. «Bauskas Dzīve» devās reidā, lai noskaidrotu, kā šogad sudrabainās skaistules ķeras.
Darbdienu rītos Mēmeles un Mūsas krastos sastopami daudzi makšķernieki no mūsu novadiem, Rīgas un citām vietām Latvijā. Īstā vimbu sezonas ainava paveras brīvdienu rītos, kad copētāju ir pulkiem.
Ūdens līmenis zems
Makšķernieki atzīst – licences pirks pat tad, ja tās maksās kaut simt eiro. «Protams, cenas ir augstas un daudzi makšķernieki tādu summu nevar samaksāt, bet lielākā daļa zivju tīkotāju ir tik «atkarīgi», ka atļauju pirks kaut par simt eiro. Neiegādāsies baušķenieki, nopirks bagātie rīdzinieki,» noteic upmalā sastaptais makšķernieks Antons no Bauskas.
Apsekojot licencētās makšķerēšanas zonas Bauskas apkaimē, copētāju ieguvumi ir mainīgi. Kādam vietējam makšķerniekam pusstundas laikā tīkliņā jau piecas vimbas, turpretī viesim no Rīgas trīs metru attālumā piecu stundu laikā viena sudrabainā.
A zonā iepretim Bauskas stadionam trešdien, 13. aprīlī, vīriem neķērās. Mazliet apmācies, neliels vējš. Laiks labs, bet ūdens līmenis zems. «Jāgaida lietus. Zivis negrib nākt uz augšu. Pirms pāris dienām ķērās labi, bet šodien nekā. Pilnīgs tukšums,» stāsta baušķenieks Normunds Ozoliņš.
Arī Jurim turpat netālu neķeras. «Sēžu jau vairākas stundas – nav bijusi pat cope. Laiks labs, bet zivju nav. Maksāju tādu naudu, bet nekā nevar noķert. A zona vēl skaitās,» pikti noteic baušķenieks Juris.
Neēd pat garneles
Pretī Bauskas pils parkam A zonā makšķerē arī rīdzinieki. «Kādam laimējas, kādam ne. Visu nosaka vieta un meistarība. Šogad zivis ķeras viduvēji, pērn bija labāk. Vietējie velk vienu pēc otras – laikam zina vietas. Iebraucējiem ir grūtāk,» teic rīdzinieks Teodors. Sergejs Čeļombijevs, kurš ir no Ceraukstes pagasta, ar copi ir apmierināts. «Šogad ļoti strauji nokritās ūdens līmenis, bet kopumā sezona būs laba. Zivis ir. Jāzina tikai vietas. Pats makšķerēju katru brīvu brīdi. Kā brīvdiena, tā upē iekšā,» stāsta ceraukstietis.
Rīdzinieki A zonā var ķert tikai pie pils. Šeit «tūristu» daudz, bet zivju maz. «Viņiem svarīgāks ir process, ne rezultāts. Met uz dullo, vietas nezina. Viņus var glābt tikai meistarība, nekas vairāk,» smaidot noteic kāds makšķernieks, kurš ātri pazuda no redzesloka.
B zonā Ceraukstes pagasta Mūsas ciemā zivis neķeroties nemaz. Pieredzējušais makšķernieks Vladimirs Bunkevičs stāsta, ka iepriekš tā nav bijis. «Šīs vietas pārzinu ļoti labi. Zinu katru bedrīti, bet neķeras. Šogad Mēmelē makšķerēt ir labāk, vairāk zivju,» noteic ceraukstietis. «Nopirku licenci, dārgāko barību, garneles, bet vimbu nav. Zivis ir izlaidušās. Vēl tikai melnie ikri nav izmēģināti viņu ieēdināšanai.»
Plecu pie pleca
Aiz Mēmeles gājēju tiltiņa, iepretim kādreizējam «ATU», makšķernieku pūļus var satikt arī darbdienās. Tur drīkst makšķerēt bez A vai B zonas licences, nepieciešama vien makšķernieku karte un jāievēro vispārīgie makšķerēšanas noteikumi.
Minētajā vietā brīvdienās makšķernieku ir ļoti daudz. «Te nav, kur apgriezties. Brīvdienā atnācu piecos, un jau pāris copmaņu sēdēja. Pēc stundas bija jau 30, vēlāk 50 makšķernieku. Dažbrīd copējam plecu pie pleca,» stāsta baušķenieks Juris Gavrilovs. «Zivju ir daudz, ķeras ļoti labi – labāk nekā pērn. Galvenais ir zināt vietas, kur šīs mitinās. Dzirdēju, ka Staļģenē zivju ir ļoti daudz. Jāgaida, kad atpeldēs līdz mums. Mēļo, ka Lielupē jau manītas melnas vimbas, tas nozīmē, ka nārsto,» noteic baušķenieks.
Jānis Kivkucāns atbraucis no Rīgas, viņš turpat, kur Juris, makšķerē otro dienu. «Zivtiņas ir smukas, bet lāgā neķeras. Skaistkalnē un Staļģenē vimbas esot bariem. Te vējš pūš pa straumi, labāk būtu otrādi. Gruntene jāmet vairāk uz vidu, pie krasta ļoti sekli,» stāsta rīdzinieks.
Jāpieķer pie rokas
Vimbu sezonai ir arī melnā puse – atļauto paturamo astoņu zivju vietā makšķernieki tās nesot no upes maisiem – pa 20 – 30 vimbām. Skarbā realitāte rāda, ka šo tendenci apkarot teju nav iespējams. Makšķernieki operatīvi zivis transportē prom no krasta, un pieķert pie rokas pārkāpējus ir ļoti grūti. Šādu rīcību raisa vēlme atpelnīt iztērēto naudu par licenci, pārdodot kūpinātās zivis, ir arī tā dēvētie «gaļinieki», kuriem svarīgs tikai daudzums, ne pats process.
Valsts vides dienesta pilnvarotā persona inspektors Tālis Dreijers apzinās problēmu, bet atzīst, ka izskaust to ir teju neiespējami. «Lai apturētu šādas nelikumības, inspektoriem katram makšķerniekam jāsēž klāt. To izdarīt mēs nevaram. Copmaņi noķertās zivis ātri nogādā prom no krasta. Ja pie rokas neesam pieķēruši, tad sodīt nevaram,» noteic inspektors. Līdz šim vimbu sezonā noformēti divi protokoli. Abi par makšķerēšanu tam neatļautā dienā.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»